Iepriekš izskanēja bažas par Nacionālās apvienības (NA) lēmumu darbam komisijā virzīt bijušo satiksmes ministru, Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu. NA gan no šā plāna atteicās, darbam komisijā virzot Artūru Butānu.
Vēl komisijā strādās Kristaps Krištopans ("Latvija pirmajā vietā"), Ģirts Štekerhofs (Zaļo un zemnieku savienība), Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), Atis Labucis ("Jaunā Vienotība") un Amils Saļimovs ("Stabilitātei!").
Par komisijas vadītāju vienbalsīgi tika apstiprināts Kulbergs.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" virzībā pieļautajām kļūdām izveidota pirms nedēļas.
"Rail Baltica" projekta parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses.
Komisijas vadītājs Kulbergs sacīja: "Es domāju, ka šī komisija atšķirsies no citām. Tāpēc ka, piedodiet, daudzas iepriekšējās šādas izmeklešānas komisijas bija iniciatīva no opozīcijas un vienmēr nonākušas koalīcijas vadībā. Un koalīcijas uzdevums ir šīs komisijas nenovest līdz rezultātam. Te nav jautājums par politiku. Te ir jautājums – kā nodzēst ugunsgrēku."
Komisijai pagaidām noteikts pusgada darba termiņš. Taču atsevišķi komisijas deputāti prognozē, ka sasāpējušos jautājumu ir tik daudz, ka teorētiski darbs varētu arī ievilkties. Pirmā sēde paredzēta nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
