ZZS pirms tikšanās ar prezidentu kā labāko vērtē piecu partiju koalīciju; «Apvienotais saraksts» gatavs diskutēt «no baltas lapas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ieskatā labākais valdības koalīcijas modelis būtu piecas partijas, savukārt "Apvienotais saraksts" ir gatavs ar Valsts prezidentu par jauno koalīciju runāt "pie baltas lapas", diskutējot par pozīcijām un amatu sadali no paša sākuma, intervijās Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja partiju pārstāvji.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien, 21. augustā, tiksies ar trīs partiju ­– "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības un "Apvienotā saraksta" – pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunas valdības koalīcijas veidošanu.

Savukārt otrdien, 22. augustā, sekos Valsts prezidenta tikšanās ar Nacionālās apvienības, partiju "Progresīvie", "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" pārstāvjiem.

ZZS ieskatā ar darbiem vislabāk galā tiktu piecu partiju koalīcija

Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka Valsts prezidents ir "diezgan skaidri nodefinējis uzstādījumu, ka viņš sagaida pragmatisku redzējumu par darāmajiem darbiem". ZZS šajā jomā esot ļoti gatavi.

Valainis norādīja, ka ZZS ieskatā jaunajai valdībai svarīgi vienoties par darāmajiem darbiem. Partija uzskata, ka vislabāk galā ar šiem darbiem varētu tikt piecu partiju koalīcija. "Jo vairāk spēku vienosies kopīgam darbam, jo no valsts drošības līmeņa tas būtu vislabāk," sacīja Valainis.

Vienlaikus ZZS nesaskatot lielas problēmas arī gadījumā, ja koalīciju tomēr veidos mazāk partiju,

bet pie nosacījuma, ka tās spēj vienoties par darāmajiem darbiem.

"Jaunās Vienotības" virzīto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu Valainis vērtēja pozitīvi, norādot, ka jau iepriekš Siliņa piedalījusies iespējamās valdības koalīcijas veidošanas sarunās, tostarp "uzņēmusies arī svarīgu jautājumu līderību".

"Apvienotais saraksts" atvērts sarunām ar vairākām partijām

Saeimas deputāts Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts") pauda, ka partija ir gatava turpināt darbu valdībā un ir atvērta sarunām ar vairākām partijām.

Vienlaikus Rajevs atgādināja, ka partijai ir savi iepriekš paustie uzstādījumi par sadarbību ar citām, ne potenciālajā koalīcijā ietilpstošajām partijām, tomēr, būdams jauns politiķis, Rajevs esot sapratis, ka

"pēdējais, ko vajadzētu darīt, būtu sazīmēt sarkanās līnijas un tad ar grūtībām tās pārvarēt". Politiķis pauda, ka politika ir māksla sarunāties.

Arī "Apvienotais saraksts" būtu gatavs strādāt Siliņas valdībā, ja Valsts prezidents viņu nominēs premjerministra amatam, jo "sākotnējās tikšanās atstāj pozitīvu iespaidu".

Runājot par "Apvienotā saraksta" iespēju virzīt savu premjera amata kandidātu, Rajevs apstiprināja, ka tas joprojām būtu Uldis Pīlēns, tomēr, lai kandidatūra būtu nopietna, partijai vispirms jāsaredz, kādā veidā tā varētu gūt 51% atbalstu viņa kandidatūrai.

Rajevs apstiprināja, ka amati, tostarp Saeimas priekšsēdētāja amats, ko "Apvienotais saraksts" šobrīd pārstāv, ir svarīgi, tomēr partija ir gatava sākt diskusijas par visām pozīcijām no paša sākuma, "no baltas lapas".

KONTEKSTS:

Balsu sadalījums 14. Saeimā (situācija 2023. gada augustā):

  • “Jaunā Vienotība” – 26
  • ZZS – 16
  • “Apvienotais saraksts” – 15
  • Nacionālā apvienība – 13
  • “Progresīvie” – 10
  • “Stabilitātei!” – 10
  • “Latvija pirmajā vietā” – 8
  • Pie frakcijām nepiederoši deputāti – 2

Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem panākt koalīcijas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.

Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virzīs labklājības ministri Eviku Siliņu.

Kariņš savu otro valdību izveidoja divarpus mēnešus pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Taču valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, un "Jaunās Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru – ZZS un "Progresīvo" – balsīm. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti