Iespējams, risinājums šai situācijai tiks rasts premjerministres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") izveidotajā piecu ministriju darba grupā, ar kuru trešdien, 21. februārī, tiekas Latgales pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītāji. Šāds valdības sarunu cikls ceturtdien, 22. februārī, turpināsies arī ar Kurzemes un Zemgales reģionu pašvaldībām, bet jau pagājušās nedēļas nogalē aizritēja ar Vidzemes un Rīgas reģiona pašvaldībām.
Sarunās diskutē par jautājumiem, kas saistīti ar principiem efektīva skolu tīkla veidošanai, kā arī jauna pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Skolu tīkla reformai jau gadiem ir plaša pašvaldību pretstāve, jo izmaiņas prasītu likvidēt virkni mazo skolu, savukārt pašvaldības skolu pastāvēšanu redz kā vienu no pamatiem lauku apdzīvoto vietu pastāvēšanai.
"Bērnam uz skolu jābrauc pusotru stundu"
Augšdaugavas novads teritoriāli ir viens no lielākajiem Latgalē ar 14 vispārizglītojošajām iestādēm. Pirms dažiem gadiem to bija gandrīz uz pusi vairāk, atzina Augšdaugavas novada domes izpilddirektors Pēteris Dzalbe:
"Augšdaugavas novadā pēdējos gados ir aizvērtas vismaz padsmit skolas, apvienojot un taisot reformas. Brīžiem jau ir tas moments, ka bērnam uz skolu ir jābrauc pusotru stundu un, ja vēl trakāk to [reformu] taisīt, tad vēl tālāk būs jābrauc. Primāri būtu jāpadomā par to bērnu, par to vecāku, kurš bērnu sūta uz skolu, nevis vienkārši par "Excel" tabulu un sazīmētu ģeogrāfisko karti pa taisnām līnijām. Brīžiem nav to taisno ceļu, brīžiem, ja skolu aiztaisa – pat nav ceļa, pa kuru vest."
Te kā piemēru Dzalbe minēja ministrijas projektu par Augšdaugavas novada divos dažādos Daugavas krastos esošu skolu apvienošanu.
"Jau gads, kā rit diskusijas par to, kāds būs jaunais skolu tīkls. Ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") mēģina iestāstīt, kāds būs šis skolu tīkls pierobežā.
Atbildīgie speciālisti, kuri atbrauca un savienoja Salienas vidusskolu ar Naujenes pamatskolu, saskaitot bērnus kopā, neieraudzīja, ka pāri Daugavai nav tilta. Nu nav tur tilta!
Salienas vidusskolai tuvākais tilts ir Krāslavā uz Krāslavas vidusskolu vai Daugavpilī uz pilsētas vidusskolu, vai caur Daugavpili uz Sventes vidusskolu."
Par tikpat neloģisku Augšdaugavas novada pašvaldībā uzskata arī iecerēto Špoģu vidusskolas likvidēšanu.
"Ja ministrija uzskata, ka Špoģu vidusskola nav jāsaglabā tāpēc, ka tur kā obligātais kritērijs ir 60 (skolēni vidusskolas posmā), tad tuvākā vidusskola Augšdaugavas novadā ir Svente. Ir jāizbrauc no Ambeļiem cauri Daugavpilij, tie ir 50 kilometri un vēl 15 kilometri uz Sventi. Tad kur tas kritērijs, ka 25 kilometri līdz vidusskolai? Kur kritērijs, ka bērns var aizbraukt līdz skolai? Kāda būs kvalitāte, kad bērns pavadīs pusotru stundu autobusā, sešos no rīta celsies, lai astoņos būtu skolā uz stundām? Tad tas nav sabalansēts skolu tīkls. Ja mums piedāvā tādu reformu, tad mēs nevaram to pieņemt!" sacīja Dzalbe.
Vecāki sprieduši par piketu
Protams, pašvaldības var pašas finansēt to skolu uzturēšanu, kurās trūkst skolēnu, bet tas ir dārgs pasākums, atzina Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis (Daugavpils novada partija):
"Reformu nevajag sasteigt, tā notiks pakāpeniski, dabiski, bet, uzspiežot jelkādus kritērijus, daudzas skolas ir pret tiem, un sākušas veidoties kustības.
Pie mums arī Špoģos bija tikšanās ar audzēkņu vecāku padomi. Lēmām, ko tad mums te darīt, vai rīkot kādus publiskos pasākumus, piketus. Bet paskatīsimies, kā tagad noritēs tās sarunas. Vai būs kārtējais ķeksītis, vai arī būs kas konkrēts pretī."
Līdz šīm sarunām ar valdību Augšdaugavas novadā nekādas kardinālas skolu tīkla reformas nenotiks, uzsvēra Dzalbe.
"Tādā veidā mēs šobrīd nesteidzamies vilcienam pa priekšu, bet mēģinām saņemt pēdējās atbildes, tiekoties ar Ministru prezidentes izveidoto darba grupu piecu ministriju sastāvā. Varbūt kaut kas tomēr beidzot sāks veidoties, jo līdz šim izskatījās, ka katrs ministrs velt tikai savu lauciņu, bet neviens neiet pie Ministru prezidentes un neparāda kopējo ainu."
"Reformas vērstas uz lauku skolu iznīcību"
Iecerētās reformas, pēc Dzalbes teiktā, šobrīd faktiski ir vērstas uz lauku skolu iznīcību.
"Jebkuras skolas reorganizācija vai likvidācija velk aiz sevis arī šīs skolas nojaukšanu nākotnē. Bet tajā pašā laikā tiek risinātas programmas valstī, kā Pierīgā no valsts budžeta uzbūvēt jaunas skolas. Nevis piefinansēt esošās, lai nebūtu migrācija uz Rīgu un Pierīgu.
Tad Ministru kabinetam jāpasaka, ka Latvija beidzas 60 kilometrus apkārt Rīgai, un pārējie ir lauku teritorija, kur – kā gribat, tā dzīvojiet," sacīja Dzalbe.
Satraukums ne tikai laukos. Uz šo tikšanos ar valdības darba grupas ministriju pārstāvjiem gaida arī Daugavpils dome, kura otrdien, 20. februārī, domes sēdē neizskatīja ieceri par trīs izglītības iestāžu reorganizēšanu, pievienojot tās citām izglītības iestādēm.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
Valdošajā koalīcijā gan nav vienprātības par skolu tīkla reformu, tomēr partijas ir pārliecinātas, ka tām izdosies atrast kopsaucēju.
