Kā apkopojusi atbildīgā ministrija, – skolās trūkst 645 pilnas slodzes pedagogu, neskaitot bērnudārzus. Iztrūkstošo mācībspēku rindas tagad papildina arī tie skolotāji, kas no darba atbrīvoti nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ, vai arī šī iemesla dēļ izlēmuši darbu pamest paši.
Galvaspilsētas skolās visvairāk trūkst pirmsskolas izglītības skolotāju bērnudārzos – vairāk nekā 100 vakanču, bet skolās visvairāk vajadzīgi tieši latviešu valodas skolotāji. Turklāt bieži vien – tieši mazākumtautību skolās.
"Ir pārvērtēti cilvēkresursi skolās. Visi akcenti ir likti uz pirmo, ceturto un septīto klasi. Un par gatavību mēs esam ļoti daudz ar skolu direktoriem runājuši. Pie tam mēs esam devuši diezgan lielu artavu pedagogu sagatavošanā. Rīgā ir atsevišķi gadījumi, kur pedagogi arī valodas dēļ ir izlēmuši, ka viņi pārtrauks darba tiesiskās attiecības," teica Rīgas domes pārstāve Anita Pēterkopa.
Aptuveni 20 šādus gadījumus varot nosaukt Daugavpils pilsētā. Turklāt attiecībā tikai uz bērnudārziem. Valsts valodas nezināšanas vai nepietiekamas zināšanas dēļ Daugavpilī daļa bērnudārzus pametuši vispār.
Daļa izvairījušies no likuma prasībām, ieņemot nevis skolotāja, bet skolotāja palīga vai aukles amatu. Un arī pašlaik ne visiem valodas zināšanas ir pietiekamas, atzīst pašvaldībā.
"Šobrīd mums ir informācija, ka mums uz visu pašvaldību ir četri tādi skolotāji, kas ir pirmsskolā un kuriem tiešām tas līmenis ir tāds, kuru vajadzētu ļoti, ļoti pilnveidot. Pirmkārt, viņus nav īsti, ar ko aizvietot. Otrkārt, Valsts valodas centrs nav atnācis ar savu pārbaudi un nav licis atstādināt, kā tas ir pēc likuma šobrīd," sacīja Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
Kamēr nepārbaudīs, ļaus strādāt. Lai gan skolās esot krietni labāk, ideāli nav. "Protams, ka nav ideāli. Absolūti brīva valodas lietošana daudziem nav. Bet kur mēs citus ņemsim?" vaicāja Isupova.
Kopš pieņēma grozījumus likumā, kas noteic, ka pedagogs ar nepietiekamām valodas zināšanām darbu zaudē,
Valsts valodas centrs nepietiekamu novērtējumu esot devis 116 pedagogiem no vairākiem simtiem, kas tikuši pārbaudīti, zināja stāstīt Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).
"Šo informāciju mēs uzraugām, un šobrīd tā liecina, ka no šiem 116 manis minētajiem pedagogiem 35 ir atstādināti, 57 ir atbrīvoti un 24 atrodas pārejošā darba nespējā. Šim mēs turpinām sekot līdzi," atzina IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs.
Cik darbu pametuši paši? To gan neviens nezinot. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) vasaras atvaļinājumu dēļ neesot apkopots, kāda ir reformas ietekme uz personāla izmaiņām katrā pašvaldībā. Pašlaik likuma prasības mēģinot izpildīt, labāk runājošos pedagogus novirzot uz tām klasēm, kuras reforma skars pirmās.
"Šobrīd mēģina visi nodrošināt pirmajām, ceturtajām un septītajām klasēm šo mācību procesu atbilstoši šīm prasībām, ka jānotiek visam latviešu valodā. Es domāju, ka lielākā problēma būs pēc trim gadiem, kad pilnībā visiem būs jāpāriet. Šogad tiek meklēti dažādi risinājumi," norādīja LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Grūtāk izlocīties būšot nākamgad, kad mācību process tikai valsts valodā būs jānodrošina vēl arī otro, piekto un astoto klašu skolēniem. No 2025. gada šī prasība attieksies uz pilnīgi visiem klašu posmiem.
