Kad pirms divām nedēļām Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Šahed" tipa drons, pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība") par to uzzināja nākamajā dienā no medijiem, nevis aizsardzības struktūrām. Kā izrādījās – drons bija aprīkots ar sprāgstvielām, dronu detonēja. Lai gan to dzirdēja un sprādziena vilni sajuta pat vairāk nekā 3 kilometru attālumā, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) informēja tikai pāris tuvējo māju iedzīvotājus. Tās bija galvenās lietas, ko pašvaldība jau sākotnēji pārmeta aizsardzības struktūrām.
"Ne jau ministra vizīte dod risinājumu arī šai mācībai, jo divu nedēļu laikā bijušas intensīvas sarunas dažādos līmeņos
gan ar Zemessardzi, gan bruņoto spēku amatpersonām, Iekšlietu ministrijas cilvēkiem – kādā veidā un kas ir uzlabojums. Šodienas saruna bija vērsta uz to, ka ir jau rezultāti," norādīja Švarcs.
Komunikācija ir uzlabojusies, apstiprina Švarcs. Pēc otrdienas incidenta, kad Latvijas robežas tuvumā Gaisa spēki konstatējuši neatpazīstamu lidojošu objektu un gaisā tika pacelti sabiedroto iznīcinātāji, pašvaldības uzreiz saņēmušas informāciju un vadlīnijas, kā būtu jārīkojas tālāk. Lai gan tā bija viltus trauksme un neatpazītais objekts bija gājputni, tomēr pašvaldības iesaistes algoritms nostrādājis labi, uzskata aizsardzības ministrs.
"To, ko mēs esam izdarījuši, ir izvietotas papildus vienības, lai spētu gan detektēt, gan rīkoties nepieciešamības gadījumā kā tas bija ar šo objektu, ko mēs konstatējām radaros.
Jāturpina stiprināt spējas un jāievieš sistēmas, par ko mums jau ir parakstītas vienošanās," uzsvēra Sprūds.
Šodien runāts arī par plašāku vietējo iedzīvotāju apziņošanu sadarbībā ar pašvaldību. Turpmāk krīzes situācijās aizsardzības ministrs sola vairāk iesaistīt pašvaldības un ātrāk informēt iedzīvotājus.
Mācībstundas ir gūtas, taču, kā uzskata Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji, Krievijas drons nodarījis pāri arī bruņoto spēku reputācijai.
Aizsardzības jomas reputāciju un Latgales informatīvo telpu plānots uzlabot arī ar grantiem medijiem. Aizsardzības ministrijas finansējumu 10 000 eiro apmērā katrs saņēmuši četri mediji, kas veidos publikācijas un raidījumus, kā arī trīs biedrības, kas organizēs dažādu formātu pasākumus.
Tikmēr turpinās Gaigalavā nokritušā drona atlieku izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai detaļu izcelsme nav saistīta ar Eiropas Savienības valstīm. Rezultāti varētu būt jau nākamnedēļ. Savukārt 27. septembrī Daugavpilī Baltijas valstu aizsardzības ministri pārrunās līdz šim padarīto robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanā.
