Kā norādīja iniciatīvas autori, "TikTok" aktīvi izmanto kā instrumentu Krievijas karā pret Ukrainu, lai Krievijas Federācija popularizētu noteiktus naratīvus, izmantojot īsu video formātu ar emocionālu mūziku un uzrakstiem, kas ietekmējot visvairāk.
Pēc autoru domām, bloķējot Latvijas teritorijā piekļuvi lietotnei, varēšot novērst "būtisku manipulācijas kanālu", kurā cita starpā tiek slavēti Krievijas kara noziegumi un agresija pret Ukrainas tautu. Bez iespējas Latvijā izmantot "TikTok" Kremļa aģentiem un citiem Latvijai nelabvēlīgiem darboņiem būšot ievērojami mazāk iespēju agresīvām un šķeltnieciskām manipulācijām ar informāciju.
Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Atis Švinka no partijas "Progresīvie" atzina, ka ir pareizi, ka sabiedrība vērš uzmanību šīm problēmām, bet jautājums – vai vienkārša bloķēšana ir pareizākais risinājums no gan sabiedrībai, gan no drošības aspekta.
"Jā, mums plānos bija rudenī [Saeimā] runāt par sociālajiem tīkliem, attiecīgi pēc tā, cik plaši šī diskusija plaši vērstos, mēs nāktu ar secinājumiem, ko darīt.
Viens ir šādā izteiksmē par sociālo tīklu atbildību, sociālo tīklu saturu. Otrs ir arī, protams, ko daudzi mediji saka, kas notiek ar pārpublicēšanu, kas notiek ar autortiesībām, kas ir jautājumi arī. Bet noteikti mēs pie sociālajiem tīkliem esam domājuši apstāties, dziļāk runāt un diskutēt arī Saeimā," teica Švinka.
Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne skaidroja, ka "TikTok" dezinformācija nav diži vairāk kā citās sociālo mediju platformās, piemēram, "X" vai "Facebook". Tāpat tā nav arī vienīgā platforma, kurā izmanto audiovizuālus materiālus.
"Sociālo mediju platformas nevajadzētu aizliegt. Mēs varam runāt par kaut kādiem kontroles mehānismiem, kā ierobežot dezinformācijas izplatību šajos sociālajos medijos vai kaut kā palielināt faktu pārbaudītāju skaitu un tamlīdzīgi. Ja runa ir par reālu aizliegšanu, tad man šī iniciatīva vairāk atgādina autoritāru pieeju problēmai nekā demokrātisku risinājumu meklējumu," sprieda Bērzkalne.
Arī "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis norādīja, ka tehniski tas ir iespējams, bet Latvijā nav gatavi risinājumi, kas ļautu viegli un ātri ieviest kādas atsevišķas lietotnes bloķēšanu.
"Viens no veidiem varētu būt – pieprasīt to izņemt attiecīgajiem lietotņu veikala īpašniekiem no piedāvājuma Latvijas reģionā, bet tas nekādi neietekmēs tās lietotnes, kas jau ir uzstādītas uz tālruņa.
Tīri tehniski, lai aizliegtu komunikāciju ar kaut kādas lietotnes uzturēšanai izmantotajiem serveriem, ir nepieciešamas diezgan lielas investīcijas šī datu savienojuma caurlūkošanā, un lai tur kaut ko varētu bloķēt, ir nepieciešama speciāla aparatūra. Mūsu interneta pakalpojuma sniedzējiem tam īsti nekas gatavs nav, un jebkurā gadījumā tās būs jaunas iniciatīvas, jaunas izmaksas," vērtēja Mālkalnietis.
Kiberdrošības eksperts uzsvēra, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk pašiem mācīties kritiski uztver informāciju un izvērtēt gan informācijas avotus, gan safabricētu informāciju no ticamas.
