Jaunieši ir mūsu nākotne
Niks Tkačuks kā brīvprātīgais darbojas Ieslodzījuma vietu pārvaldē, palīdzot jauniešiem sniegt psihoemocionālo un garīgo atbalstu. Viņš bieži saskaras ar jauniešiem, kuri nonākuši aiz restēm, jo nav bijuši pamanīti un mīlēti, bet atstāti novārtā, nonākot uz ielas.
Tāpat Tkačuks ir mentors biedrībā "Attīstības platforma YOU+".
"Tā ir vieta, kur būt, kur tu vari būt patiess, tāds, kāds tu esi, necenšoties izlikties kādai sabiedrības daļai par kaut ko citu, ko varbūt kādās vietās pieprasa. Tā ir vieta, kur būt jauniešiem ar savām idejām un ne tikai ar idejām – tā ir vieta, uz kuru var nākt arī ar kādu sasāpējušos bēdu vai lietu, ko dzīvē neizproti, kas tev ģimenē līdz galam nav iemācīts. Tā ir vieta, kur var mācīties, kur var prasīt atbalstu," skaidroja Tkačuks.
"Attīstības platforma YOU+" piedāvā mentora atbalstu ne tikai jauniešiem no riska ģimenēm, bet visiem, kam tas nepieciešams.
"Negribu būt klišejisks, bet jauniešos ir nākotne. Manuprāt, īpaši [svarīgi] pamanīt tos jauniešus, kurus ģimenē nepamana un nenovērtē pietiekami, jo bieži vien no tā izsveras kādas citas sekas uz nākotni, respektīvi, tā finiša vieta, kur viņi var nonākt, ir ieslodzījums.
Ir svarīgi sadzirdēt, sajust un pamanīt jauniešus, kas auguši citādos apstākļos nekā mēs," pauda Tkačuks.
Atbalsta sniegšana jauniešiem ir par cerību, lai jaunieši mūsu visu nākotnei paņem to labāko. Tas ir par iespējas sniegšanu viņiem pierādīt sevi drošā vidē.
Palīdzēt iedvesmoja paša pieredze
"Man augot, pusaudžu vecumā nebija līdzcilvēka, kuram es varētu pateikt – hei, ir sūdīgi. Nebija cilvēka, kuram es varētu pateikt, ka ir lietas un prasmes, kuras es līdz galam nesaprotu, kā darīt, jo man vienkārši ģimenē tas netika iemācīts," atklāja Tkačuks.
Kad jaunietim bija 13 gadi, viņa vecāki šķīrās, kā rezultātā viņam pazuda skatījums uz to, ko nozīmē veselīga ģimene.
"Es sapratu to, ka ne jau tikai es esmu tāds. Šķirto ģimeņu Latvijā ir tik daudz!
Liekas, ka tā ir tāda vienkārša lieta, bet patiesībā lielu ietekmi tas atstāj uz bērniem, īpaši pusaudžu vecumā, kad ir vajadzīgi abi vecāki, kad ir vajadzīgs justies mīlētam un piederīgam, kad tu saproti to savu identitāti, kas tu esi un kāpēc tu esi," stāstīja Tkačuks.
Protams, viņš apzinās, ka dzīvē notiek visādi un vecāki nevar palikt kopā piespiedu kārtā tikai bērnu dēļ, bet šajā momentā bērniem ir nepieciešams papildu atbalsts. Tieši to viņš šobrīd cenšas sniegt citiem bērniem un jauniešiem.
"Mēs neizglābsim visu pasauli, tas ir skaidrs, bet, ja mēs sadosimies rokās un turēsimies cieši blakus viens otram, saredzot viens otru, atbalstot viens otru un palīdzot, cik mūsu spēkos ir iespējams, es ticu, ka ar laiku mēs varētu gūt panākumus," pauda Tkačuks.
Vismaz viens cilvēks, kurš notic
Ieslodzījuma vietās Tkačuks sastop dažādus jauniešus. Ir tādi, kuri nožēlo izdarīto, bet ir jaunieši, kuri ieslodzījumu pieņem vienkārši kā daļu no dzīves, jo nezina, kā varētu dzīvot citādi.
"Tāda ir dzīve, un kā tad citādi? Viņi pat nezina, kā ir citādi. Krīze ir tad, ja tev ir apnicis darīt lietas, bet tu nezini, kā var citādi. Tas ir tas posms, kad viņiem ir tāds – jā, tā ir mana ikdiena. Bija kāds ieslodzītais, ar kuru vēl nesen tikos grupu nodarbībās, kurš teica, – jā, pēdējo reizi es biju trīs dienas ārā, un pēc tam nācu atpakaļ, atgriezos ieslodzījuma vietā apzināti. Tas nebija netīšām, viņš speciāli to darīja, jo viņi ir pieraduši pie tās vides, viņi ir izpratuši to iekšējo loģistiku un sapratuši, ka nemaz nav tik slikti, ka par viņiem parūpējas, viņus pabaro, viņiem ir dušas, veļasmašīnas, viss kā cilvēkiem ikdienā," stāstīja Tkačuks.
Ir arī pretēji gadījumi. Ir jaunieši, kuri ir pirmie savā ģimenes un apkārtējo līdzcilvēku lokā, kas nonākuši ieslodzījumā.
"Ir jaunieši, no kuriem ģimene ir atteikusies, un viņš tā arī pasaka – man īsti vairs nav ģimenes, man nemaz nav kāda, kurš mani gaidītu laukā, vai kāda, kam es esmu svarīgs," atklāja Tkačuks.
Brīvprātīgais darbs ieslodzījuma vietā, viņaprāt, ir iespēja likt šiem jauniešiem justies kaut nedaudz novērtētiem, dot cerību, ka var dzīvot citādi un būs kāds, kas viņus šajā ceļā atbalstīs.
"Es varu būt tas cilvēks, kurš notic viņam, kurš saka – es ticu tev, esmu gatavs tevi atbalstīt visdažādākajos veidos savu iespēju robežās," pauda Tkačuks.
Saredzēt arī klusos jauniešus skolās
Atbildot uz jautājumu, ko sabiedrība šobrīd nepamana, Tkačuks minēja arī tos jauniešus, kuri apmeklē skolu un labi mācās, bet ir klusi un patiesībā bieži vien vienkārši nobijušies runāt vai kā citādi izpaust savas patiesās emocijas.
"Bieži vien liekas, ka skolā esošie klusie jaunieši, klusie pusaudži, ka tie ir labākie jaunieši, kādi var būt, ka tie ir tie, kuri vismazāk taisa problēmas, un viņiem viss ir kārtībā. Tas ir tāds stereotips, ka viņiem viss ir labi.
Tieši tie ir jaunieši, kuriem patiesībā bieži vien ir vislielākās sirds sāpes. Viņiem ir bail pieiet pie kāda, kur nu vēl runāt par tām lietām, kas mājās ir sasāpējušās. Ne tikai mājās, bet arī draugu lokā vai citur," norādīja Tkačuks.
Viņaprāt, mēs pārāk daudz mēdzam domāt paši par sevi. Tas, protams, ir svarīgi, bet ik pa laikam nepieciešams spert soli pretī arī kādam citam, īpaši jauniešiem.
"Kādā brīdī šķiet – ko tad es tur bāzīšos virsū, ko tad es tur prasīšu? Jā, domāt mēs varam visu kaut ko, bet no tevis jau gabals nenokritīs, ja tu pieiesi klāt un pajautāsi, vai viss kārtībā. Ir svarīgi turēt roku uz pulsa šiem jauniešiem, pamanīt viņus un nebaidīties veikt soļus, lai sniegtu atbalstu," uzsvēra Tkačuks.
Vairāk sarunu no "Dod pieci!" stikla studijas:
Par labdarības maratonu "Dod pieci!"
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
Ziedojuma iespējas un mērķis:
-
No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
-
No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
-
No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
-
Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
-
OPEN Radošais centrs. Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
-
"YOU+". Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar "YOU+". Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
-
Sociālā atbalsta un izglītības fonds (SAIF). Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
-
Laiks jauniešiem. Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
-
Palīdzēsim viens otram. Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
-
Latvijas Samariešu apvienība. Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
-
Resiliences centrs. Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
-
"House of Hope". Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
-
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija. Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociālie pakalpojumi, sazinies.
-
Palīdzēsim.lv. Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
