"Šī ir derību sakta. Sadotās rociņas. Puiši dāvināja meitām un meitas ļoti bieži zaudēja šīs saktas," Inga Circene nometnes dalībniecēm izrāda daļu no savas saktu kolekcijas – vismaz pussimtu lielāku un mazāku saktu no sudraba, vara un bronzas.
"Ko noteikti nevajadzētu nēsāt pie latviešu, ja mēs mēģinām sevi pozicionēt kā latviešus. Ļoti izplatītas šādas padomju laika saktiņas, ļoti skaistas, bet tie ir igauņi. Ja nēsāt, tad ar igauņu tautastērpu, ne latviešu. Kā atšķirt? Viņiem ir vairāk kā puķītes, ar ornamentu, tādas tutulsaktas."
Lekcija par saktām bija viena no aktivitātēm divu dienu nometnē "Dzīves skola", kurā šogad piedalījās 20 Rēzeknes apkārtnes sievietes. Līdzīgas vasaras nometnes lauku sieviešu biedrība "Sidrabrasa" rīko jau vairāk nekā desmit gadus. Sākotnēji visus izdevumus sedza no savas kabatas, bet kopš 2017. gada – viņas raksta "Leader" projektus un nometnes veido kā apmācības par dažādām tēmām, šogad vairāk pievērsušās vēsturei.
"Lektore no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inese Silicka stāstīja par kulināro mantojumu, ko mēs ņemam no vecām dienām un kas ir šodien. Vakar taisījām savu sviestu. Meitenes mācījās – kā to vecos laikos darīja burkā. Dancoja. Vladislavs Malahovskis stāstīja par vēsturi, tas bija tik interesanti. Sākumā likās, vai meitenēm tas patiks, bet visas klausījās muti atpletušas, viņam nebija, kad atpūsties," stāstīja biedrības valdes locekle Anita Matisane.
Gatavojoties nometnei, dalībniecēm vajadzēja pāršķirstīt vecos fotoalbumus un līdzi paņemt vienu savu radinieku fotogrāfiju.
"Vecākā bilde no 1924. gada. Tas ir mans vecvectēvs ar vecvecmammu un mana mamma, kura ir gadu veca. Un tad, kad mēs sākām skatīties – kāda tur manai babai kleita bija, kādi tur izšuvumi, kā mans vectēvs, kurpnieks būdams, kā viņam kaklasaite sasieta," pauda Matisane.
Savukārt praktiskajās darbnīcās dalībnieces vāca ārstniecības augus, mezgloja un balināja apģērbu.
"Te ir visi vakardienas darbi. Re, Ineses svārki. Otru pusi parādi – kā zvaigžņota debess. Pēc tam mums bija zāļu vākšana – ārstniecības augu. Izmantojām autentisko vidi, kas te ir apkārt, redziet te ir ugunspuķe, tur tālāk ir asinszāle. Kaut kas teica, ka tik daudz asinszāles vienkopus nebija redzējušas. Tur ir tik daudz tās asinszāles, ka acis skrien uz visām pusēm."
Nometne notika Rēzeknes novada Audriņu pagastā, meža ielokā, pļavā starp Ceriņu un Saules mājām, kur uzaugusi Marija Dubicka – viena no nometnes dalībniecēm. Tieši aizmirstu vietu atdzīvināšana ir arī viens no biedrības "Sidrabrasa" mērķiem.
"Padariet vietu bagātu ar sevi, un tad vieta bagātinās jūs. Ka mēs šo visu varam piepildīt ar jaunu enerģiju. Un tā katra uguntiņa aizdedzina nākamo – kā dzirkstelīte no ugunskura. Tie cilvēki, kuri izskatās pasīvi, viņus var aizdedzināt," uzskata Dubicka.
Rēzeknes reģiona lauku sieviešu biedrībā "Sidrabrasa" aktīvi darbojas ap 20 sievietēm no dažādiem Rēzeknes novada pagastiem. Kā novērojusi biedrības vadītāja Rita Tērauda – kur ir kaut viens aktīvs cilvēks, tur notiek pasākumi, tiek īstenoti projekti un arī citi iedzīvotāji sāk iesaistīties. "Kamēr būs tādi radoši cilvēki, kas ceļ to visu, tikmēr arī viss notiks."
Noslēdzoties "Dzīves skolas" nometnei, rīkotājām jau ir vairākas idejas nākamās vasaras apmācībām. Bet vēl pirms tam paredzēts sarīkot izstādi, apkopojot dalībnieču atrastās senču fotogrāfijas, un līdzīgi kā citus gadus ar dāvanām doties uz vietējo veco ļaužu pansionātu.
