Latvijā bērnu ar uzvedības problēmām iekļaušanai sabiedrībā trūkst naudas un koordinācijas

ĪSUMĀ:

• "Pienāca 18 gadi, nosvinēju ar cietumu" – cietumsoda izcietušā Nika stāsts.
• Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem novēro – cilvēki mainās, bet ļoti lēni.
• Iemesli atkārtotiem noziegumiem visbiežāk ir atgriešanās vecajā vidē un atkarības.
• Valsts kontrole jau pirms gada konstatēja – bērnu uzvedības problēmas valsts vairāk risina "uz papīra".
• Atbildīgās iestādes nespēj savlaicīgi pamanīt problēmas bērna uzvedībā, tā vietā turpina sodīt.
• Bērnu noziegumu skaits samazinās straujāk nekā noziedzība visā valstī kopumā.
• Vienlaikus nemainās sevišķi smagu noziegumu skaits.
• Igaunijā nepilngadīgo pastrādāto noziegumu skaits ir mazāks nekā Latvijā.
• NVO: atbalsts riska jauniešiem ir lielāks nekā iepriekš, bet bērnu ar uzvedības problēmām skaits nemazināsies.
• Bērnu uzvedības problēmu novēršana nav nonākusi politiskajā dienaskārtībā.

"Nosvinēju ar cietumu"

Valsts probācijas dienesta nodaļā Cēsīs Latvijas Radio sarunāja interviju ar jaunieti, kura uzvedības problēmas pārauga līdz soda izciešanai cietumā. Probācijas speciāliste Dace Arne ir probācijas lietas vadītāja jaunietim, kurš piekrita sarunai. Puisis grib palikt anonīms, tāpēc šim stāstam viņu sauks par Niku. 

Kad Latvijas Radio tikās ar Niku, bija pagājušas nepilnas divas nedēļas, kopš jaunietis ir brīvībā. Tā jau bija otrā reize, sacīja Niks. Puisim ir 19 gadu. Likumu viņš ir pārkāpis ne vienu reizi vien.

"Dzīves pieredze vismaz, dzīves skola. Vismaz zinu, ko drīkst darīt un ko ne. Pamatskolā par marihuānas lietošanu mani izmeta no skolas. Tad es vienkārši sāku kaut kur strādāt. Pienāca astoņpadsmit gadi, nosvinēju… nosvinēju ar cietumu," stāstīja puisis.

Niks dzimšanas dienu atzīmēja ar daudz alkohola. Kad beidzās "grādīgais", kopā ar draugu izdomāja aplaupīt benzīntanku.

Tas bija pustrijos naktī. Naudu, alkoholu, cigaretes [gribējām zagt]. Paņēmām tikai naudu. Ļoti maz, man pat kauns teikt. Es labāk neteikšu to," sacīja puisis, tomēr atklājot, ka nozaga mazāk par 100 eiro.

"Es biju tas, kurš turēja ieroci – nazi. Ātri to izdarām, mūkam prom. Kaut kādus 500 metrus tālāk mēs aizskrējām, kaut kur krūmos sēdējām un redzējām, ka divi policijas busiņi brauca. Es teicu, ka laikam par traku izdarījām. Tajā pašā brīdī tev ir bailes un tev ir interesanti," stāstīja Niks.

Nazi viņš izmantoja iebiedēšanai. "Es neatceros, varbūt es biju gatavs kaut kam citam. Es to tā nevaru pateikt. Tagad es nezinu, vai es kaut ko tādu varētu izdarīt, bet pa pāli viss ir iespējams," pauda Niks.

Tajā vakarā puiši bija izdzēruši divas vai trīs šņabja pudeles. Policija jauniešus ātri atrada un aizveda uz Valmieras cietumu. Niku atbrīvoja pēc astoņiem mēnešiem.

"Pirmais, ko es izdarīju – dabūju no cietuma ceļanaudu un gāju uz veikalu "pielikt seju". Noliku savas mantas un pateicu – kamēr atbrauks [pakaļ], tikmēr es aiziešu iedzert," sacīja jaunietis.

Tiesa jaunietim piemēroja probācijas uzraudzību pusotru gadu. Taču Niks nepatikšanās neiekūlās labi ja pusgadu: "Mēnesis vai divi pagāja, kad es nepatikšanas taisīju visu laiku, gandrīz vai katru dienu, un beigās bija tā viena diena, kad pieķēra atkal."

Niks kopā ar citu draugu piedzērās un apzaga trīs veikalus.

Viņš stāstīja: "Mēs apzagām. Svarīgākais paņemts – šmiga. Jāiet pieliet seju. Pielējām seju, atkal gājām zagt. No sākuma īpaši nebijām plānojuši. Vienkārši ilgi bija autobuss jāgaida. Es pateicu: "Izrādiet man šo pilsētu, ciemu vai kas tas skaitās." Izrādīja. Un es teicu: "Baigi dzert gribas." Viņi teica, lai pagaidu mājas. Kādas vēl mājas? Redzi veikalus? Jā. Tev nauda ir? Man naudu vajag, lai es dabūtu šmigu?"

Puisis diennakti pavadīja aizturēšanas kamerā Daugavpilī. Kad iznāca, turpināja dzert.  Par pastrādāto probācijas uzraudzības laikā, viņam vajadzēja braukt uz Jēkabpils cietumu. 

"Tikpat ātri es aizbraucu prom no šīs pilsētas un slēpos," sacīja Niks. Viņš bēguļoja visu vasaru. "Pēc tiem trim mēnešiem, ko es bēgu, es izdomāju, ka atbraukšu uz šejieni apciemot vecākus un draugu. Atkal "pierāvu seju", tas jau normāli. Nākamajā dienā man vecāki saka: "Beidz bēguļot. Es tevi aizvedīšu uz cietumu." Cigarešu paciņu vēl iedeva līdzi. Neko, aizbraucu uz Jēkabpili."

Jēkabpils cietumā viņš bija 40 dienas. "Atkal ar jauniem cilvēkiem iepazinos, atkal jaunas nepatikšanas gribu taisīt. Cietums nav tā vieta, kur tu mainīsies," pauda jaunietis.

Sarunas laikā Niks atstāja iespaidu, ka viņš pat nedaudz lepojas ar to, ka bijis cietumā.

"Es iemācījos, kā zagt. Man pateica, kā var noslepkavot cilvēku, ka nezinās pēdas. Man tur pateica, kā mašīnas zagt. Es saku – tur interesanti bija. Nu, tas tikai laika jautājums varbūt. Es ļoti ceru, ka nē... Es ļoti negribētu atkal par kaut ko sēdēt, bet dzīve ir tāda, kāda tā ir," sacīja Niks.

Šobrīd viņam probācijas uzraudzība ir nepilnu gadu. Niks grib laboties, bet sev netic. "Zinot sevi, man pilnīgi vienalga par visu ir. Es varu darīt atkal, man būs pilnīgi vienalga," viņš pauda. 

Tāpēc viņš nolēma, ka šis laiks jāpavada, ārstējoties no atkarības sociālās rehabilitācijas centrā "Ratnieki". Niks alkoholu lieto jau no 14 gadiem. 

"Tehnikumā bija tā, ka man patika vai nu kaifs vai pieliet seju – viens vai otrs. Es biju atkarīgs arī no "zāles" [marihuānas]," sacīja Niks.

Dzīves laikā jaunietis ir izmēģinājis dažādas narkotikas, taču nekas tā nepatīk kā alkohols. Bet reibumā viņš ir agresīvs. Nika vecāki ir šķīrušies. Viņš dzīvoja gan pie tēva, gan mātes, bet neviens no vecākiem netika galā ar dēla nepaklausību. 

"Nometu šķīvi netīšām… es atceros, ka ar lupatu tā pa seju iedeva, ka es pat nezinu... Tad mēs kopā ar mazo brāli par spīti viņus sākām kaitināt. Man šķiet, ka bija pierasts pie sāpēm. Sāka patikt," pauda jaunietis.

Niks atklāja, ka no 9 gadu vecuma viņu sita māte, onkulis, arī vecvecāki. 13 gados tas beidzās, jo puisis pārvācās pie tēva. "Mani aizvāca prom, jo klasesbiedri ieraudzīja, ka man bija pārāk švīkaina mugura. Es centos viņiem samelot, ka tie ir nospiedumi no jakas. Tur jābūt stulbam, lai noticētu kaut kam tādam," sacīja puisis.

Niks uzskata, ka, visticamāk, tādēļ arī pats ir agresīvs. Savukārt zagt viņš sāka jau pirmajā klasē.

"Kad mēs ar māsu bijām mazi, viņa ar draudzeni nopirka saldumus. Es pateicu, ka arī gribu. Man pateica: "Ej, nozodz!" Viņas to domāja kā joku. Es arī eju. Tad tev tā sajūta – ja jau var iznest no veikala, tad jau ir interesanti. Un tā sākās laikam. 

Vienmēr patikušas visādas nepatikšanas. Es pie tā arī pieturos, ka, ja vienreiz sāc, tu vienmēr to arī turpināsi," sacīja jaunietis.

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem novēro – cilvēki mainās, bet ļoti lēni

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem Latvijas Radio žurnālistes drošībai dežurants iedeva trauksmes pogu un veda pie iestādes priekšnieka. Tobrīd ieslodzījumā atradās 22 jaunieši. Iestādes priekšnieks Andris Pāže skaidroja, ka lielākā daļa ir notiesāti, bet pārējie ir apcietinājumā. Starp notiesātajiem ir tikai viens nepilngadīgais.

Iestādē sodu izcieš jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam. Pilngadīgos uz pieaugušo cietumu nepārved, ja viņiem ir laba uzvedība un puiši mācās.

Ieslodzītie pa dienu iet uz skolu. Brīvo laiku pavada visi kopā, savukārt vakarā dodas uz kamerām, kurās dzīvo pa vienam.

20 gadus vecais Ruslans cietumā ir jau nepilnus trīs gadus. "Es izdarīju dzimumnoziegumu," bilda jaunietis. Par notikušo viņš nevēlējās runāt. Tikai atklāja, ka bijis alkohola reibumā un cietusi bērnības draudzene.

Ruslanam šis nav pirmais noziegums – iepriekš kopā ar draugiem zaga. "Bija jauna skola. Pēc pirmās nedēļas es jau ar saviem klasesbiedriem lietoju narkotikas, tāpēc ka es gribēju būt kā viņi," stāstīja Ruslans.

7. klasē Ruslans ar ģimeni pārvācās uz citu pilsētu, kur nevienu nepazina. Viņš pārkāpa likumu, lai iederētos.

Jaunietis sarunu turpināja krieviski: "Maniem vecākiem galvenais dzīves mērķis bija finansiālā labklājība. Viņi tiecās pēc šīs finansiālās labklājības, tāpēc man veltīja maz uzmanības. Un tad man sākās problēmas skolā."

Tagad viņam attiecības ar vecākiem ir uzlabojušās. Sazvanās katru dienu. Ieslodzījumā Ruslanam jāpavada astoņi gadi, bet viņš cer uz pirmstermiņa atbrīvošanu.

"Nokļuvu šeit – daudz sapratu, daudz iemācījos, var iegūt profesionālo izglītību. Iemācījos kontaktēties ar puišiem, lūk, strādāju šeit ar savu alkohola atkarību. Tas ir liels pluss," sacīja jaunietis.

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem viņš apgūst būvnieka profesiju, lasa daudz grāmatu un interesējas par arhitektūru. "Man ļoti gribas ceļot. Mans lielākais sapnis ir Roma. Man patīk arhitektūra," viņš piebilda.

Ruslans stāstīja, ka grib sākt dzīvi no sākuma.

Savukārt Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks Andris Pāže sacīja: "Mēs redzam to tendenci, ka tiešām mainās cilvēki. Ļoti lēnām, nevis ātri tas notiek. Tas ir ļoti lēnām, bet iet uz priekšu."

Bet ne visiem izdodas mainīties. "Ja mēs runājam par recidīvu, protams, ka tas pastāv. Pie mums līdz kaut kādiem 10%, jo ir tādi, kuri pie mums jau atrodas ceturto reizi," sacīja Pāže.

Iemesli atkārtotiem noziegumiem visbiežāk ir atgriešanās vecajā vidē un atkarības.

"Bija pat gadījums, ka atkarības sākušās no septiņu gadu vecuma. Jau septiņos gados viņš ir pamēģinājis heroīnu," stāstīja Pāže.

Jautāts par cēloņiem, kāpēc nepilngadīgie nonāk ieslodzījumā, Pāže norādīja: "Viņi paši bērnībā ir cietuši – vai tā bija emocionālā vardarbība, vai fiziskā vardarbība. Viņi tagad tādā pašā veidā turpina dzīvot tālāk, jo viņi neko citu nav redzējuši. Viņi uzskata to par normu."

Tā esot nepietiekama vecāku uzmanība, kā arī vienaldzība, kas turpinājusies skolās. "Šeit ir runa par to, kā atbildīgās iestādes strādā no paša sākuma," piebilda Pāže.

Savlaicīgi nespēj pamanīt problēmas uzvedībā, tā vietā turpina sodīt

Valsts kontroles revidenti pirms gada konstatēja, ka bērnu uzvedības problēmas valsts vairāk risina "uz papīra".

Atbildīgās iestādes lielākoties nespēj savlaicīgi pamanīt un reaģēt uz problēmām bērna uzvedībā. Tā vietā turpina jau gadiem iedibināto praksi – sodīt.

Vecāki un bērni

Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa stāstīja par revīzijā secināto: "Problēma ir pierādīta, ka mums ir ļoti liels skaits bērnu jau ar uzvedības problēmām un bērni, kuriem ir tāds risks."

Revidenti aprēķinājuši, ka 2020. gadā Latvijā bija 10 360 bērnu, kuri pārkāpuši likumu – klaiņoja, ilgstoši negāja uz skolu un bija atkarību varā. Bet šim riskam pakļauts ir apmēram katrs desmitais bērns Latvijā – 36 545 bērni ar uzvedības problēmu iestāšanās risku. 2020. gadā Latvijā bija apmēram 359 000 bērnu.

Līdz ziņojumam neviens problēmu nebija apzinājis skaitļos. Āboliņa norādīja, ka tā ir pašvaldību atbildība: "Pašvaldību rīcībā nemaz nav tās informācijas, kas neprasa lielu darba ieguldījumu. Kaut vai, ja mēs ņemam datu bāzi attiecībā uz reģistrētajiem administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgajiem nodarījumiem, mēs šos datus kā revidenti arī ieguvām no šīs datu bāzes un salīdzinājām ar pašvaldību pašvērtējumu, cik viņiem šādu bērnu ir. Tie rezultāti atšķīrās divas trīs reizes."

Tas parāda, ka problēmas apjoms ir lielāks, nekā par to domāja. Āboliņa skaidroja, ka informācijas apkopošanas sistēma ir, taču datu uzskaite un apmaiņa nav pilnvērtīga. Tāpēc bērni nepieciešamo atbalstu saņem novēloti vai nemaz.

 "Šī nebija pirmā revīzija, kurā pašvaldībām mēs uz to norādījām. Līdz šim nekādas vēsmas mums par šo nav, ka tur būtiski kaut kas uzlabotos," sacīja Valsts kontroles padomes locekle.

Tā kā Valsts kontrole pirmoreiz šādi apkopoja datus, un neviens cits to iepriekš nav darījis, tad nav iespējams pārliecināties, vai situācija ar bērnu uzvedības problēmām uzlabojas vai pasliktinās.

Statistikas ailītes nepilngadīgo noziedzībai vienmēr ir atrodamas policijas darba pārskatos. Valsts policijas Riska grupu prevencijas nodaļas priekšniece Tatjana Caune secināja: "Noziedzība valstī kopumā samazinās un samazinās arī nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi."

Bērnu noziegumu skaits samazinās

Bērnu noziegumu skaits samazinās straujāk nekā noziedzība visā valstī kopumā. Ja salīdzina datus pirms desmit gadiem ar pagājušo gadu, tad jāsecina – nepilngadīgo noziegumu skaits samazinājies apmēram divarpus reizes. Pērn policija reģistrēja 570 šādu gadījumu. 

Vai izmaiņas vērojamas, jo policija kļuvusi pielaidīgāka? Caune nepiekrita: "Ja iedzīvotāji nāk, iesniegumus raksta un ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, ko veic nepilngadīgie, tātad attiecīgi tiek veikta izmeklēšana un šie gadījumi tiek reģistrēti. Cits scenārijs ir, ja iedzīvotāji neziņo mums."

To, vai sabiedrība kļuvusi kūtrāka, vai tiešām nepilngadīgie ir prātīgāki, nevar pārbaudīt. Ievērojami samazinājušās ir zādzības.

"Šobrīd, man liekas, nozagt, ka nepieķer, it sevišķi tirdzniecības vietās, ir diezgan neiespējami. Varbūt te vēl varam runāt par to, ka, iespējams,  netiek uzsākti kriminālprocesi par maznozīmīgiem pārkāpumiem," sacīja Caune.

Bet sevišķi smagu noziegumu skaits nemainās. Piemēram, pēdējos desmit gados policija kopumā izmeklēja 29 nonāvēšanas gadījumus, kurus veikuši bērni. 

"Vēl neesam, iespējams, atraduši to veidu, kā ietekmēt tieši sevišķi smagos nozieguma veidus un kā līdz viņiem aizsniegties," piebilda Caune.

Daudzus noziegumus nepilngadīgie pastrādā apreibinošu vielu ietekmē. Kaut arī policija skolās veic narkotiku reidus, statistika arī šajā sadaļā nemainās. 

Igaunijā nepilngadīgo pastrādāto noziegumu skaits ir mazāks nekā Latvijā

Tikmēr Igaunijā kopumā reģistrēto nepilngadīgo pastrādāto noziegumu skaits ir mazāks nekā Latvijā, kur nepilngadīgo noziedzība ir biežāka. Piemēram, pērn Igaunijā bija par apmēram pusotru simtu gadījumu vairāk.

Igaunijā reģistrētie nepilngadīgo noziegumi attiecībā pret visiem noziegumiem valstī

Igaunijas Tieslietu ministrijas pārstāve Laidi Surva norādīja, ka 15 gadu laikā valstī būtiski ir sarukusi nepilngadīgo noziedzība.

"Kopumā nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies, iespējams, jauniešu dzīvesveida un labklājības, kā arī nepilngadīgo ārstēšanas sistēmas izmaiņu dēļ. Mēs redzam arī izmaiņas nodarījumu veidos, pieaugot vardarbīgu nodarījumu īpatsvaram. Tomēr arī būtiski samazinājies nepilngadīgo skaits cietumā: 2008. gadā bija 33, šodien – 3," atzīmēja Surva.

Surva uzskata, ka atšķirības starp valstīm ir likumdošanas dēļ, bet viņa vēl atzīmēja: "Noziedzības statistika atspoguļo tikai tos bērnus, kas ir pieķerti."

Igaunijā apmēram puse no nepilngadīgo noziegumiem saistīti ar vardarbību, bet ceturtā daļa ir zādzības. Tikmēr Latvijā no visiem bērnu noziegumiem zagšana ir topā. 

Valsts policijas pārstāve Caune klāstīja: "Nepilngadīgo noziedzība veidojas no situācijas kopumā – gan valstī, gan ģimenē. Bieži vien tie ir sociāli un ekonomiski faktori."

NVO: atbalsts riska jauniešiem ir lielāks nekā agrāk, bet bērnu ar uzvedības problēmām skaits nemazināsies

Tikmēr biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks norādīja: "Lielākoties tas, kas tiek apzagts, tie ir blakus esošie veikali. Jauniešiem kad ieslēdzas izdzīvošanas mehānisms, tad viņi ir arī gatavi uz daudz ko interesantu. Vēl pie tam, ja ir bariņš tādu, kuriem gribas ēst, patiešām gribas ēst, tad viņi izdomās, kā to ēdienu dabūt. Gribēsies iedzert, viņi izdomās, kā to dabūt."

"Resiliences centrs" ir nevalstiska organizācija, kuras viens no darbības virzieniem ir palīdzība ielu jauniešiem.

"Jauniešu skaits, ko mēs uz ielas satiekam, ir mērāms simtos. Tas būs kā kurā mēnesī. Tie būs plus/mīnus 200, 300 jauniešu, kas uz ielas ir. Viņi pārvietojas, viņi rotē. Un pateikt precīzus skaitļus ir grūti," sacīja Mednieks.

Mednieks skaidroja, ka vairums šo bērnu nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Tāpat ir jaunieši, kuru vecāki paši savulaik bija tā dēvētie "Origo bērni". Tā apzīmē nepilngadīgus dīkdieņus, kas uzturas  Centrālās stacijas tuvumā. Bet uz ielas satiekas bērni arī no labi situētām ģimenēm. Klaiņojošus jauniešus vieno vecāku vienaldzība.

Mednieks pauda: "Tas, ar ko viņi tur nodarbojas, teikšu tā – nav nekādas labākās lietas. Bieži vien mēs runājam par alkohola lietošanu, smēķēšanu, tas būtu mazākais šajā gadījumā. Mēs runājam par marihuānas lietošanu, tad jau, protams, tur lētāki līdzekļi – LSD, narkotiskās vielas tur parādīsies."

Lai gan šobrīd sabiedrības atbalsts riska jauniešiem ir lielāks nekā agrāk, Mednieks paredz, ka bērnu ar uzvedības problēmām skaits nemazināsies: "Vecākiem laika, ko pavadīt ar bērniem, paliek arvien mazāk, līdz ar to bērniem globāli trūkst attiecību ar vecākiem. Pārguris vecāks, kurš atnāk no darba mājās, vai arī vecāks, kurš ir tikai darbā, – tas noteikti neveicina veseļošanos."

Bērnu uzvedības problēmu novēršana nav nonākusi politiskajā dienaskārtībā

Cik savlaicīgi var atklāt bērna uzvedības problēmas, un vai tās var novērst?  

Klīniskā psiholoģe Ieva Bite skaidroja: "Mēs uzvedības problēmas novērojam jau pirmsskolā. Apmēram 5% bērnu ir uzvedības problēmas šajā vecumā. Mēs nedrīkstam gaidīt. Jo ātrāk mēs iejauksimies, jo mazāk mēs nostiprināsim šīs problēmas, jo ātrāk mēs varam ar tām tikt galā."

Bite ir agrīnās intervences un uzvedības analīzes speciāliste. Viņa skaidroja, ka pusaudžu vecumā problēmas saasinās. Pētījumi rāda, ka 20–30% pusaudžu ir mentālās veselības grūtības.

"Cēloņi ir kompleksi – ir gan bioloģiskie faktori, kas to nosaka, gan neapšaubāmi arī vides faktori. Un viens no vides faktoriem ir audzināšana. Viens no veidiem, kā mēs iemācāmies agresīvu uzvedību, ir, atdarinot citu agresīvu uzvedību. Tas tiešām pētījumos ir 100% pierādīts, ka bērni, kuri ir cietuši no vardarbības, viņiem ir daudz augstāks risks arī pašiem kļūt vardarbīgiem," norādīja Bite.

Tāpat cēloņi ir gan ekonomiskā, gan sociālā nevienlīdzība, kuru dēļ bērni nereti viens otru apceļ. Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm bulings skolās ir visizplatītākais. Trešdaļa skolēnu vismaz pāris reižu mēnesī no tā cieš, liecina OECD dati.

"Bulinga sekas, manuprāt, mēs esam par maz novērtējuši," piebilda psiholoģe Bite.

Tā ir nopietna trauma, kas atstāj ilgstošas sekas, Bite sacīja: "Kādēļ tas ir tieši Latvijā? Tur ir vairāki faktori. Mēs ļoti bieži esam par daudz pieļāvīgi pret agresiju sabiedrībā kopumā. Protams, arī uzraudzības problēmas saistībā ar skolotāju pārslodzi, ar cilvēkresursu pārslodzi skolā, arī, protams, mājās, domājot par vecāku pārslodzi un izdegšanu."

Kas ir darīts, lai Latvijā būtu mazāk bērnu ar uzvedības problēmām? 

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme sacīja: "Tam, lai pilnībā atrisinātu šo jautājumu, ir vajadzīgi daudzi gadi un arī sabiedrības, ja tā var teikt, domāšanas maiņa."

Valsts kontroles izgaismotās problēmas ministrijai nebija jaunums. Latvijā trūkst nepieciešamo pakalpojumu bērniem, to vairākas reizes uzsvēra arī Kurme: "Mēs vairāk strādājam tiešām ar ugunsgrēku dzēšanu un ar ļoti sarežģītu gadījumu risināšanu, un nepietiekamus resursus veltām preventīvam darbam. Pakalpojumu ar katru gadu kļūst vairāk,  visām jomām tā preventīvā sadaļa pakāpeniski pieaug, bet tas ir soli pa solim."

Kurme norādīja, ka par to atbildīgas ir sociālās, izglītības, veselības, iekšlietu un tieslietu jomas. Tātad visi, bet beigās neviens. "Tāpat arī pašvaldību līmenī, kurš ir pirmais un tas galvenais posms, kurā bērni un ģimenes atrodas," viņa piebilda.

Taču, kā jau minēts, – pašvaldības nemaz nezina, cik bērnu ar uzvedības problēmām tām ir. 

Vaicāta, vai kopš pagājušā gada, kad Valsts kontrole atklāja jucekli informācijas sistēmās, tās ir izdevies sakārtot, Kurme sacīja: "Daļa sistēmu šobrīd arī tiek aktīvi kārtotas."

Tikmēr plāno veidot jaunu informācijas apmaiņas sistēmu, jo līdzšinējā ir tehnoloģiski novecojusi un nepilda savas funkcijas.

"Bet arī tur tā doma nav uzskaite. Tā doma ir gadījumu vadība, kur vienkāršāk iestādes savstarpēji redz šo informāciju un sanāk kopā. Tas vairāk kā tāds pārlūks. Pagājušajā gadā un arī šajā gadā šo kā informatīvo ziņojumu mēs neesam no savas puses tālākā virzībā laiduši, jo finanšu resurss šai sistēmai nav pieejams," atzīmēja Kurme.

Tātad atkal nav naudas. Un tā ir arī problēma pakalpojumu pieejamībai.  Tas ļauj secināt, ka trūkst politiskās gribas, lai šis jautājums būtu prioritārs.

Pagājušā gada beigās Pārresoru koordinācijas centrs diskusijā jau atkal atgādināja, ka jāizveido vienota bērnu agrīnā atbalsta sistēma. Politiķi diskusijā atbalstīja diagnostikas sistēmas pirmsskolas bērniem izveidi un ierosināja šā darba veikšanai izveidot īpašu apakškomisiju.

Gada sākumā politiķi izveidoja Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisiju Saeimā, ko vada Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs. Viņš skaidroja, ka komisiju izveidoja, lai koordinētu sadarbību starp ministrijām.

"Līdz ar to tad pie galda ir jāapsēdina divas, trīs, citreiz četras [ministrijas], lai risinātu kādu jautājumu. Par bērnu problemātisku uzvedību mums nav dienaskārtībā nonācis jautājums, vismaz šajā laikā. Noteikti tas ir izglītības, audzināšanas darbs, kurš var ietekmēt šos procesus. Man jau liekas, ka lielākā lieta ir audzināt pašus vecākus. Principā jūs esat pirmā, kas uzrunā par šo tēmu. Īstenībā pēc šīs sarunas man rosās domas papētīt tuvāk un iespējams, ka ielikt šo tēmu dienaskārtībā arī apakškomisijā, lai mēs to sāktu skatīt," sacīja Grasbergs.

Novēlota pievēršanās bērnu uzvedības problēmām ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir tik daudz nepilngadīgo, kas jau pastrādā noziegumus. Savukārt Valsts kontrole norādījusi – jo lielākas ir šāda bērna problēmas, jo valstij viņš izmaksā arvien vairāk.