Cik gatava «X» stundai ir Latvijas medicīnas nozare?

Latvija mācās no Ukrainas pieredzes

Latvija gūst vērtīgas mācības un pieredzi no Ukrainas par to, kā medicīnas nozarei rīkoties kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Piemēram, kā labāk gatavot medikamentu krājumus, kur zāles glabāt, kā veikt cilvēku evakuāciju, kādām medicīnas precēm jābūt patvertnēs un ēku pagrabos, un daudz ko citu. Šī pieredze palīdz izstrādāt labākus rīcības plānus, lai "X" stundā varētu nodrošināt visus nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus, palīdzētu cilvēkiem un spētu turpināt darboties.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") pirms pāris nedēļām devās vizītē uz Ukrainu, kuras laikā parakstīta abu valstu veselības ministriju vienošanās par turpmāko sadarbību un gūta pieredze, kā nodrošināt veselības aprūpes sistēmas darbību apstākļos, ja valstī notiek karadarbība.

Novērtē LSM.lv!

LSM.lv ik dienu cenšas uzlabot savu darbu un kļūt jums arvien noderīgāks. Tāpēc vēlamies uzzināt, kas jūs mudinātu biežāk atvērt mūsu vietni. 

Lūdzu, novērtējiet LSM.lv , spiežot uz šīs "Norstat" saites.

Ukrainas pieredze skaidri parāda, ka rīcības plāns nevar būt ļoti garš un sarežģīts, uzsvēra veselības ministrs.

Medicīnas nozarei "X" stundā jābūt elastīgai, paredzot dažnedažādas iespējamās situācijas, kas kara vai militāra iebrukuma gadījumā varētu notikt.

"Ja mums ir plāns 200, 300 lapu garumā, kurš to lasīs? Viens, divi, trīs cilvēki? Vajag, lai to plānu cilvēki atceras, kad kaut kas notiek. Jābūt konkrētam, mazākam, bet skaidram plānam, ko līderi mēģinās koordinēt. Otrais, plāns ir jāskaidro sabiedrībai tik daudz, cik publiski to var darīt, jo visu plānu, visus kontaktcilvēkus, visas lietas nevar paskaidrot ienaidniekam publiski, viņi to izmantos pret tevi. Vajag, lai cilvēki saprot – jums ir jābūt tik daudz zāļu, jums ir jābūt ūdenim mājās, jābūt, ko paēst, jums ir jāskrien uz zemāko stāvu. Tas viss notiek sadarbībā starp slimnīcām, pašvaldības vadītājiem, bet Veselības ministrija to koordinē un tā tālāk," skaidroja Abu Meri.

No zāļu rezervju saraksta līdz Baltijas valstu sadarbībai – aktīvi veido rīcības plānu

Darbs pie rīcības plāna izveides gan šobrīd esot ļoti aktīvs. Ir izveidots nepieciešamo medikamentu rezervju saraksts, tapusi darba grupa ar Latvijas lielākajiem zāļu ražotājiem, domāts, kur medikamentu rezerves glabāt. Līdz rudenim ministrija sola panākt arī skaidrāku redzējumu par to, kā jāmaina likumdošana, cik liels finansējums ir nepieciešams un kā īstenot citus preventīvus pasākumus, gatavojoties "X" stundai.

Tāpat parakstīts līgums ar Lietuvas un Igaunijas veselības ministrijām par sadarbību un palīdzību visu trīs Baltijas valstu starpā kara vai militāra apdraudējuma laikā.

Veselības ministrs norādīja, ka visas iespējamās krīzes situācijas paredzēt nekad nebūs iespējams, tāpēc būtiski veikt daudzus preventīvos darbus.

"Es negribu teikt, ka karš jau ir pie durvīm un būs uzreiz rīt, jo ir lietas, ko nevar diemžēl izveidot vienā mēnesī. Bet nav pamata iedzīvotāju panikai – mums slimnīcas funkcionēs, mums arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spēcīgi trenēts. Komunikācija starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, pašvaldībām un slimnīcu ir ļoti labi izveidota. Teikt, ka esam 100% gatavi, nebūs pareizi, bet nevar arī teikt, ka mēs neejam uz priekšu – mums ir bāze. Nevajadzētu arī runāt detalizēti par šiem jautājumiem, jāsaprot, ka ir lietas, par kurām, ja mēs runāsim, nāks mums par sliktu," sacīja ministrs.

Kara vai militāra iebrukuma gadījumā būtiska loma NMPD

Kara vai militāra iebrukuma gadījumā NMPD ir uzticēta ļoti svarīga valsts funkcija – tā ir neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana visā valsts teritorijā un piedalīšanās kā koordinējošai institūcijai nopietnu negadījumu pārvarēšanā.

Rīcības plāni, kas pastāv dažādu risku vadībai krīzes situācijām, dienestā ir jau desmitiem gadu. Kā stāstīja NMPD direktore Liene Cipule, jau esošos plānus regulāri pilnveido, pārvērtējot riskus un gatavojoties arvien jauniem scenārijiem un izaicinājumiem.

Cipule norādīja: "Pēdējos divus gadus mums ir ļoti skaidrs vēstījums arī valsts līmenī kopumā, ka mums ir jābūt gataviem arī daudz nopietnākiem izaicinājumiem, kas skar gan hibrīdkara iespējamus kaut kādus pasākumus Latvijā, gan arī, protams, konvenciāla kara gadījumam. Dienestam ir ne tikai plāni, bet jau virkne procedūru, kas ir izstrādātas šādiem gadījumiem, paredz to, kā strādās mūsu personāls, kā strādās mūsu vadība, kādi mums ir nepieciešami resursi, un notiek arī nepārtraukta personāla sagatavošana dažādu mācību veidā."

Rīcības plāns ietver informāciju par dažādiem scenārijiem, kas paredz vairākas secīgas procedūras no brīža, kad NMPD izsludina paaugstinātu gatavības režīmu, līdz pat jau reālai darbībai. Piemēram, par sadarbību ar citām drošības iestādēm, par darbinieku pārgrupēšanu, iedzīvotāju glābšanu, cietušo karavīru evakuēšanu no frontes zonām un cita veida informāciju, kas "X" stundā nodrošinās dienesta darbības nepārtrauktību.

Cipule skaidroja, ka dienestā ik gadu, sadarbojoties ar Zemessardzi, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts drošības dienestu, notiek darbinieku mācības, lai plānu pārbaudītu un uzlabotu, piemēram, pērn tās bijušas 23 mācības.

"Ja mēs runājam par Ukrainas pieredzi, mūsu dienesta pārstāvis ir bijis Ukrainā un ticies tur uz vietas, runājis par dažādām situācijām. Mums ir bijuši sazvani ar Ukrainas kolēģiem gan tādā nozares līmenī, gan arī sašaurināti par neatliekamās palīdzības sniegšanas izaicinājumiem. Ja mēs runājam par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu, mums jau pašlaik dienestam ir līgums gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu par to, ka mēs sniedzam viens otram atbalstu situācijās, kad ir nepieciešamas papildu kapacitātes neatliekamās palīdzības nodrošināšanā, vai arī ja tas ir pierobežas teritorijā," pastāstīja Cipule.

Rīcības plānus gatavo arī slimnīcas, par "X" stundu domā arī topošie mediķi

Arī Latvijas slimnīcas savus rīcības plānus dažādām krīzes situācijām gatavo laikus, tostarp veicot dažādas darbinieku apmācības.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs skaidroja, ka slimnīcai jau daudzus gadu desmitus ir katastrofu medicīnas plāns, kuru atjauno katru gadu. Tas ietver informāciju par rīcību dažādās krīzes situācijās, kas varētu skart Latviju. Lai pārbaudītu, cik labi šāds plāns realitātē darbojas, kopā ar NATO un NBS tiek organizētas darbinieku apmācības.

"Tā ir mūsu atbildība un pienākums nodrošināt gan zināšanas, gan iemaņas, tāpēc mēs arī gatavojam šos plānus un veicam apmācības. Mēs varam mācīties no mūsu ukraiņu draugiem šajās briesmīgajās pieredzēs, ko viņi ir guvuši. Tas uzdevums jau ir ļoti liels un sarežģīts, un vienīgais veids, kā mēs varam to realizēt, ir ļoti mērķtiecīgi ieguldot mūsu kritiskajā infrastruktūrā, šajā gadījumā es runāju tieši par mūsu slimnīcas pamatinfrastruktūras nodrošināšanu, kas attiecas uz elektrību, siltumu, ūdeni, ēdināšanu, protams, arī medikamentiem," sacīja Staņēvičs.

Par iespējamo "X" stundu domā arī topošie mediķi. No šī mācību gada Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) uzsākta studiju kursa "Militārās medicīnas pamati" ieviešana studiju programmā "Medicīna". Šis ir pirmais militārās medicīnas kurss ne tikai atjaunotās Latvijas augstākās izglītības vēsturē, bet arī RSU ir pirmā universitāte Baltijas valstīs, kas integrē šādu saturu izglītības programmā.

Kā norādīja RSU asociētais profesors, militārās medicīnas kursa vadītājs Vladimirs Voicehovskis, kurss radīts, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un NBS.

"Mēs sniedzam teorētiskas un praktiskas pamatzināšanas – nemācām militārus mediķus, bet vienkārši mēs sniedzam pamatzināšanas civilajiem mediķiem par militārās medicīnas aprūpes standartiem, par modulāro pieeju, par evakuācijas principiem, par militārās medicīnas uzdevumiem kara, krīzes, miera apstākļos, lomu dabas un cilvēku izraisītu krīžu apstākļos. Protams, ka kursa laikā studenti tiks iepazīstināti ar militārpersonu ekspertīzes un veselības novērtējuma kritērijiem, jo ar to nodarbojas civilie mediķi, un ar ambulatorās ārstēšanas principiem militārās medicīnas iestādēs," sacīja Voicehovskis.

Šogad kurss ir obligāts visiem medicīnas fakultātes studentiem, bet no nākamā studiju gada tas būs obligāts arī visiem pārējiem medicīnas un veselības aizsardzības virziena studentiem, piemēram, zobārstniecības un māszinību programmās.

Voicehovskis norādīja: "Pasaule domā par nākotni un par iespējamajiem riskiem – jārīkojas attiecīgi un jābūt gataviem jebkurām situācijām. Militārā medicīna nenozīmē, ka tā ir noderīga tikai militāra konflikta laikā, bet arī dažādu katastrofu laikā, krīzes situācijās. Ir tāds sens romiešu teiciens – brīdināts nozīmē apbruņots, mēs izejam no tā, ka mums ir jābūt brīdinātiem."

Lai gan medicīnas nozare nav pilnībā gatava "X" stundai un nekad nevarēs būt, jo visas situācijas vienkārši nevar paredzēt, tomēr nozare cītīgi tai gatavojas.

Slimnīcas, NMPD un topošie mediķi aktīvi strādā, lai uzlabotu gatavību krīzes situācijām. Lai arī darba vēl ir daudz, medicīnas nozarē dara visu iespējamo, lai kara vai militāra apdraudējuma gadījumā tā būtu gatava aizsargāt cilvēkus un turpināt darboties.