ĪSUMĀ:
- Vecāku viedokļi par krievu valodas mācīšanu skolās atšķirīgi.
- Daugavpilī pagaidām 4 atteikumi no krievu valodas, Rīgā – 7.
- LIZDA prognozē problēmas skolotāju trūkuma dēļ.
- IZM saskata risinājumus, arī attālinātajās mācībās.
- Krievu valodas skolotāji pagaidām nesteidzas pieteikties pārkvalifikācijai.
Vecāku viedokļi atšķirīgi
Vecāku viedokļi visnotaļ ir atšķirīgi. Daļa vecāku bažījas, vai pietiks skolotāju, kas mācīs citas svešvalodas.
Būtībā ir trīs grupas – viena puse ir neizpratnē, kāpēc pēdējo 20 gadu laikā skolās vispār tiek piedāvāta krievu valoda kā svešvaloda, kāpēc nav citu Eiropas Savienības svešvalodu skolotāju. Savukārt otra vecāku puse ir tā, kurai bērni absolvēja pamatskolu. Viņi pabeigs krievu valodas apguvi un neko nemainīs.
Trešā grupa ir tie, kas atsakās un gaida citu valodu piedāvājumus, jo visbiežāk tiek piedāvātas divas svešvalodas – vai nu krievu, vai vācu valodas apguve.
Kopumā vecāku viedoklis ir ļoti dažāds, daudzi labprāt vēlētos, lai viņu bērniem tiek piedāvāta spāņu, portugāļu, franču valoda, kas tiek visbiežāk piedāvāta.
Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pastāstīja, ka "šobrīd noskaņojums ir dažāds, izvēles ir dažādas, izejot no katras situācijas un klases, kurā bērns šobrīd atrodas. Tajā pašā laikā ir vecāki, kas pauž arī tādu viedokli, ka Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, situācija ir tāda, kāda tā ir, un pat saka, ka "ienaidnieka valoda ir jāzina"."
"Kopumā jā, vecāki ir par to, ka jebkura svešvaloda ir iespēja, ir iespēja izaugsmei, karjerai, tādai labklājībai, un viņi gribētu plašāku Eiropas Savienības valodu piedāvājumu skolās, tā tas ir," atzina Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Daugavpilī pagaidām 4 atteikumi no krievu valodas, Rīgā – 7
Daugavpilī ir saņemti vien 4 pieteikumi par svešvalodas maiņu. Tur problēmas īsti nesaskata, jo skolotāju pieejamība ir pietiekama, lai nodrošinātu turpmāk vācu valodas apguvi.
"Viens iesniegums ir no nākamā 5. klases skolnieka vecākiem, viens no nākamās 8. klases, un divi no nākamās 9. klases. Visiem šiem četriem bērniem tiks nodrošināta iespēja mācīties vācu valodu, viņi mācīsies to pēc individuālā izglītības programmas apguves plāna. Turpmāk kā otru svešvalodu visas Daugavpils skolas piedāvās vācu valodu, un atkarībā no tā, kādi vēl skolotāji kurās skolās ir, tiks piedāvāta iespēja kā otro svešvalodu mācīties arī franču, spāņu un zviedru valodu," stāstīja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
Tuvākajā nākotnē Latvijas izglītības iestādēs kā otro svešvalodu piedāvās apgūt vācu valodu, tālāk sekos arī spāņu, franču, portugāļu un citas.
Arī Rīgā situācija ir līdzīga, līdz pusdienai bija saņemti 7 iesniegumi par otrās svešvalodas maiņu, jo galvaspilsētā jau šobrīd vairums apgūst franču un spāņu valodu kā otru svešvalodu. 4 iesniegumi ir no 9. klašu audzēkņu vecākiem, pastāstīja Rīgas domes vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
"Pašlaik aptuveni 30 iesniegumi ir saņemti no izglītības iestādēm Rīgā, daudzos gadījumos iestādes tiks galā pašas un nebūs jāiesaista pašvaldība," pastāstīja Pēterkopa.
Galīgais skaitlis būs zināms pēc svētkiem, jo vēl ir atlicis nedaudz laika. Līdzīgi kā Daugavpilī, kā otrā svešvaloda dominē vācu, franču un spāņu valoda.
LIZDA prognozē problēmas skolotāju trūkuma dēļ
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga pastāstīja, ka problēmas noteikti būs un tās būs jārisina izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem.
Dot iespēju izvēlēties jau var, bet nebūs no kā izvēlēties, norādīja Inga Vanaga.
"Krievu valodas skolotāju Latvijā ir aptuveni 1200. Pārējām svešvalodām, tātad Eiropas Savienības dalībvalstu svešvalodas, tās ir nepietiekamā apmērā piedāvātas. Ministrija meklē risinājumus, taču tie nebūs tādā laika ietvarā nodrošināmi, kā ir iecerēts, no 2026. mācību gada. Tas nav iespējams, nodrošināt kādas citas svešvalodas izvēles iespējas. Tādā apmērā, cik nu varētu būt šis pieprasījums.
Tātad kāda daļa no skolēniem – viņiem būs šī pieejamība liegta," uzskata LIZDA vadītāja.
Inga Vanaga uzsvēra, ka nav pietiekami daudz arī vācu valodas skolotāju, lai gan vēstniecības mēģina palīdzēt risināt šo jautājumu. Potenciālos skolotājus neuzrunā ne zemais atalgojums, ne arī nodarbinātības apstākļi, ne arī profesijas zemais prestižs.
Cilvēki, kuri prot Eiropas valodas, labprātāk izvēlas strādāt privātajā sektorā, pasniedzot svešvalodu kursos, jo tā var vairāk nopelnīt.
IZM saskata risinājumus, arī attālinātajās mācībās
Dažās skolās bažas ir par pieprasījuma nodrošināšanu, kā arī skolas ir mēģinājušas atrunāt vecākus par otrās svešvalodas maiņu. Tomēr likums nosaka, ka vecākam ir tiesības mainīt svešvalodu un attiecīgi skolai ir pienākums to nodrošināt.
Ministrija min dažādus ieteikumus, ko darīt tādā gadījumā, ja skola tomēr nevarēs nodrošināt, piemēram, spāņu valodas apguvi, lai gan vecāki ir iesnieguši iesniegumu, ka bērns vēlas apgūt spāņu valodu. Tātad skolas var noslēgt savstarpējus līgumus ar citām skolām, un skolotājs tad var attiecīgi strādāt vairākās skolās. Protams, nedrīkst aizmirst arī Covid-19 pandēmijas laika iegūto pieredzi, kad mācības notika attālināti, līdz ar to
viens no ierosinājumiem ir izmantot arī attālināto mācību pieredzi, norādīja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
"Noteikti daļa mācību apguves var notikt arī attālināti, izmantojot tehnoloģijas, kas noteikti valodas apguvei arī ir lielisks risinājums, ko var izmantot. Šeit skolām jāsaka, ka ir dažādas iespējas un arī dažādi iespējamie risinājumi," pauda Reinberga.
Ministrija ir pārliecināta, ka, laikam ejot, samazināsies pieprasījums pēc krievu valodas. Bet vēl līdz 2031. gadam tiks nodrošināta krievu valodas apguve skolās, un bērni, kuri vēlas pabeigt šo mācību norisi, to droši varēs darīt.
Krievu valodas skolotāji pagaidām nesteidzas pieteikties pārkvalifikācijai
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija pastāstīja, ka 77% Latvijas skolu ir atklājušas, ko plāno darīt ar esošajiem krievu valodas skolotājiem un no kurienes piesaistīs citu valodu skolotājus.
"Pārsvarā krievu valodas skolotāji plāno tikt nodarbināti kādā citā amatā," informēja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
Šobrīd ministrija krievu valodas skolotājiem nodrošina pārkvalifikācijas kursus, lai varētu mācīt kādu citu mācību priekšmetu vai valodu.
Atsaucība vismaz pagaidām ir neliela, jo pavisam nesen ir stājušies spēkā likuma grozījumi. Izglītības ministrija gan cer, ka ar laiku būs lielāks krievu valodas skolotāju pieprasījums pēc kursiem.
KONTEKSTS:
Pamatskolas skolēni drīkst līdz šī gada 21. jūnijam atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves un citu svešvalodu kā otro svešvalodu apgūt jau no nākamā mācību gada. Vienlaikus likums paredz iespēju pabeigt iesāktu krievu valodas apmācību.
Šopavasar valdības pieņemtās izmaiņas paredz no 2026./2027. mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda nav starp šādām valodām.
