Franča Trasuna 160. gada dienas svētki atzīmēti ar rīta Svēto misi Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē, uzsverot viņa daudzos nopelnus garīgajā, politikas un kultūras dzīvē ne tikai Latgalē.
"Trasuns ir bijis gan katoļu garīdznieks. Garīdznieks, kurš gribēja būt tuvāk tautai un aicināja to darīt pilnīgi visiem katoļu garīdzniekiem. Viņš bija tas cilvēks, kurš sargāja demokrātiskās vērtības," stāstīja Franča Trasuna muzeja "Kolnasāta" krājuma glabātāja Inta Deksne.
Mūsdienu politiķi, garīdznieki, valodnieki un citu jomu speciālisti apbrīno Franča Trasuna darba spējas un pūles.
Jau savā laikā Trasuns uzvēris tās problēmas un jautājumus, par kuriem runājam vēl šobrīd.
"Novembrī viņš teica, ka Latgalē vajag otras šķiras ceļus. Tādus, lai varētu aizbraukt no vienas skolas līdz otrai un tiktu līdz mājām. Decembrī viņš teica: "Paskatīsimies, kā strādā mūsu tautas kalpi un tad par viņiem balsosim." Redziet, tie jautājumi, man liekas, nav sveši nevienam no mums arī šodien," norādīja Rēzeknes augstskolas asociēta profesore Angelika Juško – Štekele.
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis savukārts stāstīja, ka Trasuns "mācīja lūgties, deva katehismus, lūgšanu grāmatas, tas viss liecina par to, ka viņš bija dziļas ticības vīrs, mīlēja baznīcu. Viss, ko viņš darīja, ir paraugs vai norādes mūsu paaudzei, tagadējai paaudzei, ko vajag darīt, lai atgūtu to, ko mēs bijām savā laikā zaudējuši ar bezdievības sludināšanu".
Franci Trasunu dēvē par Latgalieti ar lielo burtu, un viņa lielākais nopelns ir Latgales pievienošana kopējā Latvijas valstī, apvienojot latviešu tautu vienā organismā.
Viņš droši devās dzīves cīņā, lauzdams sev ceļu uz priekšu ar dedzīgiem vārdiem un drošsirdīgiem darbiem.
"Mums ir jābūt stabiliem savā pārliecībā, ko arī Trasuns ir darījis. Viņam bija pārliecība, un viņš par šo pārliecību gāja, cīnījās un runāja. Tas ir pats svarīgākais, kā patiesībā arī ļoti pietrūkst mūsdienās," pauda Franča Trasuna muzeja "Kolnasāta" krājuma glabātāja Inta Deksne.
Ievērojamā latgalieša 160. gada dienas svētki atzīmēti arī ar pasākumiem dzimtajā vietā muzejā "Kolnasāta", aizvadīts atceres mirklis Rīgā pie Saeimas nama, tāpat arī izveidots pirmatskaņojums skaņdarbam par Franci Trasunu "Folk pasija".
