"Aizliegtā paņēmiena" žurnālists uzdevās par darba meklētāju un apzvanīja vairākus darba piedāvājumus. Bet otrajā eksperimentā raidījuma veidotāji, uzdodoties par darba devēju, apzvanīja vairākus potenciālus darbiniekus, prasot, kā maksāt labāk - oficiāli vai neoficiāli.
Sola maksāt oficiāli vai neoficiāli?
Uzdodoties par cilvēku, kurš būvniecībā meklē darbu, LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālists apzvanīja vakanču sludinājumos atrastos būvniekus.
- "Aimars Am" piedāvā darbu palīgstrādniekiem, gatavi maksāt 600 eiro "uz rokas", bet līgums ir vajadzīgs. "Sākumā, labi, vēl kaut ko var sarunāt tā vai šitā, bet, nu, visu laiku tā nevarēs, kaut ko jau vajadzēs tāpatās."
- "Kvadrum" palīgstrādniekam piedāvā 600-700 eiro algu "uz rokas", bet viss esot oficiāli.
- "A.B.A. būve" piedāvā algu 35 eiro dienā, un lielākā daļa ir oficiāli.
- "ASKO AS" sākotnēji saka, ka alga ir gan oficiālā, gan neoficiālā, bet tad piebilst: "Nu, praktiski oficiāla." Uzņēmums lielākoties strādājot zem lieliem uzņēmējiem: ""Latvijas Energoceltnieks", "Arčers" vai vēl kādi lielie uzņēmēji. Tad mēs strādājam pēc viņu izcenojumiem."
- "UPB" Liepājā meklē kokapstrādes speciālistu, un visa alga esot oficiāla – 600 eiro pēc nodokļu nomaksas.
- Uzņēmumā "AG Meistars" uzreiz saka, ka "viss ir pilnīgi oficiāli, vispār nekādas melnās naudas nav". Darba samaksa ir apmēram 35 eiro dienā.
- "E Būvvadība" piedāvā maksāt 3,50 eiro stundā, apstiprina – daļa ir oficiāli, daļa ne.
Tātad situācijas atšķiras – daļa uzņēmumu sola tikai oficiālu algu, bet daļa manevrē.
Gatavi strādāt, nemaksājot nodokļus
Otrajā eksperimentā raidījuma veidotāji uzdevās par darba devēju, kas meklē celtniecības brigādi mājas siltināšanai, un apzvanīja vairākus potenciālus darbiniekus, prasot, kā maksāt labāk – oficiāli vai neoficiāli.
- Brigāde Nr.1. Esot vienalga – algu maksā oficiāli vai daļu arī neoficiāli.
- Brigāde Nr.2. Oficiāla alga nav vajadzīga.
- Brigāde Nr.3. "Mums labāk uz ķepu nedēļas beigās, mēs pārsvarā tā strādājam."
Tātad strādnieku attieksme ir daudz pielaidīgāka pret neoficiālu darba samaksu.
KONTEKSTS:
Jaunākais pētījums liecina, ka aplokšņu algu īpatsvars būvniecības sektorā ir 32,1%. Lai arī pēdējos gados tas ir sarucis, šis īpatsvars ir teju augstākais starp visām jomām Latvijā.
Uzņēmēji situāciju nolēmuši mainīt, nākot klajā ar iniciatīvu par ģenerālvienošanos, kuras galvenais punkts ir noteikt, ka būvniecības nozares minimālā alga būs nevis šobrīd valsts noteiktie 430 eiro, bet gan 780 eiro mēnesī. Tāpat plānotā vienošanās paredz izmaiņas virsstundu apmaksai: pašlaik par tām paredz dubultu tarifu, bet būvnieki grib uz pusi mazāku.
Pirmajā dienā būvnieku ģenerālvienošanos parakstīja 73% no vajadzīgā kvoruma.
Spriežot pēc veiktām sociālajām iemaksām, redzamāko ģenerālvienošanās parakstītāju algas jau pašlaik pārsniedz iecerēto palielināto minimumu. "LNK Industries" 2016.gadā vidējā bruto alga mēnesī bija apmēram 1700 eiro, "Binders" – 1550 eiro, "Limbažu ceļi" – 1490 eiro, "Bukoteks" – 1970 eiro.
Tātad daudzām kompānijām līdz ar šo vienošanos lieku izdevumu nebūs, toties viņi būs ieguvēji, varēs maksāt darbiniekiem mazāk par virsstundām.
