ĪSUMĀ:
- Kovida pandēmijas laikā pasaulē būtiski kritās uzticība bērnu vakcīnām.
- Kopš pirms pāris dienām BKUS mira ar difteriju saslimis bērns, vakcīnskepticisms uzņem jaunus apgriezienus.
- Zinātnē balstītu informāciju bieži pasniedz pārāk "sausā" veidā, nesasniedzot auditoriju emocionālā līmenī.
- Dezinformāciju pasniedz viegli saprotamā un emocionālā veidā.
- Dezinformatori biedē ar tūlītējām sekām, kuras šķiet tuvākas un reālākas nekā slimības, no kurām vakcīnas pasargā.
Vakcīnskeptiskums pieauga kovida laikā
Covid-19 pandēmijas laikā potēšanās iedarbīgumu apšaubīja ļoti daudzi, un to pierāda arī skaitļi. Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda (UNICEF) 2023. gada pētījums ziņo, ka laikā no 2019. līdz 2021. gadam visā pasaulē būtiski kritās uzticība bērnu vakcīnām, tostarp arī Latvijā.
Kā liecina pētījuma aptaujas dati, par to, ka bērnu vakcinācija ir svarīga, pārliecību pauda tikai 59% Latvijas iedzīvotāju, kas diemžēl ir viens no zemākajiem rādītājiem starp 55 pētītajām valstīm.
Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu, Latvijā tika novērots viens no lielākajiem uzticības kritumiem – gandrīz par 30 procentpunktiem –, kamēr kaimiņvalstīs šis kritums bija ievērojami mazāks.
Kā norādīts pētījumā, pasaulē pandēmijas laikā nepieciešamās vakcīnas nesaņēma 67 miljoni bērnu. Šo situāciju izraisīja ne tikai Covid-19 radītais spiediens uz veselības aprūpes sistēmu, bet arī plaši izplatītā dezinformācija par vakcīnu drošību un efektivitāti, kas diemžēl joprojām ir aktuāla problēma.
Zinātniskā informācija patērētājam ir pārāk "sausa"
Ir būtiski ņemt vērā, kā informācija un dezinformācija par vakcīnām tiek pasniegta. Zinātniski pamatota informācija par vakcinēšanās nepieciešamību lielākoties tiek pasniegta "sausā", tehniskā, bezpersoniskā veidā, balstoties tikai uz faktiem, tādējādi nesasniedzot sabiedrību emocionālā līmenī.
Lai parādītu, kāpēc ir svarīgi vakcinēties, institūcijas reti izmanto emocionāli piesātinātu komunikāciju,
piemēram, netiek spilgti aprakstīts, kā difterija izraisa tā saukto kakla aizaugšanu ar gļotām un plēvēm, kā pakāpeniski pārstāj darboties iekšējie orgāni, sirds, nieres, plaušas, un galu galā cilvēks nomirst.
Jāpiebilst, ka zinātnieku mērķis nav iebiedēt, bet gan sniegt maksimāli objektīvu un faktos balstītu informāciju. Tā kā zinātniskā pieeja balstās uz datiem un pierādījumiem, informācija tiek pasniegta tieši tādā veidā.
Dezinformācija – emocionāla un viegli saprotama
Dezinformācija par vakcīnu bīstamību tiek pasniegta emocionāli piesātinātā un viegli saprotamā veidā. Cilvēki, kas iestājas pret vakcīnām, ar sociālo mediju starpniecību nereti dalās ar personiskiem un emocionāliem stāstiem par to, kā pēc vakcinēšanas bērniem ir sākušās nopietnas veselības problēmas vai attīstījušās smagas hroniskas slimības.
Šie notikumi tiek pasniegti kā cēloņsakarība – vakcinācija ir izraisījusi slimību, pat ja ir zinātniski pierādīts, ka vakcīnas sastāvs nevar izraisīt konkrēto saslimšanu.
Piemēram, viena no populārākajām šāda veida teorijām par to, ka dažās vakcīnās atrodamais timerosāls, kas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba un novērš baktēriju un sēnīšu augšanu, izraisa autismu, ir tikusi atspēkota neskaitāmos zinātniskos pētījumos. Taču šādi personiski stāsti emocionāli uzrunā vecākus, kas, protams, uztraucas par savu bērnu labklājību, iedvešot viņos bailes un šaubas par vakcīnu drošību.
Bailes savukārt ir spēcīgs motivators un liek ieklausīties. Pretvakcinācijas kustības pārstāvji uzsver tiešus un tūlītējus draudus, apgalvojot, ka bērns pēc vakcīnas it kā nopietni saslims, kļūs par invalīdu vai nomirs.
Šāds scenārijs rada tūlītēju emocionālu reakciju, jo tādi draudi šķiet daudz tuvāki un reālāki nekā slimības, pret kurām aizsargā vakcīnas. Tas, ka saslimšanas gadījumi, piemēram, ar difteriju ir ārkārtīgi reti un cilvēki nav pieredzējuši šo slimību izraisītās drausmīgās sekas, atsevišķām sabiedrības grupām liek domāt, ka šīs slimības ir kaut kas "tāls", kā dēļ principā nav vērts uztraukties.
Tas, ka cilvēki atrodas šādā priviliģētā pozīcijā, ir iespējams, pateicoties kolektīvajai imunitātei, kas tiek sasniegta, ja lielākā sabiedrības daļa (90–95%) ir vakcinēta.
Jemenā pilsoņu kara dēļ vakcīnu pieejamība ir ierobežota
Jemenā vakcīnu nepieejamība ir izraisījusi traģiskas sekas. Šī valsts jau desmit gadus ir ierauta pilsoņu karā, kas ļoti ierobežo piekļuvi vakcīnām, un tādējādi bērni mirst no slimībām, kuras varētu novērst ar vakcināciju. Piemēram, 2023. gadā Jemenā tika reģistrēti 51 000 iespējami masalu gadījumi, un katru dienu ar šo slimību saslima vidēji 137 bērni, kas bija jaunāki par pieciem gadiem.
Tāpat tika ziņots par 2055 iespējamiem difterijas gadījumiem, no kuriem 7 bērni no katriem 100 saslimušajiem nomira.
Jāuzsver, ka "iespējami" nozīmē, ka visi simptomi atbilst šīm slimībām, taču, ņemot vērā testu un laboratoriju pieejamības trūkumu, ne visi gadījumi var tikt oficiāli apstiprināti.
Taču šie dati skaidri parāda vakcīnu izšķirošo nozīmi bērnu dzīvības glābšanā. Mūsu šķietamā drošība rada aplamu priekšstatu, ka vakcīnas nav nepieciešamas, kamēr citviet vakcinācija ir dzīvības jautājums.
