Jaunais mācību gads sāksies jau pēc pusotras nedēļas. No septembra visās vidusskolās būs obligāta valsts aizsardzības mācība, ko divu gadu laikā īstenos Jaunsardzes centrs. Savukārt sociālās zinības un vēsturi turpmāk mācīs atsevišķi – tas vairs nebūs viens priekšmets.
Jaunajā mācību gadā skolām arī jānodrošina iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, tās vietā apgūstot kādu no Eiropas Savienības valodām.
Satrauc, vai vasarā nebūs piemirsta latviešu valoda
Viena no būtiskākajām izmaiņām – turpināsies pāreja uz mācībām latviešu valodā, un no jaunā mācību gada tikai valsts valodā mācīsies ne vien 1., 4. un 7. klase, bet arī 2., 5. un 8. klase.
Lai turpinātu pāreju uz izglītību latviešu valodā, Valsts izglītības satura centrs (VISC) no savas puses sola nodrošināt gan metodiskos materiālus, gan skolotāju tālākizglītību, kā arī pedagogiem nodrošinās atbalsta personālu.
Taču grūtības šajā posmā ir arī daļai skolēnu, tā apstiprina Teteles pamatskolā. Direktore Iluta Aleksīna satraucas, vai skolēni vasarā nebūs piemirsuši latviešu valodu.
"Tas ir, protams, izaicinoši, ka viņi aiziet vasaras brīvlaikā, un sētā vairāk vai mazāk sarunvaloda tomēr ir krievu. Arī skolā, savā starpā sarunājoties, bieži vien viņi runā krieviski, bet mācību process, protams, notiek latviski," skaidro Aleksīna.
Pagājušajā mācību gadā valsts veica regulāras pārbaudes skolās, uzdeva pedagogiem uzlabot valsts valodas zināšanas, un ir bijis laiks, lai izvērtētu paveikto. Tas gan nenozīmējot, ka lielie satraukumi aiz muguras, sacīja izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Es bieži atkārtoju, ka pirmais gads bieži vien ir uz adrenalīna. Otrais pierāda, ka mums sistēma strādā. Un tādēļ, lai gan mēs par to šobrīd mazāk runājam, darbu apjoms ir tieši tāds pats. Tas nav pašsaprotami. Mums vienkārši nav ceļa atpakaļ. Un mēs sekosim līdzi, kā tas notiek," pauda ministre.
Vairs nevarēs pārrakstīt kontroldarbus
Mainīsies arī vērtēšanas kārtība. Būs divu veidu vērtējumi – ikdienas jeb formatīvā vērtēšana un mācīšanās posma noslēdzošā jeb summatīvā vērtēšana.
Turklāt nebūs iespējas pārrakstīt pārbaudes darbus, bet gan uzlabot vērtējumus, kārtojot kombinēto pārbaudes darbu mācību gada beigās.
Par mainīto vērtēšanas reformu Balvu profesionālās un vispārizglītojošās programmas direktore Biruta Vizule sprieda, ka gribētos lielāku skaidrību un stabilitāti izglītības sistēmā.
"Tas, ka nevarēs labot [atzīmi], es domāju, ka tas ir normāli, jo īstenībā jāmācās ir sistemātiski un katru dienu. Bet ir citas nianses, kas radīs sarežģītāku izpratni par šo vērtēšanas procesu. Būs arī dažādas nozīmes pārbaudes darbi, arī summatīvie. Man liekas, ka tas arī būs sarežģīti," teica Vizule.
Pieaugs eksāmenu nokārtošanas slieksnis
Tiem, kuri kārtos valsts pārbaudes darbus šī mācību gada beigās, jāņem vērā, ka pamatskolas līmenī būs jāiegūst vismaz 15%, bet vidusskolas līmenī jau 20%. Valsts izglītības satura centrā skaidro, ka, analizējot iepriekšējo gadu 12. klašu eksāmenu rezultātus, skolēnu zināšanas nav pasliktinājušās un to skolēnu skaits, kas nespēja sasniegt nepieciešamo procentu skaitu pērn un šajā gadā ir aptuveni vienāds. VISC sola strādāt pie tā, lai skolēnu zināšanas uzlabotos.
"Ir runa par jauniem mācību metodiskajiem materiāliem, par pedagogu tālākizglītību, par individuālu atbalstu skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās. Līdz ar to mēs redzam, ka šie preventīvie pasākumi īsākā vai garākā laika posmā noteikti dos rezultātu un bērnu eksāmenu rezultāti būs arī augstāki," pauž VISC vadītāja p.i. Inita Juhņēviča.
Izaicinājums – turpināt pedagogu algu pieaugumu
Iepriekšējos divos gados izglītībai, tostarp pedagogu atalgojumam, ir bijuši novirzīti ap 300 miljoniem eiro. Šobrīd galvenais izaicinājums ir turpināt nodrošināt skolotāju algu pieaugumu un veicināt izglītības kvalitāti. Šajā sakarā ministre Anda Čakša min arī slodžu sabalansēšanu un jauno algu finansēšanas modeli "Programma skolā", kas tiks ieviests ar nākamo mācību gadu.
Tomēr par to, vai pedagogu atalgojums turpinās pieaugt pēc likumā noteiktā grafika, vēl ir neziņa. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paudusi, ka algas grafiks nav iekļauts nākamā gada budžeta projektā un ne visiem pedagogiem palielinās darba samaksu, – daļai algas pat samazināšoties. Izglītības ministre tikmēr skaidro, ka skaidrības par atalgojumu vēl nav.
"Gala vārdu vēl šobrīd nevaru pateikt. Vakar tas, kas tika valdības sēdē diskutēts, vēl nebija prioritāšu un budžeta rāmis. Finanšu ministrija nāca ar bāzes budžeta pārskatīšanas jautājumiem. Šobrīd, protams, ka valsts ir uzstādījusi pirmo un lielo prioritāti – iekšējā un ārējā drošība. Un pārējās prioritātes ir pēc tam. Šobrīd notiek diskusijas par budžetu, un es, pārstāvot izglītības nozari, arī turpināšu iestāties gan par pedagogu algām, gan par jauno finansēšanas modeli. Es patiešām ceru, ka mēs varēsim virzīties tālāk. Vai tieši tādā apjomā? Vai būs kādas pārmaiņas? Tas viss ir atkarīgs no tā, kā virzīsies budžeta sarunas. Un tas ir atkarīgs arī no fiskālās telpas," skaidroja Čakša.
Plāno regulēt darba slodzi interešu un profesionālās ievirzes skolotājiem
Izglītības ministrija iesniedza valdībā regulējumu, kas regulē pedagogu slodzi.
"Ceram, ka nākamajā nedēļā tas tiks apstiprināts, un tur varētu būt šajā gadā tās vienīgās divas izmaiņas, kas saistītas ar profesionālās ievirzes pedagogu un interešu izglītības pedagogu vienas stundas papildu samaksu. Bet visas lielās pārmaiņas, kas ir iepriekš diskutētas, ir plānotas no 2025./2026. mācību gada," sacīja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Ilze Saleniece.
