Latvijā 2021. gadā nomira 3679 cilvēki, par kuriem vēlāk statistikā ierakstīja "medicīniski novēršama nāve", liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Tie ir aptuveni desmit cilvēku katru dienu, un visbiežāk – Latgalē. Tie ir cilvēki, kuri nebūtu nomiruši, ja viņi būtu saņēmuši atbilstošu medicīnisko palīdzību, kas dažādu iemeslu dēļ nav noticis.
Veselības ministrija uz papīra iezīmējusi reformu plānu, kam būtu jāpanāk, ka visus pacientus ārstē vienādā kvalitātē, nosakot arī precīzas prasības katram slimnīcas profilam.
"Mēs pasakām, ka tādi būs, slimnīcas vērtē. Un tad mēs pieņemam lēmumu, ko darīt tālāk ar tām slimnīcām, jo, pieņemot šo lēmumu, mēs nevaram... Viena lieta ir šie kritēriji, otra lieta ir, cik ilgā laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests var aizbraukt, un kā pacients var nokļūt uz šejieni, uz ārstniecības iestādi. Otra lieta, kas mums ir jāpārskata, un tas ir minēts, varbūt tas tur tik labi nenolasās – tā saucamais hospitalizācijas plāns," stāsta Veselības ministrijas Ārstniecības departamenta vadītāja Sanita Janka.
Īsi pirms valsts budžeta apstiprināšanas šo reformu plānu ministrijai uzdeva sagatavot koalīcijas politiķi, dodot tam aptuveni mēnesi laika. Kad priekšlikumi bija gatavi, to saskaņošanai atvēlēja vēl īsāku laiku – trīs dienas. Tiesa gan, plāns neradās tukšā vietā. Jau pagājušā gada septembrī bija sagatavots slimnīcu tīkla attīstības plāns. Tomēr, iespējams, vēlēšanu tuvums neļāva dokumentam no bijušā veselības ministra galda nonākt valdības dienaskārtībā.
Jaunais piedāvājums gan tikai daļēji sakrīt ar iepriekš apspriesto. Un negaidītās detaļas radījušas neizpratni arī reģionu slimnīcu pārstāvjos.
"Tas jauninājums bija tajā, ko faktiski slimnīcas ieraudzīja, un mums bija dots ļoti mazs laiks [apspriest]: ka slimnīcām – pirmā, otrā, trešā līmeņa slimnīcām – pēkšņi no uzņemšanas nodaļām izsvītroti speciālisti, un dokuments pats nesatur nekādu skaidrojumu, kāpēc tas ir izdarīts," stāsta Balvu–Gulbenes slimnīcas Attīstības daļas vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Saskaņā ar šo piedāvājumu pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās Latvijas reģionos uzņemšanas nodaļās vairs nebūtu ķirurgu un/vai anesteziologu-reanimatologu diennakts dežūru.
"Mēs viennozīmīgi varam teikt, ka pieejamība pasliktināsies, jo šos slimniekus kaut kur vajadzēs vest, pēc tam tiem slimniekiem varbūt pat nakts laikā būs jāatgriežas atpakaļ, kā to visu nodrošināt – tas ir jautājums, kuru mēs apspriežam savā starpā ar slimnīcu vadītājiem jau desmitiem gadu," saka Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Piemēram, Madonas slimnīca starp iestādēm reģionos ir viens no līderiem ķirurģiskajā aktivitātē, taču anesteziologs no uzņemšanas nodaļas diennakts pieejamības speciālistiem izsvītrots. Slimnīcas vadītāja saka – šādu plānu nevar pieņemt.
"Neatliekamās palīdzības slimnīca, trešā līmeņa slimnīca, tādi, kādi esam mēs, 24/7 režīmā bez anesteziologa reanimatologa – tas nav iedomājami. Tāpat mūs uztrauc kvalitātes kritēriji, kas ir jāizstrādā līdz gada beigām, jautājums – kad tiks ieviesti. Jo līdzšinējā pieredze rāda, ka tomēr ir svarīgi noteikt samērīgus, izdiskutēt, un slimnīcas varētu tad ieviest," saka Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna.
Veselības ministrijas ierēdne Janka vairākkārt uzsver, ka viss, kas ir paredzēts, ir pacientu labā – tieši kvalitātes vārdā.
"Ir ļoti dažādi. Ir slimnīcas, kur [tagad] visu diennakti nav šo divu speciālistu. Un tad, ja mēs šo prasību saglabājam, tas nozīmē, ka slimnīcām ir šie speciālisti jānodrošina, šie divi speciālisti. Mums ļoti negribētos attīstīt šo situāciju, kad ārsts beidzis dežūru vienā slimnīcā un pārceļas uz citu, un viņš strādā 24 stundas, un vēl 24 stundas," saka Janka.
Slimnīcu pārstāvju piesauktie kvalitātes kritēriji ir viens no ierosinājumiem, kas diskutēts arī iepriekš. Iecere paredz izveidot deviņus metodiskās vadības centrus, kas pārraudzītu ārstniecības procesu kvalitāti visā valstī. Un to ziņā būtu ne tikai vadlīniju, ārstēšanās algoritmu un līdzīgu kritēriju noteikšana, bet arī auditu veikšana par to, kā slimnīcās tiek ievērotas vadlīnijas un kritēriji. Šie centri būtu jāizveido līdz nākamā gada sākumam un tiem būs nepieciešami arī papildu līdzekļi – ap trim miljoniem eiro.
"Ir salikti būtiski tiešām soļi, kam mēs neiebilstam, – ir vajadzīgs runāt par kvalitātes kritērijiem, bet pretī ir paredzēts, ka tam, teiksim, ailītē, kur nepieciešams finansējums, tur nav nekas ierakstīts. Jo nevar būt tā, ka mēs palielinām kritēriju uz esošā, jau tā trūkstošā finansējuma rēķina, tas vienkārši nav iespējams, un tās ir tās pamatlietas, kas slimnīcas uztrauc," saka Mūrmane-Umbraško.
Slimnīcu pārstāvju ieskatā, nav iespējams noteikt kvalitātes kritērijus un jau nākamajā dienā tos ieviest. Tam vajadzētu aptuveni gadu laika un papildu līdzekļus.
Uz jau nokaitētā fona par papildu finansējumu ārstniecības iestādēm, lai segtu inflācijas radītos robus budžetā, reformu plāns atmosfēru sakarsējis vēl vairāk. Slimnīcu ieskatā pietrūcis diskusiju par pārmaiņām un trūkst pamatojuma, piemēram, noteikta profila specialitāšu izslēgšanai no pakalpojuma. Veselības ministrija saka – noticis pārpratums.
Kopīgu valodu mēģināts rast arī pašvaldību savienības rīkotā diskusijā. Un puses vienojušās nākamnedēļ tikties, lai izrunātu dokumenta saturu. Uz precizējošu jautājumu, vai tā ideja ir saglabāt, piemēram, uzņemšanā ķirurga pieejamību darba laikā, bet nakts stundās ne, Bauskas slimnīcas vadītāja Margarita Epermane atbild: "Tāpēc šis noteikti būs noskaidrojams šajā sanāksmē, kas būs pirmdien Veselības ministrijā. Jo es sapratu, tur ir klusie telefoni kaut kādi nostrādājuši – viens zina, ka otrs zina, otri domā, ka citi zina, līdz ar ko tas būs arī šīs sanāksmes mērķis – noskaidrot, kāda tad ir tā patiesā būtība."
Veselības ministrijas ieskatā pat vienāda līmeņa slimnīcām ir atšķirīga izpratne par to, kādas kvalitātes un apjoma pakalpojums tām būtu jāsniedz. Šo plānots noteikt daudz precīzāk.
Vai sagatavotie priekšlikumi būs ceļš uz iepriekš prasītajām reformām? Veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā sarakstā" deleģētā) atbild: "Es domāju, ka mums visiem ir ļoti svarīgi, lai mums būtu vienoti kritēriji, jo man ir svarīgi no ministrijas viedokļa divas lietas – pirmais ir pacientu drošība, un otrais ir efektīvs naudas izlietojums, pārējais un tālāk jau ir tādas, kā saka, darba procesā [risināmas lietas]."
Iepriekš premjers pieprasīja reformas, norādot, ka citādi nav iespējams veselības nozarei dot papildu naudu.
Šobrīd jau ir skaidrs, ka valdība jebkurā gadījumā mēģinās atrast naudu inflācijas radīto papildu izdevumu segšanai. Bet tā neesot atkāpšanās no prasības pēc reformām. Par to valdībā diskutēs 30. maijā, tieši pirms prezidenta vēlēšanām.
"Tāpēc ir maija beigās paredzēta īpaša Ministru kabineta sēde, kur mēs skatīsim gan skolu tīklu, gan slimnīcu pakalpojumu tīklu. Bet ir jāsaprot, ka, pieņemot slimnīcas pakalpojumu tīklu uzlabojumus, tas neradīs naudu pats par sevi, tas padarīs efektīvāku un labāku sistēmu pacientiem, ārstiem nākotnē. Bet tas ir nepieciešams. Es jau šobrīd dzenu [darbus], lai mēs arī kaut ko darītu uz nākotnes risinājumu, bet tas neatbrīvos nevienu centu šā gada budžetā!" saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
Statistika Latvijai nav glaimojoša. Pēc OECD datiem, 2020. gadā Latvija viena cilvēka ārstēšanai tērēja 1417 eiro, kamēr Igaunijā tie bija jau 2105 un Lietuvai – 2021 eiro gadā.
