Izdevīgākā krāpšanas shēma – ar darba stundām
Piemēram, ja pašlaik kāda celtniecības darbinieka samaksa par astoņu stundu darbadienu ir valstī noteiktā 430 eiro minimālā mēnešalga un vēl neoficiāla aploksne, pieņemsim, 400 eiro, tad uz rokas sanāk 706 eiro. Savukārt darba devējam šis darbinieks izmaksās 933 eiro: 533 eiro oficiāli un 400 eiro aploksnē.
Līdz ar ģenerālvienošanos minimālā alga būtu 780 eiro, kas darba devējam izmaksās 968 eiro, bet darbinieks uz rokas saņems 555 eiro. Taču, ja darbinieks joprojām mēnesī gribētu saņemt 706 eiro, tad darba devējam skaidrā naudā vēl jāpiemaksā 151 eiro.
Tātad kopumā uzņēmuma izmaksas par vienu darbinieku pieaugs no 933 eiro uz 1019 eiro mēnesī.
Taču var darīt arī citādāk – noteikt, ka oficiāli šis darba ņēmējs par 780 eiro minimālo algu mēnesī strādā nevis katru dienu astoņas stundas, bet gan tikai divas stundas, lai gan realitātē tas nemainās. Šāda shēma darba devējam ir daudz izdevīgāka.
Proti, par oficiāli nostrādātajām stundām oficiālie ienākumi darbiniekam mēnesī būs 186 eiro jeb 132 eiro uz rokas, bet darba devējam tas maksās 231 eiro. Lai darbinieks saņemtu ierastos 706 eiro, darba devējam skaidrā naudā būs jāpiemaksā vēl 574 eiro. Tātad kopējās darba devēja izmaksas šādā shēmā būs 805 eiro, proti, pat mazākas nekā līdz šim, kad minimālā alga oficiāli bija 430 eiro.
Secināms – svarīgi ir tas, cik daudz stundu par oficiālo algu strādā darbinieks.
Turklāt pašlaik būvniecībā apmēram 70% no visiem nodarbinātajiem oficiāli strādā nepilnu darba laiku.
Kā izskatās darba stundu elektroniskā uzskaite
No pērnā gada gan ir izmaiņas – visos lielajos būvobjektos, kuros kopējā pasūtījuma summa pārsniedz vienu miljonu eiro, jābūt elektroniskajai stundu uzskaites sistēmai.
Šāda sistēma ir "Ikea" veikala būvlaukumā, kur strādā Uldim Pīlēnam piederošs uzņēmums "UPB". "Darba laika uzskaites kartiņas izsniedzam katram cilvēkam, jebkuram jāuzrāda, kas tas ir par uzņēmumu, un kur atrodas šajā ķēdē zem," stāsta "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.
Turklāt šī darba uzskaites sistēma izveidota tā, lai novērstu datu labošanas iespēju. "Jebkurai sistēmai jābūt auditācijas rīkam, kas dod iespēju izsekot, kas tiek darīts sistēmā, kas ir darīts ar šiem datiem. Neesam paredzējuši nevienam lietotājam labot šos datus. (..) Īstenībā grūtākais ir cilvēku pieradināšana, (..) lielākā problēma ir ar izreģistrēšanos. Sistēmā uzlikuši automātisko izlogošanos pusnaktī," stāsta Bērziņš.
Pagaidām dati glabājas pie paša uzņēmēja, bet no nākamā gada tie būs jāsūta arī uz centralizētu sistēmu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs tos analizēt ne tikai būvlaukumā, bet arī attālināti.
Vai varēs paļauties, ka datus nesagrozīs?
Pašlaik tirgū ir vairākas kompānijas, kas piedāvā īpaši būvniekiem pielāgotas darba laika uzskaites sistēmas. "Aizliegtā paņēmiena" veidotāji, uzdodoties par kādas būvniecības kompānijas personāla nodaļas pārstāvi, vaicā šiem uzņēmumiem par iespējamu manipulāciju ar datiem.
- "Orocon" – viens no Latvijas jaunuzņēmumiem, kas piedāvā tehnoloģisko rīku izstrādi. Viņu veidotajā rīkā datus mainīt ir iespējams, taču katra korekcija būs redzama.
"Latvijā, es domāju, ka pēc jaunā gada būs tikai trīs uzņēmumi, kas varētu to nodrošināt, jo VID arī svarīgi informāciju korektu dabūt sev. Un viņi kontrolē mūs, arī veic pārbaudes. Līdz ar to, kas ir izdarīts, tas ir izdarīts," stāsta SIA "Orocon" pārstāvis Aleksandrs.
- "Baltijas informācijas un drošības sistēmas" iespēju izdarīt izmaiņas, kuras nebūtu redzamas VID, nenodrošinot:
"Tādas iespējas mēs nenodrošinām. Tas ir, tā teikt, jūsu atbildība. Sistēmā var, jā, veikt izmaiņas, bet tās izmaiņas principā arī saglabājas, ja tās ir veiktas."
- "Hansab" gan piedāvā iestatīt noteiktu darba stundu skaitu.
"Mēs varam automātiski ļoti daudz izdarīt. Mēs varam, pieņemsim, uzstādīt iestatījumus, ka viņam šī darba diena ir astoņas stundas," atklāja "Hansab" pārdošanas projektu vadītājs Ojārs Briedis.
- "Altavista" neatsaka iespēju noslēpt kādus labojumus datos.
"Ja ieiet iekšā mūsu sistēmā, jūs varēsiet tad parādīt, tāds arī būs tas laiks, kāds ir izlabots. Nebūs tas atzīmēts ar sarkanu, ka ir labots vai kaut kas tamlīdzīgs," stāsta uzņēmuma pārstāvis Sandis.
Jāatzīmē, ka atšķirībā no kases aparātiem, kuru gadījumā Valsts ieņēmumu dienests cenšas tehnoloģiski regulēt, kādus drīkst vai nedrīkst izmantot, elektroniskajām darba laika uzskaites programmām nekādu ierobežojumu nav.
KONTEKSTS:
Jaunākais pētījums liecina, ka aplokšņu algu īpatsvars būvniecības sektorā ir 32,1%. Lai arī pēdējos gados tas ir sarucis, šis īpatsvars ir teju augstākais starp visām jomām Latvijā.
Uzņēmēji situāciju nolēmuši mainīt, nākot klajā ar iniciatīvu par ģenerālvienošanos, kuras galvenais punkts ir noteikt, ka būvniecības nozares minimālā alga būs nevis šobrīd valsts noteiktie 430 eiro, bet gan 780 eiro mēnesī. Tāpat plānotā vienošanās paredz izmaiņas virsstundu apmaksai: pašlaik par tām paredz dubultu tarifu, bet būvnieki grib uz pusi mazāku.
Pirmajā dienā būvnieku ģenerālvienošanos parakstīja 73% no vajadzīgā kvoruma.
