ĪSUMĀ:
- Pedagogu arodbiedrība nav mierā ar ministrijas piedāvājumu pedagogu slodžu balansēšanā.
- Ja divu nedēļu laikā IZM nepiedāvās apmierinošu risinājumu, LIZDA rīkos piketu.
- LIZDA Padome izvērtēs arī tiesvedības iespējas par streika prasību nepildīšanu.
- Pašreiz piedāvātais modelis esot "sliktākais piedāvājums deviņu gadu laikā".
- IZM: Pedagogu finansēšanas modeli pilnveidos.
- Pārslodzes novēršanai ministrija piedāvā noteikt maksimālo stundu apjomu.
LIZDA norādīja, ka lūgs Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) divu nedēļu laikā sniegt rakstisku atbildi, kāds konkrēti ir ministrijas piedāvājums par slodzes balansēšanu katrai pedagogu grupai no 2024. gada septembra un no 2025. gada septembra.
"Ja netiks piedāvāts abas puses apmierinošs risinājums, tad tiks rīkots pikets pie valdības ēkas," norādījusi LIZDA.
Vienlaikus LIZDA Padome lēmusi vēstulē aicināt uz tikšanos Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidenti.
Pērn piedāvājums bijis cits
Kā sēdē norādīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, "jau divas reizes politiķi ir sākuši rīkoties tikai tad, kad uzzināja izglītības nozares protesta pasākumu dalībnieku skaitu".
"Mēs gribētu, lai šis un nākamais gads būtu rāmāki. Bet es aicinātu sabiedrību saprast, ka arodbiedrība pieprasa tikai to, par ko mēs jau esam vienojušies. Neko vairāk. Padome lemj izvērtēt tiesvedības iespējas par streika prasību nepildīšanu, lai gan praksē nekas tāds Latvijā vēl nav bijis. Tāpat, ja būs nepieciešamība, mēs esam gatavi atkal iziet ielās," sacīja Vanaga.
Šobrīd IZM pieteikto skolotāju slodzes balansēšanas modeli "50:50" Vanaga sauca par "sliktāko piedāvājumu, ko esmu redzējusi teju deviņu gadu laikā, kopš esmu arodbiedrības vadītāja".
Vanaga pauda, ka pērnā gada aprīlī, kad ritējušas sarunas par streiku, IZM piedāvājusi pilnīgi ko citu. "Jaunais piedāvājums pašreizējo situāciju ar pedagogu pārslodzi nevis uzlabos, bet tieši pretēji – pasliktinās," pauda Vanaga.
IZM: Piedāvājums ir risinājums kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai
Tikmēr IZM norādījusi, ka pēc trešdienas tikšanās turpinās sarunas ar LIZDA par slodžu balansēšanu un jauno pedagogu algu finansēšanas modeli "Programma skolā".
IZM informēja, ka tuvākajā laikā iecerēts sociālajiem partneriem un pašvaldībām nodot apspriešanai pilnveidoto modeļa dokumenta versiju, kurā būs ņemti vērā visu pušu ieteikumi, tai skaitā valdības diskusijās ar pašvaldībām pārrunātais.
"Jaunais finansēšanas modelis paredz tālāku pedagogu slodžu balansēšanu un ir viens no kompleksajiem risinājumiem labas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai katram Latvijas skolēnam. Tas iet roku rokā ar skolu ekosistēmas sakārtošanu un investīcijām skolu un ceļu infrastruktūrā, kā arī īpašo programmu Austrumu pierobežai," norādījusi IZM.
Pārslodzes novēršanai piedāvā noteikt maksimālo stundu apjomu
IZM norādījusi, ka katra izglītības iestāde saņems finansējumu atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām, nevis skolēnu skaitam. Plānots, ka vidēji pedagogu atalgojums varētu pieaugt par 20%. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem.
Lai novērstu pedagogu pārslodzi, IZM piedāvā noteikt maksimālo mācību stundu apjomu, paredzot apmaksātu gatavošanās un darbu labošanas laiku, kā arī laiku citu pienākumu veikšanai.
"Pedagoga slodzē iekļaujamie pienākumi var būt dažādās kombinācijās un proporcijās, bet par to autonomi lemj katras skolas direktors, vienam pedagogam nosakot lielāku kontaktstundu skaitu, bet mazāk laika citiem pienākumiem, bet citam – vairāk laika citiem pienākumiem un mazāk darbam ar klasi.
Vidēji jaunajā modelī tas uz esošajām 36 stundām nedēļā būtu – 22 mācību stundas un 14 stundas citiem pienākumiem. Pašlaik tās ir 24 mācību stundas un 12 stundas citiem pienākumiem," skaidroja IZM.
Lai ieviestu modeli, izstrādāti un sabiedriskajai apspriešanai ir nodoti IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības noteikt vienotus kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
KONTEKSTS:
Pērnā gada aprīlī pedagogi sāka trīs dienu streiku, kurā piedalījās vairāk nekā 19000 skolotāju. Pedagogi pieprasīja atalgojuma celšanu un slodžu sabalansēšanu.
Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nav apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi.
Pērn vasarā LIZDA pieprasīja izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") atkāpties, tomēr Čakša šo pieprasījumu noraidīja, sakot, ka no iepriekšējiem izglītības ministriem ir "saņēmusi mantojumā nozari ar būtiskām problēmām".
Februāra sākumā pēc kārtējās tikšanās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējums par pedagogu darba slodzes balansēšanu saglabājas atšķirīgs.
