Lai gan Ķirsis no paša sākuma aizstāvēja Satiksmes departamenta vadību un apšaubīja pēc anonīma ziņojuma sāktās pārbaudes kvalitāti, viņš intervijā LTV raidījumam "De facto" pauda gatavību piesaistīt vēl kādu vērtētāju no malas, bet vēl nevarēja pateikt, kurš tas varētu būt.
"Es domāju, ka mums ar šo vēl tas stāsts nebeidzas. Es visdrīzāk rosināšu vēl kādas trešās puses pārskatīšanu faktu konstatācijas sadaļai. Lai tad vēl trešā puse pasaka – bija pareizi, nebija pareizi," sacīja Ķirsis.
Disciplinārlietā savāktie materiāli par Rīgas ielu remontdarbiem pašlaik ir nosūtīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
LTV raidījums atgādina, ka maija beigās mēra Mārtiņa Staķa birojā pienāca anonīms ziņojums, ka plaši asfaltēšanas darbi pilsētā notiek bedrīšu remonta ietvaros, saskaņā ar 2019.gadā noslēgto labā un kreisā krasta ielu uzturēšanas līgumu. Bedru remonta sadaļa līgumā sākotnēji nebija domāta tik lielam asfaltēšanas apjomam. Tādēļ šajā līgumā asfalta kvadrātmetrs maksā vismaz divreiz dārgāk nekā citā, jaunākā Satiksmes departamenta līgumā. 2022. gadā, pēc divus gadus stieptas iepirkumu procedūras, departaments noslēdza tā saukto Vispārīgo vienošanos par ielu seguma atjaunošanu, taču tā līdz šim nav izmantota.
Informāciju pārbaudīt uzticēja Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes padomniekam Mārim Knokam. Uz aizdomu pamata par 7 miljonu eiro zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai jūnija vidū atstādināja Satiksmes departamenta vadītāju Jāni Vaivodu un infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu.
Departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods skaidro, ka tā sauktais Uzturēšanas līgums, kura ietvaros ziemā tiek tīrīts sniegs un vasarā lāpītas ielas, nav salīdzināms ar tā saukto Vispārīgo vienošanos, kas ar ceļu būvniekiem pēc ilga iepirkuma noslēgta tikai pērn un kurā asfaltēšanas sadaļa ir lētāka.
Tomēr galvenā departamenta atruna, kāpēc līdz šim būvdarbi nav veikti pēc jaunā līguma, ir tāda, ka tad vispirms būtu jāveic projektēšana, kas netiek prasīta avārijas darbiem.
"Diemžēl jāatzīst, ka Rīgas ielu tehniskais stāvoklis ir nolaists. Un ja mēs gaidīsim katru šo būvprojektu gadu, divus vai trīs, mēs atkal tērēsim naudu, maksājot par sasistajām riepām autovadītājiem, kas arī nav pareizais stils," pauž Vaivods.
Vaivods apgalvo, ka departamenta izvēlētā apmaksas kārtība esot izdevīgāka. Turpretim Rīgas izpilddirektora birojā veiktie aprēķini parāda, ka lielos objektos, piemēram, Maskavas ielā un Ulmaņa gatvē seguma atjaunošanu varēja veikt par aptuveni 40% lētāk.
Līdz šim par satiksmes jomu politiski atbildēja domnieks Ķirsis. Viņš uzreiz metās aizstāvēt departamenta vadību. Pēc Ķirša iniciatīvas dome jūnija beigās nomainīja izmeklētāju Knoku pret vairāku ierēdņu komisiju. Taču komisija darbu pabeidza, nespējot sniegt atbildi un galveno jautājumu – vai departaments par remontiem pārmaksāja.
Lūk, citāts no disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas atzinums: "Komisijai nav tādas kompetences – veikt kvalificētu novērtējumu par ceļu vai ielu būvju darbu raksturu. Lai konstatētu pārkāpumu, (..), ir nepieciešams piesaistīt sertificētu ceļu būves speciālistu detalizētai katra gadījuma izpētei un atzinuma sniegšanai (..). Šāda eksperta vērtējumu nav iespējams iegūt disciplinārlietas izskatīšanai likumā noteiktajā termiņā."
Ar komisijas atzinumu neapmierināts bija izpilddirektors Lange, paziņojot, ka disciplinārlieta nav ne sekmīgi, ne kvalitatīvi izmeklēta. Tādēļ viņš disciplinārlietu izbeidza bez rezultāta, un Vaivodu un Urtānu atjaunoja darbā.
Komisijas darbā piedalījās arī vairāki neatkarīgie novērotāji, kuriem secinājumi ir atšķirīgi.
Rīgas apkaimju alianses pārstāvis Māris Jansons piekrīt komisijai, ka departamentam būtu precīzāk jānošķir avārijas darbi no plānveida uzturēšanas, bet viņš departamenta rīcībā nesaskata prettiesisku darbību.
"Kopumā radās priekšstats, ka tur nav tāda ļaunprātība, ka speciāli ir gājuši uz neizdevīgākiem nosacījumiem. Bet tas drīzāk ir apstākļu spiests – ok, šis ir labākais risinājums, lai arī dārgāks, ņemam to," uzskata Jansons.
Viņš nedomā, ka disciplinārlietas izmeklētāja nomaiņa kaut ko ietekmējusi. Pretējs viedoklis ir "Sabiedrības par atklātību Delna" direktorei Inesei Tauriņai. Viņasprāt, izmeklēšanas komisijai bija jāturpina iesāktais darbs, bet tā vietā komisija sāka pārbaudīt izpilddirektora rīkojumā minēto.
"Tas mūsu ieskatā ir pilnīgi absurdi, jo vienreiz jau tas bija pārbaudīts, vienreiz izpilddirektors šo dokumentu bija parakstījis. Komisijai bija jāturpina skatīt to, ko iepriekšējais izmeklētājs bija iesācis. Tieši tāpēc tas rezultāts ir tāds, tieši tāpēc tas laiks vēl vairāk nepietika un tieši tāpēc tas viss ir kaķim zem astes. Ķirša kungs veiksmīgi nolaida podā šo izmeklēšanu," saka Tauriņa.
Rīgas domes jaunā koalīcija demisionējušā mēra Staķa vietā par domes priekšsēdētāju ievēlēja Ķirsi. Sēdes starplaikā viņš sarunā ar "de facto" pauda, ka izpilddirektora birojā savāktie pierādījumi neesot bijuši tādi, lai kādu sodītu. Savukārt disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai pašai pierādījumi nebija jāvāc, paziņoja Ķirsis.
"Tai komisijai jau pašai nav jānodarbojas ar izmeklēšanu, pēc būtības komisija, ņemot vērā viņiem piestādītos pierādījumus, vērtē atbildību, viņa ir sava veida tiesa. Tiesa jau pati ar izmeklēšanu nenodarbojas. Ko tad komisija ir pateikusi? Komisija vienā gadījumā viņi redz, ka ir pierādīts pretējais, un divos atlikušajos viņiem nevis tūkst kompetence, bet viņiem tas nav jādara," pauž Ķirsis.
Bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atzīmē, ka viņam ilgstoši esot melots par to, ka citi risinājumi ielu remontu finansēšanai nav iespējami, un par radušos situāciju politiski atbildīgs esot Ķirsis.
"Mēs varējām vairāk noasfaltēt, ja mēs būtu gājuši citu ceļu. Vismaz centušies iet citu ceļu," pārliecināts Staķis.
Izmeklēšana par ielu remontiem iezīmē domstarpības starp jauno pašvaldības priekšsēdētāju Ķirsi un nesen amatā pārapstiprināto izpilddirektoru Langi, kuram ir pakļautas pašvaldības iestādes.
