ĪSUMĀ:
- Kukuļošanas lietā Rimšēvičam 6 gadu cietumsods, liegums ieņemt valsts amatus 5 gadus, probācija uz 1 gadu un mantas konfiskācija.
- Uzņēmējam Martinsonam – brīvības atņemšana uz 5 gadiem ar mantas konfiskāciju.
- Abiem soda izciešanas laikā ieskaita aizturēšanā pavadītās divas dienas.
- Abiem atstāj spēkā aizliegumu izbraukt no valsts.
- Apcietinājumu nepiemēro, prokurori to neprasīja, jo process netika kavēts.
- Martinsona uzņēmumam SIA "MM investīcijas" – arī 3,1 miljona eiro piedziņu un mantas konfiskāciju.
- Sods ir piemērots tādā apmērā, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētāji.
- Prokurori ar sodu apmierināti, apsūdzētie sola to pārsūdzēt.
Rimšēviču atzina par vainīgu kukuļa piedāvājumu un kukuļa - ceļojuma apmaksas pieņemšanu, bet Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Abi atzīti par vainīgiem arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.
Tiesa nolēma konfiscēt Rimšēvičam mantu – naudas līdzekļus vairākos kontos aptuveni 25 000 eiro, dzīvojamo ēku Langstiņos, dzīvokli Jūrmalā, nekustamo īpašumu Jūrkalnes pagastā.
Martinsonam tiesa noteica arī mantas konfiskāciju – aptuveni 175 000 eiro.
Abiem apsūdzētajiem tiesa nolēma soda izciešanas laikā ieskaitīt arī 2018. gadā aizturēšanā pavadīto laiku – divas dienas.
Abiem apsūdzētajiem piemēroto aizliegumu izbraukt no valsts tiesa atstāja spēkā līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Lietā iesaistītajam Martinsona uzņēmumam SIA "MM investīcijas", kurš apsūdzēts kukuļu legalizācijā, tiesa noteica arī 3,1 miljona eiro piedziņu un mantas konfiskāciju.
Tiesnese Gundega Lapiņa pēc sēdes medijiem pauda, ka Ilmāram Rimšēvičam un Mārim Martinsonam sods ir piemērots tādā apmērā, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētāji.
Bet prokurore Viorika Jirgena atzina, ka "esam apmierināti ar rezultātu un par kopējo procesu kopumā arī".
"Nevarētu teikt, ka būtu notikusi kavēšana, kas raksturīga citos procesos. Virzījāmies raiti uz priekšu un nonācām pie rezultāta, uz ko cerējām," sacīja prokurore.
Rimšēviču tiesas zālē neapcietināja, jo prokuratūra to neprasīja. Jirgena to skaidroja ar to, ka tiesas process netika kavēts.
Tiesa arī pieņēma blakus lēmumu – ierosināt Valsts policijā atsevišķu kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" mazākuma akcionāru un valdes locekli Viktoru Ziemeli saistībā ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai.
10 dienu laikā var pieprasīt pilnu spriedumu, tas jāsagatavo 14 dienu laikā, taču tiesa šo laiku var pagarināt līdz pat pusgadam. Tad par to varēs iesniegt apelācijas sūdzību 10 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas.
Rimšēvičs uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas, pirms atstāt tiesas zāli, uz žurnālistu jautājumu, vai viņš pārsūdzēs spriedumu, atbildēja: "Noteikti."
Martinsons spriedumu noklausījās attālināti. Viens no viņa aizstāvjiem Didzis Vilemsons piebilda, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs un viņa rīcībā esot informācija, ko likt lietā turpmākajā tiesvedībā.
"Kā viņš var netikt pārsūdzēts, ja persona sodīta par to, ko nav izdarījusi. Tātad piecu gadu laikā šajā tiesā, es domāju, tie, kuri vēlējās, varēja pārliecināties par to, ka lietā nav neviena pierādījuma, kas mana klienta vainu pierādītu. Man ir retorisks jautājums – ko mēs te piecus gadus darījām? Godīgi sakot, esmu ļoti pārsteigts par rezultātu," sacīja Martinsona aizstāvis.
"Mēs acīmredzot griezīsim to visu otrreiz pa riņķi un tad redzēsim, kāds būs rezultāts," atzina prokurore.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs abus aizturēja 2018. gada februārī.
Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
Abi apsūdzētie pēdējā vārdā savu vainu nolieguši.
Pirms pieciem gadiem sāktā krimināllieta par iespējamiem kukuļiem izauga no sarunām atpūtas kompleksā "Taureņi" Pierīgā. Rimšēviču apsūdz par iespējamu kukuļu pieņemšanu no tagad jau slēgtās "Trasta komercbankas" akcionāriem.
Rimšēviču tiesā par divām epizodēm. "Trasta komercbankas" lielākais īpašnieks, nu jau nelaiķis Igors Buimisters 2010. gadā esot apmaksājis Rimšēvičam 7500 eiro vērtu makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku Krievijā.
Apsūdzība arī uzskata, ka ar bankas mazākuma akcionāru un valdes locekli Viktoru Ziemeli, piepalīdzot uzņēmējam Mārim Martinsonam, Rimšēvičs vienojies par pusmiljona eiro kukuli. Šajās sarunās piedalījies arī uzņēmējs Māris Martinsons. Sarunu detaļas atklāja LTV raidījums "De facto".
No 2013. gadā veikto sarunu ierakstiem izrietēja, ka Rimšēvičs "Trasta komercbankas" valdes loceklim Ziemelim sacījis, ka runāts par 500 000 eiro, no kuriem pusei jābūt samaksātai līdz gada beigām. Ziemelis atklājis, ka pēc maksājumiem sagaida sankciju noņemšanu, kā var nojaust, viņa pārstāvētajai bankai. Savukārt Rimšēvičs ar Martinsonu runājuši arī par kādu nekustamo īpašumu projektu, ko varētu kopā īstenot. Martinsons gan konstatējis, ka Rimšēvičam tam nepietiekot naudas.
Saskaņā ar apsūdzību Rimšēvičs daļu kukuļa – 250 000 eiro – saņēmis gan "Taureņos", gan slēgta tipa klubā "Churchill Club" Vecrīgā. Tur viņš arī devis padomus Buimisteram un Ziemelim, kuru bankai regulators – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – izvirzīja daudz dažādu prasību.
Pret Rimšēviču liecināja gan Buimisters, gan Ziemelis. Par to viņus no kriminālatbildības atbrīvoja.
Taču pērn Ziemelis, lietai jau esot tiesā, mainīja liecības. Viņš sāka noliegt kukuļdošanu un apgalvoja, ka sākotnējās liecības izmeklētāji no viņa izspieduši. Lietas izmeklēšanas laikā Krievijas iestādes saistībā ar minēto Rimšēviča braucienu atteicās sadarboties izmeklēšanā, jo lieta esot politiski motivēta.
Apsūdzības uzturētāji tiesai prasījuši Rimšēvičam piemērot brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu, bet Martinsonam – brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt uzņēmumam "MM investīcijas" – trīs miljonu eiro naudas sodu un arī mantas konfiskāciju.
