Rīgā, lai tiktu kādā no vidusskolām, devītās klases beidzējam centralizētā eksāmena rezultātiem bija jābūt vismaz 35%, lai arī eksāmenu nokārtošanai valstī noteiktais slieksnis ir 10%.
"Mēs redzam, ka šī atšķirība ir ārkārtīgi liela, un tā nav pamatota. Tāds nesamērīgs ierobežojums, mūsu ieskatā, nav pieļaujams," uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Taču Rīga nav vienīgā ar ļoti stingriem nosacījumiem. Jelgavā kritērijs ir pat vēl augstāks. Tiesa, Jelgavā nav noteikts zemākais slieksnis, ar kuru neuzņem, taču ir princips – nesekmīgos neuzņem un vērtē gan centralizēto eksāmenu, gan mācību kopējo sniegumu
Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Irēna Sitņikova pastāstīja, ka "Jelgavā ir divas ģimnāzijas – Valsts ģimnāzija un Spīdolas ģimnāzija, un tiem skolēniem, kuriem vidējais vērtējums ir 7 un 7,5, protams, bija izvēles, un viņi kandidēja divās vai trijās skolās, vēl vakar zvanīja un teica, ka ies uz Spīdolu, jo viņiem ir augstāks vērtējums. Mēs diemžēl nevaram atļauties tā vidējo vērtējumu likt".
Tikmēr Ādažu vidusskolā, kurā mācās aptuveni 2000 skolēnu, šogad mācības sāks pat 10 pirmās klases. Gribētāju mācīties šajā skolā netrūkst.
Ādažu vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja, lietvedības sekretāres pienākumu izpildītāja Sandra Voskāne pastāstīja, ka skolā "ir tiesības neuzņemt, ja, piemēram, pēc 9. klases vidējais vērtējums ir zem 7 ballēm. Tā kā Ādažu vidusskola piedāvā sešus novirzienus vidusskolā, tad arī tiek izskatīti šo konkrēto novirzienu mācību priekšmetu vērtējumi. Ja zemāks par 6 ballēm konkrētos vērtējumos, ir tiesības neuzņemt vidusskolā."
Tiesībsarga birojs ir pamanījis tendenci par daudzo klašu atvēršanu Pierīgā.
"Šobrīd mēs redzam Rīgas un ne tikai Rīgas kontekstā, ka skolas – spēcīgās vidusskolas – dara sekojoši: atver vairākas pirmās klases un samazina vidusskolas klašu skaitu. Rīga pārvilina Pierīgas spēcīgos skolēnus uz Rīgas skolām," norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Pašvaldības savu, stingrāku kritēriju noteikšanu pamato ar to, ka vidusskolu uzdevums ir sagatavot skolēnus augstskolām un skolēniem ir jābūt motivētiem mācīties.
Lai izslēgtu dažādos uzņemšanas kritērijus, Izglītības un zinātnes ministrija plāno tos vienādot visās Latvijas vidusskolās.
Ministrijas vecākā eksperte Olita Arkle informēja, ka ministrija strādā "pie noteikumu grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, un kritēriji tiks ieviesti un izstrādāti, piedaloties katrai pašvaldībai, izglītības pārvaldēm un izglītības iestādēm."
Pie grozījumu izstrādes ministrija ķersies klāt rudenī, lai jaunais regulējums varētu stāties spēkā nākamgad.
KONTEKSTS:
Pamatizglītības iegūšanai eksāmenos jāiegūst vismaz 10% vērtējums, bet Rīgas vidusskolas uzņem ar vismaz 35% vērtējumu eksāmenos. Tiesībsargs iepriekš pauda, ka 35 % noteikšana ir nepamatoti augsta un likumam neatbilstoša, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija solīja izvērtēt šo noteikumu tiesiskumu un lūgt Rīgai skaidrojumus.
Rīgas domes Izglītības komitejā nelikumības nesaskata, skaidrojot, ka mērķis ir celt izglītības kvalitāti, bet skolēniem pēc 9. klases ir vairākas iespējas – vidusskola, profesionālā izglītība, tālmācība un, ja kāds vēlas, sākt strādāt.
