Panorāma

Vēža reģistrs – vēl nepabeigts un nepilnīgs

Panorāma

Panorāma

Kā bērnu brīvību nepadarīt par visatļautību?

Pedagogi pirms jaunā mācību gada spriež, kā bērnu brīvību nepadarīt par visatļautību

Jaunais mācību gads jau pavisam drīz. Gatavojas ne tikai bērni un viņu vecāki, bet arī pedagogi. Papildus mācību saturam un citiem jaunumiem skolotājiem arvien aktuāls ir jautājums, kā panākt, lai bērni, kuri stundās neklausās un reizēm skolotāju pat izaicina, beidzot sadzird. Vienas atbildes nav, un arī pieredze pedagogiem dažāda. Kopēja gan ir darba cietākā garoza – bērnu attieksme.

Otrdien Rīgā norisinājās konference "Izaugsmes kods", kurā diskutēja par nākotnes profesijām un to, kā sasniegt izcilību un arī cieņu. Vislielāko interesi pedagogi tomēr izrādīja tēmās par konfliktiem un vārda brīvību.

Pedagogu stāsti aizkadrā raibi. Vieniem nekādu problēmu nav, citi jau domājuši par darba pamešanu skolēnu attieksmes dēļ. Konferencē stāstīts, ka nepieciešama ir vārda brīvība. Bet praksē tā nedrīkst izpausties kā visatļautība.

"Mīļie skolotāji, kopiet savos skolēnos brīvības izjūtu. Brīvību, kura nozīmē uzņemties atbildību par to, kādas izvēles mēs izdarām, kādus vārdus mēs runājam," pedagogus uzrunāja Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatore Sanita Osipova.

Informātikas skolotāja Līga Bufale-Vētra, kurai šis būs trešais gads skolotājas amatā, pauda, ka

izaicinājums ir pareizi reaģēt un korekti atbildēt, kad bērns pārkāpis visas uzvedības normas.

"Droši vien [skolēni] domā – ja ir jauns pasniedzējs, tad var atļauties visādi runāt. Vienā brīdī esmu arī netikusi galā un saukusi vadību. Tas ir emocionāli, psiholoģiski grūti," sacīja skolotāja.

Sociālā pedagoģe Dita Gaigala norādīja, ka pēc pandēmijas bērni kļuvuši nesavāktāki: "Ir daļa, kas ir tiešām visatļautība, ir daļa, kas sajūt robežas. Liela atšķirība ir no audzināšanas ģimenē. Skola visu noteikt nevar."

Skolotāju piedāvātie risinājumi ir gana praktiski.

Rīgas 2. ģimnāzijas un 3. ģimnāzijas skolēnu mācību uzņēmumu konsultante Diāna Berga: "Atrast tos skolēnus, kuri grib darīt, un tad viņi motivē un pavelk līdzi arī pārējos un savu komandu."

Cēsu Valsts ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Dace Vainio: "Ar pumpēšanos vai pietupieniem šo leksiku vairs nelietos. Un tas būs arī humors. Arī viņa kolēģi sapratīs, ka šāda leksika mums nav pieņemama. Bet tie ir ārkārtas gadījumi."

Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas sociālā pedagoģe Dita Gaigala: "Šķiet, ka izmaiņas vajadzētu arī likumdošanā. Jo šobrīd, jā – bērnam [daudz] ir atļauts, pedagogam ir atļauts ļoti maz, un viņš arī no likuma viedokļa nav aizsargāts."

Pedagogi arī norādīja, ka tad, kad jau pārkāptas visas robežas, nekāda atbildība netiek sagaidīta arī no vecākiem.

Un to, ka līdz 14 gadu vecumam bērnus sodīt nevar, arī bērni labi apzinoties un izmantojot.

No konferencē uzrunātajiem skolotājiem gan visi pauda, ka darbu skolā vēlas turpināt. Un arī labo piemēru tomēr esot vairāk nekā slikto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti