4. studija

Kāpēc tirdzniecības vietās vairs nav iespējas dezinficēt rokas?

4. studija

4. studija. Kaķu adopcija un Līgatnes publiskā pirts

Vai Līgatnē tiks slēgta pilsētnieku iecienītā publiskā pirts?

Līgatniešiem raizes par iecienītas publiskās pirts likteni; pašvaldība bažas noraida

Līgatnes iedzīvotāji noraizējušies par Cēsu novada domes ieceri iznomāt vietējo publisko pirti, ar kuru cilvēkiem saistās gadu desmitiem senas pēršanās tradīcijas. Šāda veida iestādes jau esot likvidētas gan Siguldā, gan Nītaurē, tāpēc katru piektdienu uz Līgatni izbaudīt pirts procedūras devušies arī plašas apkaimes iedzīvotāji. Pašvaldība Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" skaidroja – ir sacelta pārāk liela ažiotāža, un publisko pirti likvidēt negrasās.

Līgatne veidojusies ap 1815. gadu, kad tirgotājs Konrāds Štorhs šeit iegādājies īpašumu, lai nodarbotos ar papīra ražošanu. Pieprasījums pēc tā licis attīstīties pašai pilsētai, jo augošajai rūpniecībai bija nepieciešami strādnieki. Viņiem celtas mājas, nodrošināta medicīniskā palīdzība un arī pirts. Tās apmeklējums līgatniešiem ir sena tradīcija, kas aktuāla vēl šobaltdien. Tagad līgatniešiem ir bažas, ka pirts prieki šeit ir beigušies.

"Maz jau mēs esam palikuši, bet tomēr katru piektdienu apmēram līdz 60 cilvēkiem nāk uz pirti," pastāstīja kādreizējais Līgatnes papīrfabrikas direktors Ilmārs Norītis. "Sievas nāk no plkst. 12 līdz 17, un no 17 līdz 22 nāk vīrieši."

Pirts telpās atvēlēta vieta, kur pārģērbties, ir dušas, kā arī pati pirts, kurā jūtams raksturīgais dūmu aromāts. Šeit gadu desmitiem nav veikts kapitālais remonts un ir visai pieticīgi apstākļi, kas apmeklētājiem nemaz netraucē. Kurinātājs vienmēr ir parūpējies, lai krāsns un līdz ar to arī pēršanās zona būtu vēlamajā temperatūrā. Šeit strādā arī kasiere.

Arī pirts izcenojumi apmeklētājiem neesot mainījušies vēl no laikiem, kad cilvēki norēķinājās latos – viens pirts apmeklējums senioram izmaksā 2,85 eiro, bet strādājošajam – 4,20 eiro.

Labās emocijas par pirts esību aizēnojusi izsole, kuru organizē Cēsu novada pašvaldība. Pirts telpas tiek piedāvātas nomai, kas iedzīvotājos radījis satraukumu par turpmāku pēršanās tradīciju saglabāšanu.

Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldē norādīja, ka ap pirts izsoli sacelta pārāk liela ažiotāža, jo pašvaldības iecere nav bijusi pirti likvidēt, bet gan padarīt tās darbību kaut cik rentablu.

"Pašvaldībai šī pirts uzturēšana izmaksā dārgi. Tie ir aptuveni 20 000 eiro gadā, ko mēs izdodam. Pretī ieņēmumi mums ir 100–140 eiro nedēļā. Tad parēķiniet paši, kādu daļu sedz pašvaldība," skaidroja Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne.

Tāpēc lemts telpas iznomāt, un viens no publiskās izsoles galvenajiem nosacījumiem esot publiskās pirts funkcijas saglabāšana, norādīja Medne.

"Ja viņa kaut kādā brīdī tiek pārtraukta, līgums tiek lauzts. Neskatoties ne uz kādiem ieguldījumiem, ko uzņēmējs ir veicis, pilnīgi ne uz ko. Līgums tiek lauzts."

Pašvaldībā pieļāva, ka pirts pakalpojumi iedzīvotājiem varētu kļūt pieejami pat vairākas dienas nedēļā, ne tikai piektdienās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti