Šogad glābēji no ūdens ir izvilkuši jau 40 noslīkušus cilvēkus, turklāt šajā peldsezonā, kas ilgst nedaudz vairāk par mēnesi – 15 noslīkušie. Tā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, reālie skaitļi, iespējams, ir vēl lielāki. Arī šogad dienesti akcentē drošību uz ūdens. Slīkšana notiek ātri, un cilvēkam jāpalīdz 20 līdz 60 sekunžu laikā, tāpēc izšķiroša nozīme ir apkārtējo vērībai.
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis norādīja: "Īstenībā, kad cilvēks patiešām slīkst, viņš uzvedas klusu, un, tā kā šeit redzams, nevicinās ar rokām un nebļaustās. Tuvoties vajag no aizmugures, ja jums gadījies piedalīties glābšanas darbos. Un tāds drošākais tvēriens ir ņemt aiz paduses un pie kakla daļas. Un, peldot atmuguriski, cilvēku vilkt ārā."
Dienesti arī īpaši uzsver, ka, pulcējoties svētkos, vajadzētu uzzināt atrašanās vietas koordinātas, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu precīzi nosaukt. Glābēji aicina lejupielādēt lietotni "112 Latvija", jo tā dienestiem efektīvāk var palīdzēt.
Svinētājiem arī jābūt apdomīgiem, rīkojoties ar grilu un ugunskuru tuvumā, kā arī šašliks jāēd uzmanīgi.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule atzīmēja: "Jau šogad ir vairāki gadījumi, kad bērni ir iekrituši ugunskuros, iekrituši grilos. Jāņi ir tas laiks, kad mēs šādus izsaukumus piedzīvojam vairākus [par aizrīšanos ar šašliku], arī pagājušajos Jāņos diviem cilvēkiem tas beidzās ar nāvi."
NMPD direktore norādīja, ka arī mazo traumu skaits svētkos dubultojas. Negadījumi notiek negaidot.
Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" lektors Raimonds Smagars ar savas traumas sekām dzīvo 26 gadus. Viņš sacīja: "Tas, ko es sapratu no tā visa, ir tas, ka tas, kas mūs nenogalina, padara mūs par invalīdiem."
No piektdienas līdz pat otrdienai policija uz ceļiem dežurēs pastiprinātā režīmā. Var veidoties sastrēgumi, jo tiks veiktas plašas pārbaudes.
