Lindas Štelces dēlēns nerunā. Viņš arī nevar pats sevi aprūpēt. Vecākiem ir grūti saprast viņa vēlmes un vajadzības. Tāpēc bērniem ar autismu ļoti nozīmīga ir agrīnā intervence jeb agrīnā iejaukšanās, kad talkā nāk speciālistu komanda, kas katram bērnam izstrādā savu programmu un palīdz apgūt pamatprasmes. Rinda uz šo pakalpojumu ir gara. Lindai solīts, ka puika pie atbalsta komandas tiks jūnijā, bet, zvanot uz bērnu slimnīcu un piesakot zēnu ambulatorajiem pakalpojumiem, viņai paskaidrots – tā kā zēnam jau ir četri gadi, viņam agrīnā intervence vairs nepienākas.
"Briesmīgi! Es nevaru būt vienkārši mamma, es eju un visu laiku lūdzos – ņemiet manu bērnu, palīdziet viņam. Visu laiku ir – gaidiet vēl, gaidiet vēl,
un beigās šī agrīnā intervence vairs nav agrīna. Viņam drīz jau būs pieci gadi, un viņš vēl joprojām nav ticis līdz šai programmai," stāsta Linda Štelce.
To, ka agrīnai intervencei tiešām jānotiek līdz bērna četriem gadiem, uzsver arī slimnīcā. To rāda gan prakse, gan plaši pētījumi visā pasaulē. Tāpēc ir mainīta kārtība un tagad bērniem līdz četriem gadiem ir viena rinda, bet no četriem līdz septiņiem gadiem – cita. Taču kārtības maiņa neattiecas uz tiem bērniem, kas rindā jau bija uzņemti, kā šis puisēns, triju gadu vecumā.
"Šis speciālists neredzēja, cik gados bērns ir iestājies un tāpēc radās šis pārpratums," teic BKUS Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja Liene Daškevica. "Jau esam komunicējuši ar šī bērniņa vecākiem, esmu sazinājusies ar klientu apkalpošanas daļu, tur viss ir izskaidrots, ka jaunie iekļaušanas kritēriji neattiecas uz konkrēto gadījumu."
To, ka rinda ir ļoti gara, slimnīca atzīst.
Bērnu slimnīcā agrīno intervenci gaida 370 bērnu ar autismu vai autiskā spektra traucējumiem. Taču šo pakalpojumu sniedz arī citur Latvijā, kur rinda ir īsāka.
"Mēs neesam atteikuši, bet drīzāk esam vecākus no reģioniem, kuri gaida pie mums, apzvanījuši, ka citā iestādē viņiem tuvāk ir īsāka rinda. Lai viņi dodas turp," pavēsta Liene Daškevica.
Bet Linda Štelce uzsver – bērna iekļaušana agrīnās intervences programmā ir būtiska arī tādēļ, ka pēc tās ir iespēja saņemt vismaz vienu terapiju arī turpmāk.
"Finansiālais aspekts mums arī ir ļoti sāpīgs, jo bērniņam līdz 7 gadiem ir iespēja tikt Bērnu slimnīcas fonda atbalsta sistēmā, pēc septiņiem gadiem šī iespēja arī pazūd. Pēc agrīnās intervences vismaz vienu terapijas veidu apmaksā," norāda Linda Štelce.
Pretējā gadījumā jālūdz ziedojums vai palīdzība jāapmaksā pašiem, kas ģimenē, kur mamma vai tētis vairs nestrādā un ir blakus slimajam bērnam, ir gandrīz neiespējamā misija.
