«Bloķējam, ietekmējam un iznīcinām.» Militārpersonas kliedē bažas par pretmobilitātes šķēršļu nelietderību

Kopā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedi Andri Riekstu Latvijas Radio izstaigāja laukumu šosejas A13 malā, netālu no Kārsavas, aptuveni 10 kilometrus no Latvijas–Krievijas robežas.

"Šeit, kā redzam, novietoti prettanku "eži" lielā daudzumā – vairāki tūkstoši. Mēs redzam arī lego blokus, kas ir ļoti ātri saliekami, ja ir vajadzīgs izvietot sienu vai barjeru personāla aizsardzībai, gan arī tehnikai, lai nevarētu pārbraukt," skaidroja Rieksts.

Turpat netālu Kārsavas dzelzceļa stacijā savesti arī vairāk nekā 500 "pūķa zobi" jeb aptuveni tonnu smagi piramīdveida šķēršļi no dzelzsbetona, kas, ja salikti cits citam blakus, var aizšķērsot ceļu transportlīdzekļiem, tostarp tankiem.

"Redziet, šis piramīdas veids ir ļoti neparocīgs, lai viņu kādā veidā aizvilktu prom. Ir ļoti neparocīgs arī, lai pārbrauktu pāri," sacīja pulkvedis.

Gan Kārsavas dzelzceļa stacija, gan vēl aptuveni 20 lokācijas pierobežā ir pagaidu šķēršļu uzglabāšanas vietas. Daļa no pretmobilitātes šķēršļiem drīzumā tiks nogādāti stratēģiskās vietās robežas tuvumā uz palikšanu, daļa glabāsies tehnikas parkos, ko pēc tipveida projektiem plānots izbūvēt nākamajos gados.

Militārā stiprināšana – arī ekonomisks pienesums

Vēl pirms dažiem mēnešiem par robežas stiprināšanu negatīvi izteicās bezpartejiskais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš. Tagad viņa retoriku turpina Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa"), sociālajā medijā "TikTok" krievu valodā savam elektorātam kā galveno pretargumentu minot to, ka Latgalei vajag ekonomisko, nevis militāro stiprināšanu.

"Latgalē tuvākajā laikā notiks dažādi pasākumi, kas saistīti ar robežas stiprināšanu. Dabiski – tas novedīs pie tālāka ekonomiskā krituma un sociālās spriedzes pieauguma," pauda Ušakovs.

Taču militārā stiprināšana neizslēdz ekonomisko pienesumu, uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"):

"Mēs redzam, ka šobrīd gandrīz 20 miljonu eiro apmērā ir iegādāti šie dažādie šķēršļi. Tos gādā 12 vietējie uzņēmumi, tai skaitā arī šeit, no Austrumu pierobežas novadiem."

Ražotājam izaicinājums iekļauties termiņos

Daugavpils dzelzsbetona rūpnīcā ar pacēlāju kravas automašīnā tiek likti "pūķa zobi". Šis ir viens no uzņēmumiem, kas šobrīd pilda Aizsardzības ministrijas pasūtījumu. Dienā tiek izlieti 75 "pūķa zobi", kopumā jāizgatavo 4500. SIA "Daugavpils dzelzsbetons" valdes priekšsēdētājs Ojārs Jaksts pastāstīja, ka vislielākais izaicinājums ir īsie izpildes termiņi:

"Tā konstrukcija bija jāizgatavo tāda, lai mēs maksimāli ātri varētu gatavo elementu izcelt un sagatavot formu nākamajai ražošanai, jo tas temps ir pietiekami augsts. Tie logi, kurā brīdī mēs tiekam klāt pie celšanas iekārtām, pie betona piegādēm, tur ir diezgan limitēts laiks. Lai nebūtu tā, ka mēs kavējamies vai tālāk kāds kavējas mūsu dēļ, visam ir jānotiek diezgan operatīvi, tāpēc šobrīd visvairāk bija jāuztrenē tieši operativitāte, lai tas, kas gatavs, [sūtāms] ātri ārā."

Savukārt uzņēmums "PREfabrica" līdz šim darbojās Rīgā, taču, saņemot pasūtījumu no Aizsardzības ministrijas, nolēma daļu ražošanas pārcelt uz Daugavpili, lai būtu tuvāk robežai, kur jānogādā saražotie "pūķa zobi" un betona lego kluči.

Uzņēmumā lēsa, ka pāris mēnešu laikā vietējiem materiālu piegādātājiem un darbiniekiem samaksās aptuveni pusmiljonu eiro.

Sadarbību ar uzņēmējiem sola turpināt

Darba pilnas rokas šobrīd ir visiem Aizsardzības ministrijas pasūtījumā iesaistītajiem uzņēmumiem, taču nepamet arī bažas, ko darīt pēc tam. "Daugavpils dzelzsbetona" valdes priekšsēdētājs Ojārs Jaksts vēlētos turpināt sadarbību ar ministriju:

"Uz priekšu, perspektīvā, protams, mēs esam gatavi skatīties – ja Aizsardzības ministrija vai NBS izsludina konkursus uz speciālām konstrukcijām, kas ir vajadzīgas aizsardzībai, mēs esam gatavi startēt un arī pielāgot ražošanu, lai projektu veiksmīgi realizētu."

Aizsardzības ministrs solīja, ka sadarbība ar uzņēmējiem turpināsies. Būs jāpielāgojas un nepārtraukti jāseko līdzi vajadzībām, taču uzņēmējiem darbs būs.

"Mums jābūt gataviem, ka mums būs jāstiprina mūsu robeža ilgtermiņā. Līdz ar to šī sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, ar vietējo industriju ir ilgtermiņa pasākums. Tas nav tikai par trīs vai pieciem gadiem, mēs sadarbosimies ilgtermiņā. Aizsardzības spējas būs jāstiprina, un šis darbs neapstāsies," sacīja Sprūds.

Militāro mācību laikā šķēršļus pārvietos

Šobrīd no ražotājiem saņemta aptuveni puse pretmobilitātes šķēršļu. Līgumi ar piegādātājiem ir spēkā līdz 13. septembrim. Pēc tam, kad ražotāji savu darbu būs padarījuši un visi "pūķa zobi", "eži" un betona bloki būs nogādāti līdz pierobežai Ludzas un Krāslavas novadā, pie darba ķersies karavīri. Kā stāstīja NBS pulkvedis Rieksts,

šī gada mācībās "Namejs" septembrī un oktobra sākumā viens no karavīru uzdevumiem būs stratēģiski izvietot šķēršļus apvidū:

"Viennozīmīgi lielākā daļa šo šķēršļu atradīsies robežas tiešā tuvumā. Pirmās vietas būs robežsardzes infrastruktūra, tālāk galvenie ceļi, kur arī šajās mācībās būs lielākā kustība."

Šķēršļu izvietošana notiks pakāpeniski un iedzīvotāju ikdienas gaitām netraucēs, solīja militāristi.

Daļa vietējo skeptiski par šķēršļu lomu aizsardzībā

Balvu novada Baltinavas pagastā, blakus jaunizbūvētajam žogam uz Latvijas–Krievijas robežas, kombains kuļ zirņu lauku. Zemnieku saimniecība "Riekstiņi–Amatnieki" te apsaimnieko vairākus tūkstošus hektāru, no kuriem liela daļa ir tiešā robežas tuvumā.

"Varēja manīt, ka mašīnas braukāja. Rītos, vakaros. Žogu arī vadāja," stāstīja zemnieku saimniecības darbinieks Sandis, ko Latvijas Radio satika zirņu lauka malā, traktorā gaidām, kad kombains beigs kult. Viņš teica – pie lielākas militāristu un būvnieku kustības pierobežā jau esot pierasts. "Kaut kāda drošības sajūta ir, ka tas žogs, bet, ja gribēs, tad ieies tāpat, nevajadzēs žogu."

Arī citi Kārsavā sastaptie iedzīvotāji pastiprinātu bruņoto spēku klātbūtni lielākoties sajutuši.

"Ikdienā es nedomāju par to. Ne es, ne mani kolēģi. Es tālu, tālu no tā. Man sava dzīve. Darbs, mazbērni, bet sajūta, ka varbūt drošāk, ir, jā."

"Redzēju, kā veda tos "pūķa zobus". Stāstīja, ka visur salikti. Bet tiešām tāda sajūta, ka mūs sargā. Sajūta laba. [Esmu] pateicīga par to, ka mūs aizsargā. Un tagad mūs tik bieži apciemo arī valdības cilvēki."

"Nav nekādas drošības tāpat. To žogu viegli saplēst var."

Daļa iedzīvotāju ir skeptiski un, līdzīgi kā izskan atsevišķos sociālo mediju ierakstos, uzskata, ka pretmobilitātes šķēršļi aizsargās tikai uz pāris sekundēm vai minūtēm. Tam gan nepiekrita NBS pulkvedis Rieksts:

"To, kas pa zemi kustas, vislētāk un efektīvāk var iznīcināt tieši šādi. Iznīcināt pēc tam var arī ar citām sistēmām.

Tikko viņš ir apstājies, tā ir labāks, vieglāks mērķis, nekā skrienošs mērķis. Noliekot šādus šķēršļus priekšā, mēs viņu bloķējam, ietekmējam un iznīcinām.

Ja mēs saliekam trīs rindās 10 metru platumā, tie apstādina jebkuru tehniku. Ukrainas pieredze ļoti labi rāda, kad gribēja upi šķērsot. Vienu reizi, otru reizi, trešo reizi – tā tur arī pretinieka spēki tika iznīcināti."

Aizsardzības ministrs papildināja – šie visi ir mājasdarbi, kas jāizpilda, lai agresoram dotu skaidru signālu, ka Latvija kopā ar NATO ir gatava aizsargāt savu teritoriju:

"NATO 32 dalībvalstis ir ļoti jaudīgas un spēcīgas gan ekonomiski, gan militāri. Ja mēs esam vienoti, tad, piedošanu, bet jebkurš kaimiņš ne tikai no "pūķa zobiem", bet pa zobiem var dabūt diezgan spēcīgi.

Tā ka šie mājasdarbi ir signalizējoši – pat nedomājiet, mēs esam aizsargāti, mēs aizsargāsim no pirmā centimetra, un mēs esam spējīgi to darīt."

Robežas stiprināšanas piecu gadu plānam valdība šopavasar lēma atvēlēt 303 miljonus eiro. Šogad tiks izlietoti 25 miljoni, bet nākamgad plānots iztērēt 45 miljonus eiro, lai iepirktu mīnas un kustību sensorus, pierobežā veidotu atbalsta punktus, kā arī turpinātu pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu.

Pašlaik "pūķa zobi", "eži" un betona kluči savesti Ludzas un Krāslavas novadā, bet nākamgad tie parādīsies arī Balvu un Alūksnes novadā.