Ar ko tieši sākt, lai pilsētas vide būtu piemērotāka un ērtāka riteņbraucējiem? Kur izbūvēt veloceliņus vai ierīkot velojoslas? Šos jautājumus Daugavpilī un Latvijā kopumā aktualizē biedrība "Zaļā brīvība", šajā reizē akcentu liekot uz divām Latgales pašvaldībām.
Biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Līga Krastiņa stāstīja: "Mums ir kolēģi, kas strādā Daugavpilī, Liepājā un arī Cēsīs. Mēs ejam uz videi draudzīgam izvēlēm visās jomās, un šī ir viena no videi draudzīgajam izvēlēm, kas ir arī veselīgāk cilvēkam un uzlabo arī pilsētvidi. Mums Latgalē ir divi šādi punkti, kuros mēs strādājam. Tā ir Daugavpils pilsēta un Rēzeknes novads. No vienas puses, mūs šajā virzienā darboties uzrunāja mūsu kolēģi, bet, no otras puses – tās bija arī pašvaldības, kas vēlējās iesaistīties šajā projektā."
Biedrība "Zaļā brīvība" sākotnēji uzrunā iedzīvotājus, lai saprastu, cik pilsētvide ir piemērota velo lietotājiem. Daugavpilieši sacīja:
"Laikam jau nav īsti labi ar šo jomu. Jā, mums ir Lielais Stropu ezers, kur ir šie veloceliņi un pat ļoti foršas un labi attīstītas vietas, kas domātas aktīvai atpūtai. Bet pilsētas infrastruktūrā tas nav viss tik droši un nav tik labi, kā varētu būt."
"Ir par maz velo celiņu un nav droši lietot velosipēdu Daugavpilī. Būtu labi, ka Daugavpilī būtu vairāk veloceliņu, uz daudzām apkaimēm šādu trotuāru pat nav, bet, ja būtu, tad arī daugavpilieši vairāk izmantotu velosipēdus kā pārvietošanās veidu."
Daugavpils varētu būt riteņbraucējiem draudzīgāka pilsēta, ir pārliecināta Daugavpils Jaunatnes lietu nodaļas vecākā speciāliste un aktīva velobraucēja Gunita Vanga: "Es jau piecus gadus braucu ar velosipēdu, bet mums nav šo veloceliņu. Un, ja es braucu pa gājēju celiņiem, tad bieži vien nav šo laideno nobrauktuvju, tad jābrauc pāri šīm barjerām, un es ļoti bieži plēšu uz tām savu aizmugurējo velosipēda riteni. Mēs šo jautājumu par veloceliņu izveidošanu aktualizējām jau pirms vairākiem gadiem. Taču, aptaujājot iedzīvotājus, izrādījās, ka tā ir vairāk jauniešu problēma, kuri biežāk izmanto riteņus, jo tiem vēl nav autovadītāja tiesības."
Velosipēdu satiksmes pieejamības tēmas izpētei Daugavpilī pieaicināti Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācībspēki. Tā ir aktuāla un sāpīga lieta ne vienai vien Latvijas pašvaldībai, secināja RTU Arhitektūras dizaina institūta profesore Sandra Treija.
"Mēs Daugavpilī pirmo reizi ar šo jautājumu viesojāmies aprīlī, tad maijā un mēģinām uzklausīt daugavpiliešu viedokli. Svarīgi saprast velobraucēju – vietējo cilvēku – viedokli par to, kas aktuāls, kas jādara jau šobrīd un kādas vēlmes būtu jārealizē nākotnē. Šis jautājums šobrīd ir ļoti karsts attīstības jautājums visā Baltijas reģionā, kā ar tik vienkāršu un skaistu pārvietošanās veidu kā velo varētu pārvietoties daudz intensīvāk. Daugavpilī, mums izpētot pilsētvidi, ir prieks, ka diezgan daudz jau tiek darīts, visās jaunajās ielās, kuras tiek pārbūvētas, jau ir šie velo celiņu posmi. Bet lielākā problēma, ka tie ir fragmentēti – iet ļoti skaisti iekārtots posms, nelielu gabaliņu, bet tālāk jau velobraucējam braukt nav droši. Nav šīs sasaistes starp dažādiem fragmentiem," sacīja Treija.
Daugavpils pašvaldībai ir būtiski uzlabot riteņbraukšanas infrastruktūru pilsētā, un domes Attīstības nodaļas pārstāve Olga Tolmačova atzina – paveikts šajā jomā ir daudz, taču darba lauks priekšā vēl plašs.
"Attīstības departaments pie šīs problemātikas strādā jau sen. Temats ir ierosināts jau pirms septiņiem gadiem. Es pati katru dienu uz darbu braucu ar velosipēdu. Ir ko darīt šajā jomā, bet, no otras puses, tas ir ļoti grūti. Mēs pilsētu nepārbūvēsim no jauna, un grūti ielas padarīt plašākas. Konceptuāli šis jautājums no iedzīvotāju puses ir ļoti atbalstāms, arvien vairāk cilvēku gribētu braukt ar velosipēdiem. Bet situācija šajā jomā uzlabojas. Mums arvien vairāk pilsētā ir šo veloceliņu," sacīja Tolmačova.
Šobrīd Daugavpilī izbūvēti veloceliņi gandrīz 40 kilometru garumā. Kā padarīt trotuāru izmantojamību un to nobrauktuves velo braucējiem pievilcīgākas un kā risināt vēl vienu sasāpējušu jautājumu – velo novietņu pieejamību Daugavpilī, savu skatījumu, analizējot daugavpiliešu viedokļus, izstrādās un pašvaldības speciālistiem rekomendācijas ieteiks RTU pētnieki, tam jānotiek līdz šī gada nogalei.
