Igors kopā ar domubiedriem Daugavas krastā makšķerē jau ilgus gadus. Viņš stāsta – jau ierasts šurp doties ar atkritumu maisu, lai savāktu aiz tiem, kuriem Daugavas krastā patīk paēst un iedzert. "Es mīlu dabu, man neviens par to nemaksā. Bet kurš gan cits to novāks, ja ne mēs?" pauda Igors.
Makšķernieks norādīja, ka atkritumi krājas ne tikai Daugavas krastos, bet arī ūdenī. Ar līdzpaņemto makšķeri viņš "4. studijai" nodemonstrēja, ka Daugavas gultnē slēpjas nopietns piesārņojums. Ātri vien no upes tika izvilktas mitrajām salvetēm līdzīgas lupatiņas.
"Ja tu makšķerē uz "donku" (grunts makšķerēšana), tad tur var uzreiz ar vienu iemetienu trīs lupatas izvilkt, bet, ja tu met ar spiningu, kas ir tuvāk krastam, tur katrs otrais, trešais iemetiens ir lupatiņa," stāstīja Igors.
Vidē nonākušās mitrās salvetes ir daudz bīstamākas nekā izskatās, jo to sastāvā ir plastmasas šķiedras, kas atšķirībā no papīra salvetēm ūdenī nešķīst.
Tās var pielīdzināt plastmasas pudelēm, kas nesadalās arī atkritumu poligonā. Nu tās lielos apjomos ir nonākušas Daugavā.
Vainīgā meklējumi bez panākumiem
"Netīšām, sagadīšanās, bet, ja tu pa 24 stundām veselu maisu ar viņām saķer, un tā ir pastāvīgi, tad ir skaidrs, ka kaut kas nav tīrs, kāds laiž viņas iekšā," sprieda Igors. Makšķerniekam ir aizdomas, ka vainīgie jāmeklē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) – teritorijā, kur tiek veikta tehniskā apskate.
CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters šādu iespēju noliedza un skaidroja, ka tehniskās apskates inspektori savā darbā izmanto tikai papīra dvieļus:
"Ar speciālām ziepēm tiek mazgātas netīrās rokas, un turpat pie izlietnes netīrie papīra dvieļi tiek izmesti ārā. Un vēl viens, vissvarīgākais aspekts ir tas, ka kanalizācijas ūdeņi netiek novadīti Daugavā, bet pa taisno uz attīrīšanas ierīcēm, kur netīrais ūdens tiek attīrīts."
"4. studija" pārliecinājās, ka tik tiešām tehniskās apskates stacijā tiek izmantoti rozā papīra dvieļi, kas nozīmē – Daugavas piesārņotājs ir jāmeklē citur. Šajā apkārtnē ir arī vairākas ražotnes.
Palīdzību situācijas risināšanā raidījums lūdza uzņēmumam "Rīgas ūdens", kas savukārt mudināja vērsties Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentā, jo tas uztur pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēmu. Atsaucības nebija, vien ieteikums vērsties Valsts vides dienestā (VVD).
VVD pieļauj – Daugavu piesārņo caur nelikumīgiem kanalizācijas pieslēgumiem
VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš norādīja, ka konkrētajā vietā ir divi lietus ūdens kanalizācijas sistēmu izvadi:
"Ir pieļaujams, ka caur nelikumīgiem pieslēgumiem šīs salvetes ir tikušas sistēmā un pie lietusgāzēm iznestas ārā šajā kanālā.
Otrs no variantiem – kanāla pretējā pusē esošās mazdārziņu teritorijas ar decentralizētajām kanalizācijas sistēmām un potenciāliem izvadiem."
VVD uzsvēra, ka šī tomēr ir Rīgas domes atbildība. Mājokļu un vides departaments kontrolē decentralizēto kanalizācijas sistēmu darbību pilsētā, jārīkojas būs arī Ārtelpas un mobilitātes departamentam. Proti, būs jāapseko, vai konkrētajam tīklam nav kāds nelikumīgs pieslēgums.
Rīgas dome sola rīkoties
Sadzīves atkritumu radīto piesārņojumu likvidēšana ir katras pašvaldības pienākums, jo tā atbild par sanitāro tīrību savā teritorijā. Rīgas domē sola rīkoties.
"Tās lupatas, salvetes tikpat labi kāds ir iegāzis no asenizācijas mucas vai vienkārši sabēris tur upē, vai arī sabēris lietus ūdens kanalizācijā. Tāpēc noskaidrot, no kurienes tās ir nākušas, praktiski nav iespējams. Mājokļu un vides departaments šajā gadījumā šo vietu apsekos un skatīsies, vai tur nav nepieciešams veikt kādu tīrīšanu," norādīja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons.
Tikmēr uzņēmumā "Rīgas ūdens" atgādināja, ka arī tualetes pods nav miskaste: mitrās salvetes rada problēmas arī sadzīves kanalizācijā. Ēkās tās var aizdambēt iekšējos kanalizācijas vadus ar visām no tā izrietošām sekām, savukārt "Rīgas ūdens" sistēmās – apgrūtināt kanalizācijas sūkņu staciju darbību un radīt tām papildu noslodzi, bet smagākos gadījumos pastāv arī mehānisko iekārtu bojājumu risks.
