ĪSUMĀ:
Tikšanās ar vēlētājiem
Ir dzestrs svētdienas, 11. septembra, rīts Jelgavā. Latvijas Radio devās uz skvēru pilsētas centrā, kur apvienība "Attīstībai/Par!" izziņojusi Zemgales saraksta deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Vēlētāja vēl neviena nav, pirmais pie telts stāv deputāta kandidāts – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām "Attīstībai/Par!" priekšvēlēšanu kampaņas rīkoja jestri, tās tika apvienotas ar grupas "Galaktika" koncertu. Tagad politiskais spēks savus kampaņas elementus ir mainījis – nav bezmaksas koncertu, un izskatās, ka nav arī cilvēku.
Latvijas Radio pie "Attīstībai/Par!" telts nostāvēja stundu no publiski izziņotā tikšanās laika, un neviens cilvēks pie telts tā arī nepienāca. Runājot ar Plešu, viņš cilvēku trūkumu skaidro ar brīvdienu: "Nu, svētdienas rīts. Mēs jau parasti tā cenšamies gan tikties ar cilvēkiem teltī, bet atšķirībā no citām partijām, mēs arī diezgan daudz staigājam pa pilsētām un runājam ar cilvēkiem tur, kur viņi ir."
Drīz pēc Pleša pie vēlētājiem ieradies arī ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš pēdējo desmit gadu laikā darbojies četrās dažādās partijās – Zatlera Reformu partijā, "Vienotībā", "Saskaņā" un "Republikā", bet tagad startē "Attīstībai/Par!" Zemgales sarakstā ar augsto otro numuru. Uz Latvijas Radio jautājumu – vai šī tad varētu būt pēdējā partija, Dombrovskis atsaka: "Nu, es domāju, kāda jēga man uzdot šo jautājumu. Lai ko es atbildētu, cilvēki reaģētu ar smaidu (smejas pats). Es par katru partiju domāju, ka tā ir pēdējā partija."
Valdībai – kritika
Par "apariešiem" tautas valodā dēvētā politiskā spēka elementi – partija "Latvijas attīstībai", kustība "Par!" un partija "Izaugsmei" uz Latvijas politiskās skatuves ir jau ilgāku laiku. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanas tai nesa sen gaidītu uzrāvienu un vietu visilgāk strādājušajā valdībā demokrātiskās Latvijas vēsturē.
Tagad, pirms vēlēšanām, "Attīstībai/Par!" attapusies lielā neapmierinātībā ar premjera darbu, un par vienu no savas kampaņas galvenajiem elementiem izvēlējusies tieši vēršanos pret Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"). Koalīcijas balstīšana pēc "Attīstībai/Par!" premjera kandidāta Arta Pabrika vārdiem notikusi ar sakostiem zobiem. "Valdībā mēs esam izdarījuši lietas, nevis pateicoties premjera atbalstam, bet par spīti tā trūkumam. Atstādinājām Ušakovu, atlaidām Rīgas domi, nosargājām veselības nozari, īstenojām pašvaldību reformu," uzskaita Pabriks.
Tie ir darbi, ar kuriem "Attīstībai/Par!" pamatoti var lepoties. Kā atzīstams sasniegums jāpiemin arī gadiem muļļātās depozīta sistēmas ieviešana. Arī finansējuma pieaugums aizsardzības nozarei un mediķiem, kas nācis ar visas koalīcijas atbalstu, ir novērtējami sasniegumi.
Ministru zaudējumi
Tomēr profesionāli "Attīstībai/Par!" ministri nav demonstrējuši spožāko veikumu šajā valdībā. Nevienam citam koalīcijas partnerim nav nācies šķirties no tik daudziem ministriem, kā "Attīstībai/Par!", saknē izjukušo "KPV LV" neskaitot.
Pēc jaunu pierādījumu nākšanas gaismā no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata atkāpās Juris Pūce. Viņš atzina, ka maldinājis sabiedrību saistībā ar "Rīgas satiksmes" caurlaides izmantošanu. Tagad Pūce ar pirmo numuru startē Latgalē un domā, ka melošanas dēļ vēlētāji viņu nesodīs. "Es to nožēloju un atkāpos no politiskiem amatiem, kurus es ieņēmu. Un nu, ceru, ka vēlētājs šajās vēlēšanās šo faktu un manu nožēlu arī ņems vērā," saka Pūce. Un uz jautājumu – vai vairs nemelo, atbild: "Nē, nu, es cenšos… man sirds nav kā dimanta oliņa, ir arī kādi melnumiņi, ja mēs Annu Brigaderi citējam."
Drīz pēc Pūces atkāpšanās amatu zaudēja arī veselības ministre Ilze Viņķele. Premjers izteica viņai neuzticību par kavēšanos ar plāna izstrādi iedzīvotāju vakcinēšanai pret Covid-19, bet Viņķele pamatu atstādināšanai no amata nesaskatīja. "Tas ir premjera mēģinājums faktiski pārvirzīt atbildību un atrast vainīgo pie tās, diplomātiski izsakoties, ne īpaši koordinētās un gludās krīzes vadības, kas šajos sarežģītajos laikos būtu premjeram jādara," saka Viņķele.
Tomēr problēmas ar vakcinācijas organizēšanu bija milzīgas – laicīgi nenopirka tobrīd pieejamās vakcīnas, salīdzinoši gausi sākās vakcinācija, un vēlāk mirstības no Covid-19 rādītāji Latvijā divas reizes pārsniedza tos, kādi bija vērojami vidēji citur Eiropas Savienības valstīs. Prokuratūra cēla apsūdzību bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķele par bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkšanā. Šī krimināllieta šobrīd atrodas tiesā, un Viņķele vēlēšanās nestartē.
Šā gada maijā demisionēja arī iekšlietu ministre Marija Golubeva. Viņa zaudēja premjera uzticību pēc jandāliņa 10. maija vakarā. Todien Uzvaras parkā Pārdaugavā policija vairākas stundas pieļāva Krievijas agresiju slavinošu cilvēku pulcēšanos. Tas notika pretēji visiem brīdinājumiem, ka to nedrīkst darīt. Ministre rīkojās, lai vainīgās policijas amatpersonas sodītu, tomēr pati notikušo neuzskatīja par pietiekošu iemeslu, lai atkāptos. "Kādus signālus par Latvijas valsts izturību mēs sūtām mūsu sabiedrotajiem un ienaidniekiem, ja 300 margināļi, divas stundas ārdoties pie okupācijas pieminekļa, ir spējīgi sašūpot Latvijas valdību?" uzskatīja Golubeva.
Valdība tā pa īstam nesašūpojās. Un arī nekāds labais signāls par valsts izturību nebūtu, ja par notikušo pie nu jau demontētā objekta neviens augstākajā līmenī tā arī neuzņemtos atbildību.
Azartspēļu aizstāvji
Publiskajā telpā daudz apspriestas arī "apariešu" nesavtīgās rūpes par azarstpēļu biznesmeņiem. Viss sākās ar uzņēmēja Jāņa Zuzāna pirms iepriekšējām vēlēšanām sūtītām īsziņām cilvēkiem ar aicinājumu balsot par "Attīstībai/Par!". Zuzāns Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram "Re:Baltica" apstiprināja šādu īsziņu sūtīšanu: "Ir, ir, jā, tā ir mana privāta iniciatīva. Tas kādam traucē?" Zuzāns, kurš savu tēlu nopulējis kā kultūras atbalstītājs, ziedojis arī biedrībai "Ascendum", kad to vadīja "aparieša" Jura Pūces sieva Zaiga.
Šī Saeimas sasaukuma laikā "Attīstībai/Par!" vairākkārtīgi nostājusies pozīcijās, kas bija izdevīgas azartspēļu nozarei. Tā tas bijis gan kovida krīzē, gan pēcāk ar jauno Rīgas attīstības plānu. Tas, daudzuprāt, izgāzts, lai novērstu domnieku vēlmi iegrožot azartspēles galvaspilsētā. Apvienību pat nesatricināja Rīgas mēra Mārtiņa Staķa pretējā pozīcija un atšķelšanās no "apariešiem". Tikmēr ministrs Plešs noraidīja ministrijas rīcības slēptos iemeslus – plāns neatbildis likumam un nekādas azartspēļu biznesa intereses netiek lobētas. "Šis ir mīts, kas ir ļoti veiksmīgi kultivēts," uzsvēra Plešs.
Tikmēr apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Pūce skaidro – "Attīstībai/Par!" vienkārši kā liberāls politisks spēks rūpējoties par brīvu uzņēmējdarbību. "Mēs prasām, lai līdzvērtīgi attiektos pret visām nozarēm, lai būtu godīga konkurences vide, nevis, ka mēs izvēlamies, kurš ir sliktais, un pret to vēršamies, bet skatāmies, lai būtu līdzvērtīgi piemēroti regulējami," skaidro Pūce.
Pūce arī atkārtoti uzsver – "Latvijas attīstībai" nekad neesot saņēmusi nelikumīgu finansējumu, kā to pirms diviem gadiem publiski paziņoja šobrīd no "Progresīvo" saraksta vēlēšanās startējošais Māris Mičerevskis.
Līdz 2020. gada rudenim Mičerevskis bija "Latvijas attīstībai" valdes loceklis, bet, nespējot samierināties ar tās darbu šauru interešu labā, no partijas izstājās. "Man no sākuma piezvanīja un teica, ka vajag satikties steidzami. Edgars Jaunups. Pēc tam Juris Pūce bija tieši tas, kas satikās. Satikšanās bija pāris minūtes, un tajā pašā kafejnīcā "Cidonija" man zem galda tā kā iedeva to naudu un palūdza viņu iemaksāt partijas kontā," klāstīja Mičerevskis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apvienības finansēs veica pārbaudi, bet kriminālprocesu neierosināja. Atsevišķus biroja ieskatā nelikumīgus ziedojumus apvienībai lika atmaksāt valstij, taču "Attīstībai/Par!" šos lēmumus pārsūdzēja tiesā.
Šis nav vienīgais gadījums, kas raisījis jautājumus par "Latvijas attīstībai" valdes locekļa un politikā ietekmīgā Jaunupa darījumiem. Kādā KNAB izmeklētā kriminālprocesā tika ierakstītas sarunas, kas vedina domāt par kukuļošanu, lai latviski slikti runājošais Krievijas miljardieris Pjotrs Avens tiktu pie Latvijas pilsonības. Pierādījumus izmeklētājiem neizdevās nostiprināt, un lieta tika izbeigta. Jaunups skaidroja, ka tikai konsultējis Avenu un nekāda nauda nevienam neesot maksāta.
Sola drošību
Bet atgriežamies Jelgavā, kur "Attīstībai/Par!" deputātu kandidāti uzrunāja vēlētājus un solīja nacionālo, ekonomisko un sociālo drošību turpmākajos gados, prasmīgi, izlēmīgi un droši izvest valsti no gaidāmas krīzes. Tā kā pie telts cilvēki nepulcējas, deputātu kandidāti devās pastaigā pa pilsētu, uzrunājot garāmejošos cilvēkus. Kādam kungam pensijas vecumā sanāca aprunāties pat ar vairākiem Zemgales saraksta deputātu kandidātiem.
Latvijas Radio jautāja jelgavniekiem: "Vai viņi jūs kaut kā pārliecināja?" Kāds jelgavnieks atzīst, ka nevienam politiķim gan neticot, savukārt kāds cits uzsver: "Visi runā skaisti, nu, ļoti skaisti, bet pēc tam, kad vēlēšanas notiek, notiek pavisam citas lietas."
Pirms vēlēšanām "Attīstībai/Par!" pēc SKDS augustā veiktās aptaujas ir mazliet zem 5% vēlētāju atbalsta, raisot jautājumu, vai apvienība maz iekļūs nākamajā Saeimā.
