Panorāma

Stājas spēkā bargāki sodi par vardarbību pret tuvinieku

Panorāma

Panorāma

Talkā atjauno ebreju kapus Riebiņos

Talkā atjauno ebreju kapus Riebiņos

Gandrīz izzudušu ebreju kapsētu atjaunošanas darbus visā Latvijā vācieša Klausa Reksa vadībā jau teju divdesmit gadus veic brīvprātīgie jaunieši no visas pasaules. Šogad biedrība viesojās Riebiņos Preiļu novadā. Kādēļ tiek rīkotas šādas talkas, un ko tajās atklāj?

Rosība ebreju kapsētā Riebiņos salīdzināma ar darbošanos skudru pūznī. Jaunieši no Vācijas un Preiļu novada meklē, rok, ceļ un cementē pieminekļus, ierīko celiņus, veic arī citus sakārtošanas darbus. Vācietim Juliusam šī ir jau astotā ebreju kapu atjaunošanas talka.

"Tā sākotnēji bija jocīga ideja, jo mums nav nekādas saiknes ar ebreju kultūru, vēsturi vai ko tamlīdzīgu. Mēs tikai mācījāmies skolā Vācijas vēsturē par ļoti lielo kļūdu, ko izdarījām pagātnē. Ieradāmies šeit, un tā bija patiesi fantastiska un skaista pieredze," atzina teica brīvprātīgais Juliuss Elija Šnaiders no Vācijas.

Katram piemineklim kartē piešķirts numurs. Sadarbība ir arī ar tulku Izraēlā, lai turpmāk kapakmeņu uzrakstus biedrības "LOT. e.V." mājaslapā varētu atrast apbedīto piederīgie visā pasaulē.

"Viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir padarīt cilvēkus, kas šeit apbedīti, redzamus. Lai to izdarītu, nepieciešams zināt vārdus un datumus, kad viņi šeit nomira," skaidroja Šnaiders.

Vācu biedrība Latvijā viesojas ik vasaru jau 19 gadu garumā, un līdzīgas talkas organizētas Pļaviņās, Aizputē, Ventspilī, Krāslavā, Subatē un citviet, pavisam sakopjot 13 senās ebreju kapsētas. Pieredze gan ikreiz atšķiras.

"Īpašā lieta šeit ir tāda, ka visi pieminekļi guļ zemē, es domāju, ka tikai daži ir nozagti. Citās kapsētās teju puse no visa pieminekļu skaita bija nozagti. Uzraksti arī ir citādāki nekā citos kapos," klāstīja biedrības "LOT. e.V." priekšsēdētājs Klauss Peters Rekss no Vācijas.

Latvijā ir vairāk nekā 80 pamesti ebreju kapi un vēl daudzas nevienam nezināmas apbedījumu vietas, visvairāk tieši Latgalē. Ebreju likteni vissmagāk ietekmēja masveida iznīcināšana 1941. gadā, savukārt kapsētas demolētas arī pēc kara.

"Padomju laikā, tāpat kā praktiski visās Latvijas pilsētās, tās bija nojauktas, tur bija ierīkoti parki. Jautājums visu laiku: "Bet kur palika akmeņi?". Akmeņus izmantoja, piemēram, māju celtniecībai. Tagad cilvēki vecas mājas nojauc un skatās, ka viņiem mūrējumi ir no ebreju kapsētām," atzina Rīgas Ebreju kopienas izpilddirektore Gita Umanovska.

Ebreju kopiena sadarbībā ar vācu biedrību nākamgad cer atjaunot kapsētu Balvu novadā. Tā nesen atrasta dziļi mežā kāda privātīpašnieka teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti