ĪSUMĀ:
- Plāno bargākus sodus – līdz 3 gadiem cietumā – par cilvēku nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai.
- Kā alternatīvu sodu nevarēs vairs noteikt sabiedriskos darbus, bet varēs naudas sodu un probācijas uzraudzību.
- Ja noziegumu izdarīja personu grupa vai pārvietoti vismaz 5 migranti, sods būs līdz 6 gadiem cietumā.
- Vēl lielāks sods par to, ka organizēta grupa vai vismaz 5 migrantiem nodrošina iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā.
Iepriekš ieceri par bargākiem sodiem bija iesnieguši "Apvienotā saraksta" deputāti, taču Saeimas atbildīgās komisijās nolemts piedāvāt alternatīvu likumprojektu. Deputāti to atzina par steidzamu un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem arī otrajā – galīgajā – lasījumā, kas plānots oktobra sākumā.
Izmaiņas paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, kā arī par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē.
Par minētajiem likumpārkāpumiem plāno palielināt brīvības atņemšanas sodu līdz trīs gadiem.
Vienlaikus par šiem pārkāpumiem izslēgs brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, kas vērsts pret valsts robežas un teritoriālo drošību.
Tāpat plāno izslēgt īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu, tādējādi paaugstinot minimālo brīvības atņemšanas slieksni no 15 dienām uz 3 mēnešiem.
Bet paredzēts saglabāt brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – naudas sodu, kas nosakāms no 1860 līdz 620 000 eiro. Savukārt, ja naudas sods netiek samaksāts, tas tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu.
Arī tāds alternatīvais sods kā probācijas uzraudzība tiks saglabāts par attiecīgajiem pārkāpumiem. Tādējādi plāno nodrošināt personas ilgstošu kontroli, un gadījumā, ja persona bez attaisnojoša iemesla nepilda noteiktos pienākumus, tad neizciesto probācijas uzraudzības laiku varēs aizstāt ar brīvības atņemšanu.
Savukārt par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai, ja to izdarījusi valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu plāno lielāku sodu – brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem. Turklāt šādos gadījumos tiks izslēgta iespēja par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērot jebkādu alternatīvo soda veidu.
Tāpat tiesa drīkstēs piemērot papildsodu. Bet gadījumos, ja nelikumīgi pārvietoti vairāk nekā pieci cilvēki un to izdarījusi organizēta grupa, papildsods būs obligāti piemērojams.
Plāno arī ļaut piemērot mantas konfiskāciju ne tikai par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai, bet arī par to, ka nodrošina iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdarījusi organizēta grupa vai ja ar to radītas smagas sekas, vai par lielu personu skaitu. Pamatsods šādos gadījumos būs brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz astoņiem gadiem.
Turklāt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai pastiprinās, ja tas izdarīts pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīma laikā, neatkarīgi no vietas, kur tas izdarīts Latvijā. Un atbildība iestāsies neatkarīgi no tā, vai tas būs izdarīts tieši pierobežas teritorijā, vai jebkurā citā Latvijas daļā.
KONTEKSTS:
Iepriekš Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apmeklējot austrumu robežu un tiekoties ar robežsargiem, atzina, ka "šobrīd ir pārāk maiga sodu politika attiecībā uz personām, kuras nodarbojas ar nelegālās migrācijas organizēšanu". Pēc prezidenta iniciatīvas to apsprieda arī Nacionālās drošības padomes sēdē, pēc kuras iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka "ar sodu, kas tiek piespriests tiem ķēdes sastāvdaļas cilvēkiem, kas mūsu pusē gaida un ved arī tālāk, mēs dodam signālu gan pašiem bēgļiem, gan pašai Baltkrievijai: hei, šeit tas nav sāpīgi. Tāpēc arī mūsu nodoms ir tos sodus vienkārši palielināt un pamatīgi palielināt."
Migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā, ievērojami pieauga 2021. gada vasarā. Baltijas valstis un Polija norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai sodītu šīs valstis par atbalstu baltkrievu opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievija, un arī notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā, pēc kura daļa "Vagner" devās trimdā uz Baltkrieviju.
