Mācīšanās traucējumi – šādi kāds tēvs raksturo vienu no iemesliem, kāpēc bērnam mācību laikā bija piešķirts speciālais kods un arī papildu atbalsts. Sargājot bērna identitāti, par pieredzi tēvs stāsta anonīmi. Meitas veselības stāvokļa dēļ ar viņu nācies papildus strādāt gan mācību procesā, gan ārpus tā.
"Man bija ļoti lieli izaicinājumi atbalstīt 9. klases skolēnu, atbalstīt viņu, tikt pāri šiem mācīšanās traucējumiem, ļoti daudz strādāt, lai viņa varētu pabeigt šo skolu, pabeigt arī samērā ļoti labi skolu, un tālāk viņai tiktu nodrošinātas iespējas mācīties," stāstīja bērna tēvs.
Ieguldot milzīgu darbu, izdevies panākt kopumā labus rezultātus. Tēvs sacīja – gan skola, gan ārsts speciālists ieteikuši nekārtot centralizētos eksāmenus, secinot, ka to rezultāti īpašo mācīšanās traucējumu dēļ neatspoguļos reālo bērna zināšanu un spēju apjomu.
Tam, ka nekārtotā centralizētā eksāmena dēļ vairākās Rīgas skolās bērnam nebūs iespējas konkurēt ar bērniem, kuru zināšanu līmenis, iespējams, ir līdzīgs, ģimene nebija gatava.
Vairākas skolas, uzņemot vidusskolēnus, izvēlējušās centralizētajos eksāmenos iegūtos procentus pārvērst punktos.
Piemēram, ja trīs eksāmeni nokārtoti ar rezultātu 70%, tie tiek pārvērsti punktos. Trīs reiz 70 ir 210. Un šim skaitlim pieskaita vidējo atzīmi, piemēram, septiņi. Kopā sanāk 217 punkti. Bet bērnam, kurš nav kārtojis centralizēto eksāmenu, ir tikai 7 punkti.
Rezultāts likumsakarīgs – visi, kas centralizētos eksāmenus nav kārtojuši, ierindojas konkursantu beigu galā.
"Bērns šo informāciju nezina, jo mums, mūsuprāt, tie ir ļoti diskriminējoši noteikumi un šāda informācija ir pietiekami traumatiski jaunam cilvēkam. Tomēr kāpēc mēs vērsāmies ar iesniegumu attiecīgajās iestādēs? Tāpēc, ka mums bija ļoti svarīgi. Šo jautājumu mēs paceļam publiski, jo ir daudz jauniešu, kuriem nezinot pastāv šādi diskriminējoši noteikumi skolās," atzina tēvs.
Rīgas Kultūru vidusskola, kas ir viena no Rīgas skolām, kas izvēlējusies šādu veidu vidusskolēnu uzņemšanai, norādīja, ka kārtība atbilst likumā noteiktajai.
"Ja centralizēto eksāmenu rezultāti ir nulle, tad tur ir nulle, tā ir matemātiska formula. Mēs nevaram izlemt to, ko skola nevar, mums ir vispārējās izglītības likums, kas mums ir jāņem vērā, tas ir primārais, kā skola balstās, izstrādājot šo uzņemšanas kārtību. Un, kā jau konkursā, kuram ir vairāk punktu, tas uzvar kā skriešanas sacensībās, tā visur, bet iespēja dota visiem," atzina Rīgas Kultūru vidusskolas direktore Dace Lazda.
Skolas pieeju par tiesisku atzina arī par izglītību atbildīgais Rīgas domes departaments.
"Tas, ka likuma norma precīzi neiedod formulu, kā rīkoties ar tiem skolēniem, kuri ir beiguši bez centralizētajiem eksāmeniem, atbrīvojuši. Nu, tādas tiešas, precīzas formulas nav," atklāja Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis.
Un arī IKVD norādīja – likums šādu rīcību pieļauj.
"Šī norma, par kuru es runāju, ir Saeimas pieņemtā likumdevēja griba. Un mums visiem pienākums to ievērot. Vēršu uzmanību uz to, ka tas ir pārejas noteikums, ka tā nav pamatnorma," teica IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.
Un, lai gan likumīgi, tomēr ne taisnīgi, norādīja Tiesībsarga birojā. Jo atbrīvošana no centralizētajiem eksāmeniem notiek ļoti stingri noteiktos gadījumos, bieži saistībā ar veselību.
"Šādā situācijā par tādiem uzņemšanas kritērijiem, kas būtībā nav godīgi, sanāk, ka bērns tiek diskriminēts, izstumts viņa veselības stāvokļa dēļ. Taisnīgi tas noteikti nav, jo šeit sanāk tā, ka vienlīdzība netiek un nevar tikt nodrošināta pie šādiem kritērijiem un šādas uzņemšanas kārtības," pauda Tiesībsarga biroja Informācijas centra vadītāja Evita Berķe.
Tiesībsarga birojs iepriekš saņēmis signālu no citiem vecākiem ar līdzīgu jautājumu, tāpēc aicina izglītības ekspertiem par šo jautājumu vēlreiz diskutēt. Valsts informācijas sistēmā norādīts, ka, piemēram, no matemātikas eksāmena šogad atbrīvoti 1930 skolēni.
