Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja vietniece Daina Mūrmane-Umbraško uzskata, ka valdības lēmums vispirms ir laba ziņa pacientiem, jo ar šo naudu valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus cilvēki varēs saņemt vismaz tādā pašā daudzumā kā pagājušajā gadā.
"Tas noņem to trauksmi, par ko Slimnīcu biedrība runāja gada sākumā, ka gada otrajā pusē vairs nevarēsim nodrošināt pacientiem valsts apmaksātus pakalpojumus. Faktiski ar šo piešķīrumu šī problēma šim gadam, var teikt, tiek risināta, un slimnīcas var līdz gada beigām strādāt, un mēs varam nodrošināt pakalpojumus, līdzīgi kā to darījām pagājušajā gadā," sacīja Mūrmane-Umbraško.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāju Valdi Keri izteicās līdzīgi, proti, ka 140 miljoni eiro atļaus nozarei šogad turpināt darboties bez strauja sabrukuma valsts sektorā, bet diemžēl ar to ir par maz.
Keris atzina: "Tas ir izdzīvošanas minimums, līdz ar to nav pamata gaidīt, ka būs īsākas rindas, ka būs mazāki līdzmaksājumi, – tam ir vajadzīga lielāka summa."
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norādīja, ka pašlaik citu ministriju, kā arī Satversmes tiesas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes budžetos reāli atrasti 57 miljoni; pārējo šogad nepieciešamo – vairāk nekā 80 miljonus –, viņasprāt, būtu varēts novirzīt arī uz budžeta deficīta rēķina.
"(..) Atkal notiek politiķu spēles. Kamēr nesakārtosim budžetu un nesapratīsim, ko un kā tērējam, turpināsim naudas došanas un nedošanas spēli svarīgām nozarēm," tā īsziņā atrakstīja Ārstu biedrības prezidente, kura pašlaik atrodas ārpus valsts.
Nozarei atradušies papildu 140 miljoni eiro, taču reālo vajadzību ir daudz vairāk – Veselības ministrija pirms pāris nedēļām bija aprēķinājusi un Saeimas atbildīgajā komisijā klāstīja, ka tikai visdegošāko vajadzību apmierināšanai nepieciešami 163 miljoni eiro, tātad par 23 miljoniem vairāk nekā 140 miljoni. Atsaucoties uz nozares pamatnostādnēm, Keris bija aptuveni aprēķinājis, ka šogad vēl vajadzētu ap 80 miljoniem eiro, kā arī atgādināja, ka ar Veselības ministriju pastāv vienošanās par nozarē strādājošo ne-mediķu atalgojuma paaugstināšanu par 4,5% rudenī.
NVO pārstāvji uzsvēra – šī nauda neko nerisina ilgtermiņā; nākamgad, visticamāk, cīņa par finansējumu veselības aprūpes nozarei būs jāsāk no jauna.
KONTEKSTS:
Valdība atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarei 2023. gadā. Ar valdības lēmumu veselības aprūpei piešķirti 57 miljoni eiro, bet atlikusī summa līdz gada beigām ir rezervēta nozares vajadzībām.
Nozares ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) norādījusi, ka pirmais papildu finansējumu saņems ambulatorais sektors.
Tikmēr finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pēc 140 miljonu atrašanas ministriju un valsts iestāžu budžetos, valstī ir palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.
Veselības ministrija aplēsa – lai otrajā pusgadā varētu pacientiem nodrošināt laboratoriskos izmeklējumus, ārstēšanu un rehabilitāciju, papildus nepieciešami 163 miljoni eiro – tas būtu tikai visakūtāko, visdegošāko vajadzību apmierināšanai, lai uz gada beigām neveidotos slimnieku sastrēgumi un nepagarinātos jau esošās rindas.
