Kompetenču pieeja izglītībā nozīmē, ka zinības tiek apgūtas, izmētājot informāciju dažādos mācību priekšmetos, kā arī balstās uz skolēnu patstāvīgu informācijas meklēšanu. Sistēmas mērķis – bērni neiekaļ informāciju, izprot to, ko mācās. Tomēr Jaunpils vidusskolas skolotāji saka, ka šī sistēma tā nedarbojas.
Jaunpils vidusskolas direktors Jānis Liepiņš jaunajai sistēmai veltīja ne tos labākos vārdus: "Tad, kad es pirms ļoti daudziem gadiem studēju augstskolā, mums bija viens pasniedzējs, kurš teica tādus vārdus: "Tie pedagoģijas rati reti kad iet pa ceļa vidu. Viņi ir vai nu vienā grāvī, vai otrā. Un man liekas, ka šobrīd atkal ir tā situācija, kad mēs esam kaut kādā grāvī.""
Reformu sāka iedzīvināt skolās 2019. gadā. Pirms tam skolotājiem bija dažādi semināri, izskanēja arī solījumi, ka būs daudz jaunu materiālu, skolotājiem būs mazāks darba apjoms. Realitātē viss ir pretēji – darba vairāk, mācību materiālu maz.
"Mēs esam spiesti vienai klasei, vienu tematu mācot, dot vienu, tad atkal ņemam nost, kaut kā mēģināt mainīt. Man jau pašam brīžiem sajūk, ko es katram esmu devis un kā labāk viņiem tur palīdzēt. Nu sarežģīti," sacīja Liepiņš.
Turklāt tagad skolēni tiek virzīti informāciju meklēt paši. Bet tādā veidā daļai apmācāmo mazinās zināšanu kvalitāte un arī motivācija mācīties, atzina Jaunpils vidusskolas sākumskolas skolotāja Tamāra Juzupa:
"Kvalitāte… nu nenoturīga. Tādēļ, ka paredzētie materiāli ir ļoti sarežģīti, ļoti daudz apgūstamas vielas ir bērnam nesaprotamas, un līdz ar to motivācija mācīties ir zemāka."
Skolā atzīst – lai arī šī reforma nav panākusi vēlamo, tagad svarīgākais no IZM būtu sagādāt vismaz mācību materiālus. Ministrijā gan norādīja, ka, runājot par materiāliem, akmens metams izdevniecību laukā.
"To, ka savlaicīgi netika risināts un atrisināts mācību līdzekļu izstrādes un pieejamības jautājums, varam uzskatīt par reālu problēmu," norādīja ministrijā.
Runājot par mācību metodi, IZM pauda, ka
šobrīd daudzi pedagogi dod priekšroku vienai konkrētai mācību grāmatai un vienai konkrētai darba burtnīcai, tomēr jaunā sistēma tā nav domāta.
Lai skolotāji labāk mācītos, lielāks atbalsts jāsniedz pašvaldībām, kurām tādas kapacitātes nav.
Tomēr ministrijā atzina, ka kļūdas ir: "Tiks pārskatīti, aktualizēti un pilnveidoti vairāki mācību satura jautājumi gan attiecībā uz standartu un mācību programmām, gan arī mācību literatūru."
Šobrīd valsts līmenī tiekot izstrādāta profesionālā atbalsta sistēma izglītībā, lai centralizēti vienā tīklā varētu apskatīt katra mācību priekšmeta satura labāko versiju. Kad šī sistēma reāli nonāks līdz skolai, šobrīd nav precīzi pateikts.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pilnveidotais vispārējās pamatizglītības mācību saturs un mācīšanās pieeja, kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēt veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās, valdībā tika apstiprināta 2018. gadā un pakāpeniski tiek ieviesta skolās.
Tikmēr skolās norāda, ka tām trūkst jauno, projektam "Skola 2030" pielāgoto mācību materiālu, savukārt digitālie mācību līdzekļi ir dārgi.
