Pārstrādājies katrs ceturtais pedagogs
Tukšais krēsls, kas izvietots piketa vietā, aicina politiķus pamēģināt darbu skolā. Tukši krēsli simboliski tika izvietoti arī citur, atgādinot par tiem profesionāļiem, kas skolās pastrādājuši, bet izlēmuši no šī darba aiziet.
"Ir ne tikai kontaktstundas, bet arī ļoti daudz papildu darbu. Un pedagogi ļoti daudz savu brīvo laiku ikdienā pavada, lai sagatavotu kvalitatīvu stundu. To diemžēl reti kurš pamana. To redz pārsvarā ģimenes locekļi brīvdienās un svētku dienās," stāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Ventspils pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētājs Sergejs Paipals-Šulcs.
"Mums ir ļoti daudz cilvēku, kas iet prom. It īpaši jaunie, kas vienkārši neiztur. Paaudze, kas esam 40, 50 gadus veci, to visu velkam. Bet jaunie to nevar izturēt. Viņiem ir par daudz. Mēs taču ne tikai strādājam! Mums ir darbs ar vecākiem, mums ir darbs ar kolēģiem," skaidroja Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Imanta" metodiķe Antra Gerasimenko.
Šoreiz ne par algām, bet pārslodzi skolotāji piketē.
Divu gadu laikā vien gandrīz dubultojies to pedagogu skaits, kas strādā vairāk nekā slodzi. Pašlaik 18% pedagogu strādā vairāk nekā 40 stundas nedēļā.
Ieskaitot citus amatus skolā, piemēram, direktora vietnieka vai kādus citus pienākumus, pašlaik pārstrādājies ir katrs ceturtais pedagogs.
Matemātikas skolotāja Anastasija un sociālo zinību un vēstures skolotāja Jūlija no Rēzeknes uz piketu Rīgā izbrauca sešos no rīta. Viņas atzina, ka pēc dažiem gadiem sevi skolā vēl redz. "Gribu palikt skolā, redzu potenciālu gan bērnos, gan sevī. Bet ir vajadzīgi atbilstoši apstākļi, lai mēs pašas neizdegtu un lai mums ir atbalsts," viņas pauž.
Tikmēr Zemgales vidusskolas skolotāja Svetlana uzsvēra: "Mums ir solīts, solīts, bet tā arī netika dots. Esmu jau pensionēta skolotāja, bet es joprojām strādāju, jo kādam ir jāpaliek arī skolā. Ļoti daudzi skolotāji šobrīd ir pārslogoti. Jaunie nāk, bet ļoti maz. Tie, kam ir iespēja aiziet, labprāt aiziet citur."
Arī Zemgales vidusskolas skolotājs Aivars atzina, ka slodze ir liela: "Fizika, ģeogrāfija, dabaszinības, inženierzinības. Darba pietiek. Aumaļām, vēl mājās. Arī divos naktī parasti pastrādāju bišķi." Viņš cer sagaidīt cieņpilnu attieksmi.
"Nejūtos nemaz cienīts, godāts, mīlēts nejūtos," piebilda Aivars.
Ministre pedagogu neapmierinātību neizprot
Pikets notiek laikā, kad vidusskolēniem norit centralizēto eksāmenu sesija, bet pamatskolēniem pirmais eksāmens gaidāms rīt. Tā kā tuvojas arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, arodbiedrība cer, ka politiķiem būs dzirdīgas ausis.
Piketa laikā sanākušie izglītības darbinieki vairākkārt izkliedza: "Atbildību! Atbildību!"
Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA prasībām.
"Jaunais piedāvājums diemžēl pasliktina situāciju visiem pedagogiem. Mēs to ar aprēķiniem varam pierādīt. Kā mums teica, uz sarunām iekšā mūs neaicinās. Acīmredzot būs kāda nekaunības daļa jāņem talkā. Tā nav bijis, ka uz sarunām neaicina," teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Vēlāk gan tika saņemts uzaicinājums uz sarunām.
Izglītības ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") pūlis sagaidīja ar svilpieniem. Čakša Latvijas Televīzijai sacīja, ka ne līdz galam saprot pedagogu neapmierinātību. Viņa uzskata, ka ministrijas izstrādātais slodžu izlīdzināšanas plāns uzlabos darba apstākļus.
Skolotāji raizējas, ka, nosakot maksimālo mācību stundu skaitu, ko nedrīkstēs pārstrādāt, samazināsies alga. Ministre atbild, ka tādēļ izmaiņas īstenos tikai, kad sakārtos skolu tīklu, tātad no 2025. mācību gada.
"Ir svarīgi pateikt, ka, ja nebūs cita finansējuma, tad mēs nevarēsim iet uz priekšu, bet šobrīd, protams, ka mēs plānojam iet ar jauno finansējuma modeli skolā, arī attiecīgi ar šīm slodzes izmaiņām," norādīja Čakša.
Uz jautājumu, vai ir noslēgušās sarunas ar visām pašvaldībām un cik ticami ir tas, ka būs šis jaunais modelis 2025. gadā, ministre atbildēja: "Diezgan pārliecinoši es šobrīd raudzītos uz to."
Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka viņa ultimātiem nepakļausies:
"Skolotāji, jūs zināt, par ko jūs šodien šeit esat atnākuši strīdēties? (..) Jums algas nepalielināja valdība? Pagājušajā gadā jums nepalielināja minimālo tarifu? Kam nepalielināja? Paceliet roku! Valdība ir pildījusi visu to, ko mēs esam apsolījuši! Lūdzu, nepakļaujaties ultimātiem."
Siliņa teica, ka nav pamata satraukumam, jo ministrijas iecere valdībā vēl nav apstiprināta: "Lūdzu uzticēties valdībai, jo, ja jūs neuzticaties mums, mēs nevaram uzticēties arī jums."
Pāris stundas vēlāk preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa, lūgta komentēt savu komunikāciju ar piketa dalībniekiem un taujāta, vai viņa atvainosies skolotājiem, atbildēja, ka viņa ir tikai cilvēks, viņai pieteikti dažādi ultimāti, taču atvainošanās neizskanēja.
Vēl pēc vairākām stundām premjere izplatīja paziņojumu, ka kvalitatīva izglītība ir un būs viņas valdības prioritāte un ka viņa vēlas konstruktīvu sadarbību ar arodbiedrību, kas, iespējams, izmanto priekšvēlēšanu situāciju, izvirzot ultimātus.
"Šī nav pirmā reize, kad tas notiek, un šāda veida sadarbības modeli valdība manā vadībā neakceptēs.
Atvainojos tiem skolotājiem, kurus varēja aizskart manis teiktais LIZDA rīkotā protesta laikā, atbildot uz arodbiedrības vadītājas jautājumiem – tas nebija mans nodoms," paziņoja Siliņa.
Pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Laila Bogdanova pēc Čakšas sacītā atzina, ka nav pārliecināta, ka rezultāts būs pedagogiem par labu, "ja vien mēs aktīvi neturpināsim cīnīties par savām tiesībām".
Piketa noslēgumā arodbiedrības vadība devās uz Ministru kabinetu, kurā, paņēmusi līdzi ēdienu un ūdeni, bija gatava uzkavēties līdz pat vakaram.
IZM otrdien vakarā paziņoja, ka ministrija un LIZDA trešdien, 22. maijā, turpinās sociālo dialogu par pedagogu slodžu līdzsvarošanas principiem.
