ĪSUMĀ:
Daugavpils slimnīcā šogad uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem pierakstīties vairs nevar
Šogad Daugavpils Reģionālajā slimnīcā kopējais ambulatorā līguma apjoms ir nepilni 10 miljoni eiro.
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode norādīja, ka šogad slimnīca īpaši rūpīgi seko kvotu izpildei un šī gada deviņos mēnešos ir vien 3% "pārstrāde". Tas nozīmē, ka jebkura programma ir izplānota atbilstoši līguma nosacījumiem ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Tiesa gan,
pierakstīties uz valsts apmaksātu pakalpojumu līdz gada beigām vairs nevar, taču tas nenozīmē, ka kvotu vairs nav, tas norāda uz to, ka visi kvotu kalendāri jau ir aizpildīti.
"Visātrāk, protams, tiek realizētas diagnostisko izmeklējumu kvotas, un pašlaik par maksu vēl ir iespēja saņemt pakalpojumus lielajos diagnostiskajos izmeklējumos, kas ir datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse. Par speciālistu programmām runājot, jāsaka, ka dažās speciālistu trūkuma dēļ mēs tagad ļoti dozēti piedāvājam pat maksas pakalpojumus," atzina Vaivode.
Patlaban pacienti uz valsts kvotām tiek pierakstīti uz izmeklējumiem un konsultācijām jau uz nākamā gada martu, jo to paredz Nacionālā veselības dienesta līguma nosacījumi.
Pieprasījums pēc pakalpojumiem lielāks par slimnīcu iespējām
Diemžēl pakalpojumu pieprasījums ir lielāks, nekā to spēj nodrošināt slimnīcas.
Latvijas Radio aptaujātās reģiona lielās slimnīcas norādīja uz līdzīgām tendencēm – pakalpojumu nodrošināšana sagādā grūtības, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Piemēram, jau pusgadu Daugavpils Reģionālajā slimnīcā ambulatori nav infektologa, jo vienīgais ārsts ir attaisnotā prombūtnē.
Līdzīga situācija ir arī Vidzemes Reģionālajā slimnīcā, kur kvotu nodrošināšanu ietekmē arī ārstu pieejamība.
Slimnīcā nav neviena pakalpojuma, kas netiktu nodrošināts līdz gada beigām, taču jārēķinās ar rindām, pastāstīja Vidzemes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa.
"Tas ir saistīts gan ar kvotu, gan arī speciālistu trūkumu, bet ir atsevišķas pakalpojumu programmas, kurās tieši kvota ir limitējošais faktors. Tad, ja mēs runājam, piemēram, par speciālistu vizītēm, tad tā būtu uroloģija, gastroenteroloģija, un, protams, arī uz valsts apmaksātajām operācijām ir diezgan garas rindas," atzina Tiltiņa.
Tāpat Vidzemes slimnīcas pārstāve norādīja uz to, ka vēl tiek gaidīts valsts finansējuma samazinājums uz šo gadu, jo ir pakalpojumi, kas netika nodrošināti slimnīcā ārstu nepieejamības dēļ atvaļinājumu vai saslimšanas gadījumos.
Kādreiz finansējumu tas neskāra un slimnīca gada laikā varēja paspēt pagūt nodrošināt pakalpojumu, bet tagad jaunās izmaiņas šādu iespēju vairs neparedz.
Ja slimnīca nenodrošina laikā pakalpojumu, tai tiek atņemts finansējums un atdots kādai citai medicīnas iestādei.
Liepājas slimnīcā ir grūta finansiālā situācija, gadu noslēgs ar zaudējumiem
Savukārt Liepājas Reģionālajā slimnīcā finansiālā situācija ir grūta. Tajā paredz, ka šo gadu noslēgs ar 2,7 miljonu eiro zaudējumiem.
"Gada pirmos mēnešus pacientu pieplūdums slimnīcā bija lielāks, nekā to bija aprēķinājusi valsts. Mēs, protams, šos pacientus pieņēmām, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, ka agrāk vai vēlāk, bet par sniegtajiem pakalpojumiem tika samaksāts," informēja Liepājas slimnīcā.
"Šajā gadā, ņemot vērā to, ka visā valstī ir problēmas ar finansējumu, ne tikai medicīnā, bet arī izglītībā, iekšlietās u.c., papildu finansējums netiek piešķirts, bet mums jau pirmajā pusgadā bija izveidojusies pārstrāde gandrīz miljona eiro apmērā.
Labākajā gadījumā mēs līdz gada beigām varēsim šos zaudējumus tikai samazināt, nevis likvidēt," norādīja slimnīcā.
Slimnīca uzskata, ka valsts veiktie aprēķini nav īsti korekti un bijuši par optimistisku, bet pakalpojumi slimnīcai jāsniedz.
Ikgadējā finansējuma apjoma plānošanā un aprēķinā balstās uz normatīvos aktos noteikto kārtību, plānošanā izmantojot iepriekšējā periodā slimnīcā ārstēto pacientu skaitu.
Atbilstoši valdības prioritātēm papildu līdzekļu piešķiršana gada nogalē nav paredzēta. Līdz ar to ārstniecības iestādēm ir jāplāno pakalpojumu sniegšana esošā budžeta ietvaros, informēja Nacionālais veselības dienests.
Šogad valdība veselības nozarei papildus piešķīra 275 miljonus eiro, un NVD iepriekš informēja, ka pašlaik ambulatoro pakalpojumu pārstrāde ir 6% apmērā, savukārt stacionāros kopējā pārstrāde veido 3%, kas ir salīdzinoši neliela.
