Kārļa Ulmaņa gatve, Daugavgrīvas iela un Brīvības gatve ir dažas intensīvas ielas, kuras šogad galvaspilsēta remontē. No pašvaldības vērienīgākajiem seguma atjaunošanas darbiem līdz šodienai ir salabotas gandrīz 87 ielas, no kurām asfaltētās ir vien 13, kas ir aptuveni trešdaļa no šī gada plāniem. Pārējās ielas, kurās darbi pabeigti, ir ar grants segumu, kur satiksme ir krietni mierīgāka, informē Rīgas domē.
Latvijas Radio noskaidroja, ka atsevišķās ielās remonts šogad objektīvu iemeslu dēļ nenotiks.
"Ir objekts, kas nodrošina apbraucamo ceļu citam objektam, un līdz ar to tur šos darbus arī īsti nevar uzsākt, kamēr nav pabeigts otrs objekts. Par Altonavas ielas pārvadu bija runa un par [Friča] Brīvzemnieka ielu, manuprāt. Saistībā ar Altonavas pārvadu tur tad ir jautājums par [pārvada] remontdarbiem.
Friča Brīvzemnieka pārvada [remonts] pārcelsies uz nākamo gadu,"
pastāstīja pašvaldības Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.
Tuvākajā laikā darbi noslēgšoties Mīlgrāvja tilta transporta mezglā līdz Emmas ielai. Arī atsevišķās Vecmīlgrāvja ielās darbi vēl noritēšot līdz oktobrim. Savukārt Piedrujas ielā darbi tikai esot sākušies. Kopumā asfaltētās ielas vai to posmus pašvaldība šogad bija paredzējusi salabot vairāk nekā 630 000 kvadrātmetru platībā. Tie ir aptuveni 80 standarta futbola laukumi. Kāda daļa patlaban ir paveikta, Urtāns nezinot, sakot, ka to aprēķinās vēlāk.
Ar pašvaldības darbu apmierināts ir Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons, vienlaikus norādot, ka domei lielāka uzmanība būtu jāvelta gājēju ietvju remontam.
"Manā ieskatā šogad milzīgi daudz vairāk naudas ir brauktuvēm, respektīvi, ielu sakārtošanai. Un es neesmu redzējis tādu jēdzīgu komunikāciju no Rīgas domes puses, kāpēc. Viena iespēja, ka tas [ir] vērtību jautājums un ka automašīnas svarīgākas par gājējiem, tam es nepiekrītu. No otras [puses], ko es varu iedomāties – ja ielās ir izdangāts asfalts, tad tas daudz ātrāk degradējas, un tas ir tīri tāds labas saimnieciskas prakses piemērs, labāk to sataisīt šogad, jo nākamgad to sataisīt būs daudz dārgāk," pauda Jansons.
Līdztekus brauktuves remontam gājēju ceļus pašvaldība atjauno vien dažviet, atsevišķās vietās kritiskā stāvoklī esošo gājēju ceļu atstājot nesalabotu. Tādi novērojumi ir apvienības "Pilsēta cilvēkiem" valdes priekšsēdētājam Rūdolfam Golubovam.
"Piemēram, Trijādības ielā ietvi salaboja tikai pēc mūsu norādījumiem, var teikt, sūdzībām, bet tas nebija paredzēts iepirkumā. Lubānas ielā nenolīdzināja apmales, un Sesku ielā arī nav paredzēts atjaunots ietves blakus brauktuvei, lai gan tās ir tiešām kritiskā stāvoklī.
Fokuss viss bija uz brauktuvēm šajā gadā, un to mēs arī redzam – ietves faktiski netiek labotas, un nav arī nekādas pat sistēmas, kā tiek uzskaitīts, kur ir kritiskas ietves, kur nav.
Tas viss šķiet [tiek darīts] pēc nejaušības principa," stāstīja Golubovs.
Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns skaidroja, ka labo tikai tās ietves, kas ir sliktā stāvoklī. Vienlaikus viņš piebilda, ka ietves, kas šogad nebūs atjaunotas, salabos nākamgad.
"Kopumā koncepts – ja taisa ielu, tad tiek sakārtota gan ietve, gan brauktuve. Ņemot vērā, ka šogad šis tāds pirmais gads, kad ir kārtība, kad iet bez projektēšanas dokumentācijas, defekta akti ir jāsastāda šeit iekšēji. Kaut kādas lietas, es domāju, ka nākamajos gados mēs uzlabosim noteikti," pieļāva Urtāns.
Šī gada ielu remontus pašvaldība plānojot pabeigt līdz novembra sākumam. Sākotnēji paredzēja, ka darbiem veltīs 30 miljonus eiro, bet galā summa varot arī samazināties.
