Latvijas sabiedrībai pieder iespaidīgi īpašumi - valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu un nekustamo īpašumu vērtība ir aptuveni četri miljardu latu, kas ir tuvu Latvijas valsts viena gada budžetam. Tā kā uzņēmumus pārvalda nozaru ministrijas vai pašvaldības, to vadībā nereti nonākuši politiķi vai ar viņiem saistītas personas, nevis nozares profesionāļi. Spilgtākais piemērs ir bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera šofera dēla nokļūšana "Pasažieru vilciena" valdē. Savukārt salīdzinoši nesen bažas radīja arī ar "Olšteina sešinieku" saistītā sociālā darbinieka Reiņa Freimaņa nonākšana "Latvijas valsts ceļu" valdē.
Viena no redzamākajām un lielākajām problēmām valsts uzņēmumu pārvaldībā ir to vadību politizācija, uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāja Daiga Auziņa - Melalksne. "Šobrīd valsts uzņēmumi ir ļoti lielā politiskā ietekmē un to mēs redzam no tā, kas ir noticis pēdējo nedēļu laikā, un šis kārdinājums iejaukties uzņēmuma darbībā ir ļoti liels. Šī politizēšana pēc būtības apdraud uzņēmumu veikt tos darbus, kas tam ir jādara. Vēl ir, protams, tas, ka mainās ministrs, mainās tātad valdes priekšsēdētāji un tā tālāk. Līdz ar to principā ir ļoti grūti piesaistīt profesionālus cilvēkus. Es domāju, ka neviens no mums nevēlas, lai katrreiz, kad mainās kaut kāds politiskais uzstādījums, mainās arī mūsu darbs," stāsta Auziņa - Melalksne.
Ja valsts būtu labāks saimnieks un vairāk rūpētos, lai tai piederošie uzņēmumi strādātu iespējami efektīvi, tad tie varētu nopelnīt divreiz vairāk un valsts budžetā dividenžu veidā ieplūstu par trešdaļu vairāk naudas nekā līdz šim - liecina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta aplēses. Institūtā atzīmē - šos peļņas mērķus var sasniegt, valsts uzņēmumu pārvaldību nododot vienas institūcijas rokās, kas kopējo valsts uzņēmumu saimniecību pārraudzītu profesionāli un neatkarīgi no politiķu vēlmēm.
"Ar profesionālas pārvaldes starpniecību mērķis ir uzlabot šo uzņēmumu peļņu un kopumā palielināt budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu. Tātad mēs gribam piesaistīt profesionāļus šo uzņēmumu vadībā, lai uzņēmumi strādātu labi, lai tie konkurētu ar citiem uzņēmumiem nozarē. Šīs padomes un valdes galvenais uzdevums būtu palielināt šo uzņēmumu vērtību. Tas savukārt nozīmē to, ka tās dividendes, ko uzņēmumi maksās valsts budžetā, būs lielākas. Tātad mums būs vairāk naudas budžetā un mēs varēsim ar šo budžeta naudu tad attiecīgi palielināt algas skolotājiem, medmāsām, ārstiem un visām tām grupām, kam šobrīd ir neadekvāts atalgojums," saka Auzina - Melalksne.
Reformu likumprojekts - zaļš
Pēc kritikas par uzņēmumu pārvaldību iepriekšējais ekonomikas ministrs Artis Kampars no "Vienotības" sāka darbu pie uzņēmumu pārvaldes reformas, ko tagad mēģina pabeigt viņa pēctecis amatā - Reformu partijas virzītais Daniels Pavļuts. Valdība pērn maijā atbalstīja koncepciju, ka vien daļu uzņēmumu varētu pāriet iecerētā biroja pārraudzībā, bet daļa tāpat kā līdz šim paliks nozaru ministriju pārziņā, piemēram, "Latvijas Valsts mežu" virsuzraugs joprojām būs Zemkopības ministrija (ZM).
Iepriekš bija paredzēts, ka jaunais kapitāldaļu pārvaldības birojs darbu sāks šā gada sākumā, taču tagad šie plāni ir atlikti daudzo iebilžu dēļ par kapitāldaļu pārvaldes likumprojektu. Iebildumi ir arī "Latvijas Valsts mežu" pārraugam ZM - tās ieskatā likumprojekts nav kvalitatīvs, stāsta ministrijas pārstāvis Jānis Birģelis: "Nav precīzi norādīts, kādas funkcijas būs kapitāldaļu turētājam un kādas funkcijas ir šim birojam. Koncepcijā šis funkciju dalījums atšķiras no tā, kas ir iestrādāts likumprojektā. Tā ir viena no lietām. Otrs - šis likums ir ļoti, ļoti zaļš. Jo ir daudzas normas, kas ir dažādi interpretējamas. Piemēram, daudzas normas ir pretrunā Komerclikumam. Ir lietotas dažādas terminoloģijas, piemēram, publiskā un valsts kapitālsabiedrība, lai gan publiskā ietver gan valsts, gan pašvaldību, gana atvasināto publisko personu kapitālsabiedrības."
ZM līdzīgu viedokli par nekvalitatīvo likumprojektu pauž arī pārvaldes modeļa maiņu atbalstošais ekonomists Tālis Linkaits, kurš pārmet Ekonomikas ministrijai (EM) arī vilcināšanos ar likumprojekta izstrādi. Ekonomists pauda neizpratni, ka koncepcija, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts uzņēmumi, valdībā atbalstīta jau maijā, bet līdz rudenim nekas īpaši tālāk uz priekšu nepavirzījās."Tikai oktobrī parādījās pirmā likumprojekta versija, kas bija tik absolūti zaļa, neprofesionāla, ka iebildumi skanēja faktiski no visām pusēm. Tagad ir janvāra vidus ir jauns variants šim likumprojektam nav parādījies. Joprojām tiek rakstīts un, cik es zinu, ar lielām grūtībām rakstīts. Jo tieši ministrijā pašā ar to nodarbojas viens cilvēks. Nevis darba grupa un juristi, kas ir profesionāli komerctiesību specialisti," skaidro Linkaits.
Tikmēr ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) pārmetumus par likumprojekta kvalitāti un vilcināšanos ar tā izstrādi noraida. EM saņemtās daudzās iebildes pret likumprojektu ministrs skaidro ar iesaistīto nevēlēšanos reformēt valsts uzņēmumu pārvaldi: "Likumprojektu izstrādājām ļoti ātrā tempā pēc tam, kad valdībā beidzot apstiprināta koncepcija par valsts kapitāldaļu pārvaldību. Tagad būtībā kopš oktobra, kad šī saskaņošana sākās, līdz valdībai vēl neesam tikuši, jo ir daudz iebildumu. Ministrijas ir sasūtījušas ap 450 iebildumu. Sākās viss ar to, ka praktiski visi nokavēja lūgto ātro, īso divu nedēļu iesniegšanas termiņu. Parasti saka, ka kaut kas ir zaļš tad, kad ļoti nepatīk tas, kas rakstīts. Tā ir tāda stīvēšanās, kura pieeja gūs virsroku, jo, protams, tas uzstādījums būtiski nemainīt esošo mehānismu, ne mainīt esošo pret kaut ko nezināmu, tāda pretestība pastāv vienmēr un ar to jebkurš reformu īstenotājs saskaras," skaidro Pavļuts.
Atliek uz gadu
Ekonomikas ministrs cer, ka pašreizējās domstarpības par likumprojektu izdosies nogludināt janvārī un februārī projekts varētu nonākt vērtēšanai valdības komitejā, bet pavasarī - arī Saeimā. Var prognozēt, ka tur sarunas par iecerēto vienoto uzņēmumu pārraugu nebūs vieglas, atzīst Pavļuts: "Kapitāldaļu pārvaldības birojs darbu var sākt tikai tad, kad ir pieņemts likums, uz kā pamata to izveido. Šajā gadījumā mums vispirms jātiek cauri valdībai ar likumprojektu, tas jānosūta uz Saeimu, attiecīgi jāizskata Saeimā. Tur droši vien deputāti gribās ļoti nopietni diskutēt par šo likumprojektu, jo reforma, protams, ir gana nopietna. Es negribu solīt neiespējamo, drīzāk es domāju, ka kapitāldaļu pārvaldības birojs varētu tikt veidots no nākamā gada. Tātad principā reformai iet nobīde par gadu."
Saskaņā ar pašreizējiem plāniem kapitāldaļu pārraudzības biroju ar nedaudz vairāk kā desmit cilvēku lielu komandu veidos Ministru prezidenta paspārnē. Šobrīd Pārresoru koordinācijas centrā darbojas darba grupa, kas vērtē, kuri uzņēmumi varētu nonākt biroja pārraudzībā. Patlaban ir skaidrs, ka kā pirmie biroja tiešā pārraudzībā varētu nonākt Valsts nekustamie īpašumi, arī "Latvenergo". Pēc plašām diskusijām nolemts, ka ministriju pārziņā paliks uzņēmumi, kas ir būtiski nozares politikas īstenošanai, piemēram, kā "Latvijas Valsts meži".
Tomēr, neatkarīgi no tā, vai uzņēmumu pārraudzīs birojs vai tas paliks nozares ministrijas pārziņā, uz visiem, arī pašvaldības uzņēmumiem, attieksies prasības par lielāku darbības caurskatāmību, arī atalgojuma noteikšanas kritērijiem, stāsta Pārresoru koordinācijas centra speciāliste Rudīte Osvalde: " "Tur būs atzinumu sniegšana, finanšu rādītāju aplūkošana, tā vienkārši runājot, vadlīniju izstrāde, metodiku izstrāde, izveidot sarakstu par iespējamiem valdes locekļiem, padomes locekļiem, ja padomes tiks veidotas. Tā kā tāda saraksta turēšana, lai varētu veikt nomaiņu, ar profesionāļiem aizstāt. Kā saka - tāda īpaša finanšu uzraudzība pār visām nozaru ministriju kapitālsabiedrībām. Attiecībā par tām dažām, ko mēs līdz esam līdz šim esam piecas pielēmuši, ka varētu pāriet uz centrālo pārvaldnieku. Tad tur jau ir tā, ka viņam pašam gan ar to turētāja rūpību, gan arī tā tā kā uzraudzības funkcija Te ir tā dilemma, ka tas vēl tā kā būtu jārisina, kā uzraudzīs savas."
Pārresoru koordinācijas centrā stāsta, ka ļoti iespējams, ka biroja pārraugāmo uzņēmumu skaits ar laiku pieaugs. Piemēram, to pulkam pēc pāris gadiem varētu pievienoties "Latvijas Pasts" - patlaban tas ir būtisks nozares politikas realizēšanai, taču pēc pasta tirgus atvēršanas tā loma mainīsies. "Svarīgi ir atzīmēt, ko mēs arī visiem stāstam - reforma nav mūžīga. Reforma ir nepārtrauktas izmaiņas. Un līdz ar to par izvērtētajām kapitālsabiedrībām tas stāsts ir tāds, ka nododam vienam vai citam vai saglabājam ministrijā tajā vai citā statusā, bet pēc trim gadiem atkal pārvērtējam. Tāpat arī pārvaldniekam ir ielikts vismaz koncepcijā un likumā, ka pēc trīs gadiem pārvērtē tā darbību. Mēs ļoti ticam tam pārvaldniekam, mēs paši viņu izstrādājām un tas būtu tas centrālais, kas varētu sakārtot tās reformas," saka Osvalde.
Arī Skandināvijā nenāca viegli
Valsts uzņēmumu saimniecības pārraugi ir izveidoti daudzviet un arī citās valstīs šis process nav bijis viegls. Piemēram, Zviedrijā un Somijā, veidojot šādu uzņēmumu pārraudzības modeli, vispirms nolēma vienoti pārraudzīt daļu uzņēmumu, bet citi biroja pārraudzībā nonāca pakāpeniski, stāsta Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītāja. "Tas, cik lēni šī reforma virzās, arī apliecina, cik ļoti politisks ir šis jautājums. Piemēram, Lietuvas izvēlētais ceļš bija nevis veidot šo vienoto biroju, jo droši vien saprata, ka nav iespējams panākt politisko vienošanos, kas arī ir parādījies Latvijas gadījumā. Viņi sāka nedaudz no otra gala - sāka ar to, ka iedibināja caurspīdīguma politiku. Noteica, ka visiem valstij piederošajiem uzņēmumiem ir regulāri jāatklāj finanšu informācija. Visa šī informācija ir pieejama vienā interneta vietnē, kur katrs var piekļūt," norāda Auziņa – Melalksne.
Vēl lietuvieši ir saglabājuši uzņēmumu padomes, kas agrāk tāpat kā Latvijā politizētas, bet tagad tajās strādā profesionāli cilvēki. Līdzīgu ceļu plāno iet arī Latvija - iepriekš likvidētās padomes plānots atjaunot lielākos uzņēmumos, ieceļot tajās profesionāļus. Tāpat Latvijā ir plāns ieviest vienotu interneta vietni, kur visiem valstij un pašvaldībām piederošajiem būs jāpublicē savi darbības rādītāji. Ekonomists T.Linkaits stāsta, ka kaimiņi igauņi un lietuvieši uzņēmumu pārvaldes uzlabošanā ir tikuši tālāk nekā mēs: "Igaunijā nupat ir pieņemts lēmums, ka visi lielie uzņēmumi ir jānodod Finanšu ministrijai. Tas pats "Estonian Air", "Eesti Energy", viens no Igaunijas dzelzceļa uzņēmumiem arī tiek nodots Igaunijas Finanšu ministrijai centralizētajā pārvaldībā. Lietuvieši ļoti aktīvi strādā pie tā, lai depolitizētu savu uzņēmumu padomes [..] Situācija mūsu kaimiņvalstīs un Skandināvijā šajā virzienā attīstās. Mēs tikai esam aizsēdējušies, kā vienmēr, risinot savas iekšējās problēmas."
Eksperti cer, ka Latvija pārāk ilgi nevilcināsies ar valsts uzņēmumu pārvaldes reformu un cita starpā izdosies izveidot valsts kapitāldaļu pārvaldības biroju. Daudz diskusiju un domstarpību neizpaliks arī turpmāk. Tomēr tas, vai izdosies īstenot ieceres, lielā mērā būs atkarīgas no tautas kalpu politiskās gribas ieviest kārtību valsts uzņēmumu saimniecībā.
