ĪSUMĀ:
- Baltijas valstu un Polijas austrumu robežas slēgšana ietekmētu arī citas valstis, bet tā būtu pieļaujama.
- Visbiežāk robežpārkāpēji no savas valsts ierodas Maskavā, tad dodas uz Minsku un tad – Eiropas Savienības valsti.
- Eksperts: Migrantu sūtīšana uz Baltijas valstīm pamatā ir atriebība par nostāju.
- NBS karavīrus varētu iesaistīt Latvijas–Krievijas robežas žoga būvniecībā.
- Lietuvas un Igaunijas sniegtā palīdzība Latvijas robežas apsardzībā ir arī simboliska.
Trofimovs pastāstīja, ka Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru sarunu laikā viens no svarīgākajiem tematiem bijis jautājums, pie kādiem apstākļiem katrā valstī tiktu pieņemts lēmums par kāda robežpunkta vai kopīgas robežas slēgšanu. Primāri lēmums tiktu pieņemts, balstoties uz izlūkošanas iestāžu sniegto informāciju, bet otrs iemesls būtu personu masveida ierašanās fakts, norādīja Trofimovs.
"Mūsu regulējuma pamatā mēs nodrošinām robežas aizsardzību uz zaļās robežas un legālajos punktos nodrošinām piekļuvi patvēruma procedūrai," skaidroja Trofimovs.
No Iekšlietu ministrijas pārstāvja sacītā izriet, ka gadījumā, ja viena robežpunkta slēgšana tiks izmantota ļaunprātīgi, nav izslēgts jautājums arī par cita konkrēta robežpunkta slēgšanu. Otrdien, 19. septembrī, valdība vienojās nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju. Zemessargi naktī uz trešdienu šajā vietā izvietoja betona bluķus un dzeloņstieples.
Šķēršļi izvietoti uz ceļa. Tādējādi arī fiziski slēgtajā robežpunktā bloķēta gan transportlīdzekļu, gan gājēju kustība. Kā norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība"), robežpunkts slēgts, lai tajā strādājošos robežsargus novirzītu darbam uz zaļās robežas.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis pastāstīja, ka situācija ar robežpārkāpējiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sākusi saasināties no septembra sākuma. Ja līdz septembrim dienā pieķerto robežpārkāpēju skaits svārstījies no 50 līdz 70, tad septembrī jau ik dienas tiek aizturēti vairāk nekā 100 migranti.
Robežpārkāpēji ierodoties no Minskas Baltkrievijā, uz kuru atceļo no Maskavas Krievijā.
"Daļa personu ceļo uz Maskavu no savām izcelsmes valstīm un tad dodas uz Minsku, no kurienes tiek novirzīti uz Eiropas Savienības, šajā gadījumā, Latvijas robežu," skaidroja Ruskulis,
norādot, ka otra migrantu grupa, kā skaidrojuši viņi paši, esot tie, kuri jau ilgu laiku uzturas Maskavā un saprot, ka pastāv iespēja tikt iesaistītiem karā Ukrainā. Arī viņi sākotnēji dodoties uz Minsku un tad tiekot novirzīti uz Latvijas, Lietuvas vai Polijas robežu.
Baltijas valstu robežu slēgšana skar nacionālās intereses
Runājot par iespējamu visas Baltijas valstu un Polijas robežas slēgšanu, Trofimovs norādīja, ka šis jautājums skar arī nacionālo interešu loku, piemēram, Lietuvas saistības pret Kaļiņingradas tranzītu un Polijas un Ķīnas preču tranzītu.
Robežas slēgšana nekavējoties radītu ietekmi arī uz citu valstu robežām, tāpēc tas ir jautājums, kas jāizskata ne tikai reģionā, bet arī plašāk, pauda Trofimovs.
"Jautājums nav izslēgts, mēs to paturam kā vienu no instrumentiem, ja šī situācija izrādīsies tāda, ka tas ir vienīgais nepieciešamais lēmums," norādīja Trofimovs.
Hibrīdkarš kā atriebība ar minimāliem ieguvumiem
Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns pieļāva, ka migrantu uzsūtīšana Latvijai pamatā esot Baltkrievijas atriebība par nostāju Baltkrievijas vēlēšanās.
"Arī Krievijai tas ir izdevīgi, tā grib "iegriezt", padarīt dzīvi grūtāku stingrākajiem Ukrainas atbalstītājiem," pauda Andžāns.
Bieži vien starptautiskajās attiecībās nav racionalitātes, tāpēc, iespējams, ieguvumu no šī hibrīdkara arī neesot, tomēr nevar izslēgt arī nelielu ekonomisko ieguvumu, piemēram, migrantiem pirms došanās uz Eiropas Savienības valstīm aizpildot Baltkrievijas viesnīcas.
Plāno, kā žoga izbūvē iesaistīt karavīrus
Andžāns pauda, ka saasinājums, kas notiek uz robežas, ir cena, ko mēs maksājam par to, ka robeža ātrāk netika sakārtota. Viņaprāt, uz valsts austrumu robežu jāraugās arī plašākā kontekstā, nevar izslēgt arī militārus draudus, tāpēc vairāk jāraugās uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iespējām iesaistīties žoga izbūvē.
Tikmēr Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja, ka šobrīd notiek darbs starp AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kam uzticēts projekts par žoga uzbūvi uz Latvijas–Krievijas robežas, un NBS, lai saprastu, kā NBS var iesaistīties žoga izbūvē.
"VNĪ varētu uzņemties tādu kā ģenerāluzņēmēja funkciju, kas nodrošina būvniecības procesu, gan materiālu iepirkšanu, gan uzraudzību, projektēšanu un visu pārējo. NBS vienības varētu nodrošināt pašu būvniecības procesu," norādīja Garisons.
Šo priekšlikumu par labu atzina arī Trofimovs.
"Likums deleģē šobrīd tiesības valsts kapitālsabiedrībai, un tirgū iepirkumā uzvarējis konkrēts komersants, bet situācijā, kurā vajadzētu domāt drosmīgi, šis ir tas, ko mēs sagaidītu kā palīdzību. Bet tas būs atkarīgs no praktiskiem īstenošanas jautājumiem," sacīja Iekšlietu ministrijas pārstāvis. Šobrīd jāapsver, kāds būtu apjoms, ko būvēt uzticēs būvniekam, un cik daudz izbūves uzticētu NBS.
Baltijas valstis robežas apsardzībā vienotas
Trofimovs norādīja, ka citu valstu sniegtā palīdzība Latvijas robežas apsargāšanā ir ne tikai praktiska, bet arī simboliska. "Apdraudējums šobrīd vieno mūs tajā, ko mēs darām," pauda Trofimovs.
Tam piekrita arī Andžāns, paužot, ka "Latvijas gadījumā nav slikti, ka saskaramies ar šādu krīzi". "Latvija ir ieguvusi, dienesti stiprina sadarbspēju, robeža tiek stiprināta. Nebūtu šādas krīzes, nebūtu žoga," pauda Andžāns.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
Par palīdzību Latvijai paziņojusi arī Lietuva un Igaunija.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
19. septembrī valdība pieņēma lēmumu nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
