Viņš arī uzsvēra, ka daudzās lietās valdība un Saeima nav izpildījusi Satversmes tiesas spriedumus vai to izpilde bijusi formāla.
"Vai var uzskatīt, ka parlaments un valdība ir ievērojusi un izpildījusi Satversmes tiesas spriedumos ierakstīto? Nē! Ir bijusi formāla, pēc atlikuma principa pieeja.
Neievērojot Satversmes tiesas spriedumos noteikto, faktiski likumdevējs un valdība parāda attieksmi, sliktu attieksmi pret Satversmes tiesu,"
uzsvēra Jansons, aicinot politiķus ievērot biroja rekomendācijas, jo tās ir "zinātniski pētījumi".
ĪSUMĀ:
- Pērn Tiesībsarga birojs saņēmis no iedzīvotājiem par iespējamiem tiesību pārkāpumiem vairāk iesniegumu nekā gadu iepriekš.
- Visvairāk iesniegumu – par iespējamu diskrimināciju dzimuma un invaliditātes dēļ.
- Tiesībsargs īpaši izcēla padarīto veselības, bērnu izglītības, senioru aizsardzības jomā.
- Šā gada prioritātes – diskriminācijas novēršanas jautājumi, bērnu tiesības un citas.
- Saeimas debatēs izskanēja gan kritika, gan atbalsta tiesībsarga darbībai.
- Savukārt tiesībsargs kritizēja politiķus par rekomendāciju neņemšanu vērā, tiesas spriedumu nepildīšanu.
Visvairāk iesniegumu par diskrimināciju dzimuma un invaliditātes dēļ
"2023. gads spilgti apliecināja un parādīja, ka mūsu šā brīža darbs nereti ir sen iesāktā turpinājums. Latvija aizvadītajā gadā bija prezidējošā valsts Eiropas Padomē, un mums bija tas gods daudz plašākā sabiedrībā no jauna aktualizēt samilzušās cilvēktiesību problēmas. Arī šogad turpināsim vērot, atgādināsim, ja būs nepieciešams, lai cilvēki Latvijā justos brīvi, laimīgi, spēka, veselības un cerību pilni," sacīja tiesībsargs.
No 181 lapaspuses garā ziņojuma Jansons Saeimas sēdē akcentēja vairākas tēmas.
Viņš uzsvēra, ka arī 2023. gadā visvairāk bija iesniegumu par iespējamiem diskriminācijas pārkāpumiem dzimuma un invalididātes dēļ. Šogad janvārī izveidota atsevišķa Diskriminācijas novēršanas nodaļa, tādēļ diskriminācijas aizliegums tiek pacelts jaunā līmenī, norādīja Jansons.
Tiesībsarga biroja darbība 2023. gadā
Palielinājies iesniegumu un konsultāciju skaits
- saņemti 1718 iesniegumi (2022. gadā – 1634)
- Visvairāk – par labas pārvaldības principa neievērošanu, tiesībām uz taisnīgu tiesu, īpašumu, veselības aizsardzību, sociālo nodrošinājumu un ieslodzīto tiesībām.
Pieaudzis arī rekomendāciju skaits – 302 (gadu iepriekš 173)
- par izpildītām var uzskatīt 77,38% rekomendācijas, kas ir par 5% vairāk nekā 2022. gadā.
Palielinājies juridisko konsultāciju skaits – 2526 (2022. gadā – 2426)
- Visvairāk iedzīvotāji konsultējās par tiesībām uz taisnīgu tiesu, izglītību, bērnu tiesībām, labu pārvaldību, tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
Satversmes tiesai sagatavoti 10 viedokļi
Valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem sniegti 47 atzinumi
Tāpat tiesībsarga redzeslokā arvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. "2023. gadā vērsos pie Ministru prezidenta, norādot, ka ir jārod kvalitatīvs un uz ilgtermiņa attīstību vērsts risinājums situācijas sakārtošanai, ieviešot uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nacionālo rīcības plānu. Plāna joprojām nav," atzina Jansons.
Pilsonisko un politisko tiesību jomā tiesībsargs īpaši izcēla vārda brīvību un tās trauslo robežu ar naida runu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Savukārt veselības aprūpes jomā tiesībsargs konstatēja, ka tiesiskais regulējums nepamatoti neļauj piešķirt kompensāciju netipiskos gadījumos, kad pacientam noteiktās diagnozes ārstēšanai neder valsts noteikti kompensējamie medikamenti un ārstu konsilijs ir noteicis pacientam citus medikamentus, kas nav iekļauti valsts kompensējamo zāļu sarakstā konkrētajai diagnozei.
"Risinājums vēl nav pilnībā atrasts, taču tas jāturpina meklēt, līdz kļūs redzams, ka valsts kalpo cilvēkam, nevis diagnozei pareizajā tabulas ailē," norādīja tiesībsargs.
Daudz sūdzību Tiesībsarga birojs saņem arī par traucējošu troksni, ko rada dažādi avoti – gaisa satiksme lidostas tuvumā, autoceļi, rūpnieciskā darbība, kā arī dažāda cita veida uzņēmējdarbība, piemēram, restorāni, naktsklubi un spēļu zāles, kā arī šo izklaides vietu apmeklētāji.
"Lai arī pēc iedzīvotāju intereses pārstāvošu organizāciju aktivitātēm Saeima grozīja likumu, paredzot administratīvo atbildību izklaides vietām (juridiskām personām) par trokšņošanu, joprojām ir palicis neatrisināts jautājums par plašāku izklaides trokšņa tiesisko regulējumu," solot risināt šo tēmu arī šogad, norādīja Jansons.
Jansons arī atzinīgi novērtēja Saeimā pērnā gada nogalē ratificēto Stambulas konvenciju.
"Nav noliedzams, ka Latvijā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē nav izskausta, un tā ir uzskatāma par būtisku sociālu problēmu. Pagājušajā gādā uzsākām izpēti par pagaidu aizsardzības pret vardarbību tiesā mehānisma efektivitāti. Šobrīd pētījums turpinās," teica Jansons.
Tikmēr bērnu tiesību jomā 2023. gads atgrieza Latviju 10 gadus senā stāstā par izglītību bez maksas, proti, par mācību līdzekļiem pašvaldību izglītības iestādēs. Vecāku sniegtā informācija atspoguļoja, cik dažādi savus pienākumus izprot un īsteno pašvaldības, norādīja tiesībsargs. Tāpēc tām atkal bija jāatgādina par to pienākumiem, un daļa izglītības iestāžu atsauca vai precizēja vecākiem izsniegtos gādājamo lietu sarakstus. Arī šo jautājumu tiesībsarga ieskatā vēl nevar uzskatīt par atrisinātu.
Komunikācijas jomā tiesībsarga rīkotās kampaņas pamatīgi sapurinājušas pašvaldības un to pārraudzībā esošās iestādes. Piemēram, kampaņā "Dzīve pansionātā – kāda tā ir?" tika saņemta informācija par reālo situāciju sociālās aprūpes centros jeb pansionātos.
"Sarunās un papildu pārbaudēs ar Tiesībsarga biroja kolēģiem guvām apstiprinājumu bažām un līdzšinējiem novērojumiem, kā arī jaunu un reizēm pat šokējošu informāciju, jo situācija vairākos pansionātos bija cilvēka cieņu aizskaroša. Patīkami, ka ir pašvaldības, kas tūlīt centās rast risinājumu.
Preventīvais darbs ir mūsu ikdiena, taču redzam, ka senioru dzīve pansionātos uzlabojas pārāk gausi, un šī turpinājuma sajūta šķiet ieilgusi," uzsvēra Jansons.
Šā gada prioritātes – diskriminācijas novēršana, bērnu tiesības un citas
2024. gadā kā prioritātes tiesībsargs noteicis sekojošas tēmas:
- Diskriminācijas novēršanas jomā plānotas vairākas izpētes diskriminācijas līmeņa noteikšanai Latvijā dažādām diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām.
- Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā – uzņēmējdarbība un cilvēktiesības, veicot izpēti un rosinot diskusijas par cilvēktiesību risku izvērtējumu un aizskārumu novēršanu uzņēmumu darbībā.
- Pilsonisko un politisko tiesību jomā plānotas vairākas diskusijas un izpētes par tiesību aizsardzības mehānismu efektivitāti cīņā ar dažādām vardarbības izpausmēm.
- Bērnu tiesību jomā uzmanības centrā būs obligātās ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas nodrošināšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi atkarību veicinošu vielu lietošanas dēļ.
Saeimas debatēs aicina pievērsties vairākiem neatrisinātiem jautājumiem
Saeimas debatēs Nacionālās apvienības pārstāvji aicināja tiesībsargu vairāk pievērsties lingvistiskajai diskriminācijai – nepamatotām krievu valodas zināšanām darba tirgū un citās jomās.
Savukārt Jana Simanovska ("Progresīvie") akcentēja invalīdu tiesības, īpaši bērnu ar invaliditāti tiesības, kuriem, pēc deputātes vārdiem, nav ļauts realizēt savu potenciālu un izaugt sabiedrībā. "Mums ir aizvēsturiska pieeja speciālajai izglītībai. (..) Bērniem ar invaliditāti nav iespēju izvēlēties izglītības iestādi, jo visas nemaz nav pieejamas cilvēkiem ar ratiņkrēsliem," skaidroja Simanovska.
Viņa arī pauda pateicību tiesībsargam par atbalstu vides aizstāvju viedoklim.
Tāpat vairāki deputāti uzsvēra nepieciešamību vēl vairāk strādāt vardarbības, īpaši pret bērniem un sievietēm, novēršanā, jo Latvija šajā jomā negatīvi izceļas uz pārējo Eiropas valstu fona.
Savukārt deputāte Viktorija Pleškāne gribētu dzirdēt no tiesībsarga skaļāku valdības lēmumu kritiku.
Bet Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!") bija vēl kritiskāka:
"Lai visiem būtu vienkārši skaidrs, ar ko nodarbojas mūsu tiesībsargs. Tātad, tēma – dzimumu diskriminācija... pieeja kluba pakalpojumiem. Rekomendācija – nekavējoties pārtraukt praksi klubā nodrošināt bezmaksas ieeju tikai sievietēm un dzērienu atlaides tikai vīriešiem. Rezultāts – rekomendācija ir izpildīta. Jansona kungs, paldies par darbu!"
Tiesībsargs debašu noslēgumā gan akcentēja, ka prioritātes viņš nosaka pats, ņemot vērā aktualitātes, konkrētus pētījumus un Eiropas institūciju vadlīnijas. Savukārt par rekomendāciju izpildi un likumdošanu ir atbildīgi politiķi.
"Mūsu rekomendācijas tiek ievērotas 77% apmērā, tas ir diezgan labs rādītājs, bet mēs vēlētos, lai šie rādītāji būtu daudz labāki. Mēs bieži saskaramies ar situācijām, ka Saeimas komisijās vai, uz Saeimu sūtot mūsu rekomendāciju, nekāda efektīva vai jēgpilna darbība nenotiek," norādīja Jansons. "Drīzāk parādās komentāri – ziniet, tas ir politisks lēmums, lai gan juristi un pieaicinātie eksperti sniedz savus viedokļus, kas netiek ņemti vērā.
Jansons arī uzsvēra, ka viņam veltītā kritika bieži ir "iepriekšējo parlamentu neizdarītie mājasdarbi".
"Jūs esat likumdevējs, un, ja kādi citi likumi netiek ievēroti, tad parlamentārās uzraudzības kārtībā prasiet atbildību no valdības, ministriem, ierēdņiem, jo daudzas šodien izteiktās lietās ir adresējamas valdības, ministru virzienā," runas noslēgumā norādīja tiesībsargs.
