«Progresīvo» simptomātika – vai tikai Izraēlas jautājums gruzd partijā?

LSM.lv partijā "Progresīvie" noskaidroja, ka bez publiski zināmajām trīs partiju pametušajām biedrēm ir izstājušies vēl seši, no kuriem divi norādīja Izraēlas–Palestīnas konfliktu kā iemeslu.

Bez tiešiem aizrādījumiem

Švinkas dalība piemiņas pasākumā, kas notika oktobra sākumā, izsauca asu reakciju sociālajos medijos. Premjeres birojs Švinkas rīcību nevērtēja, bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") atzina – iebildumu pret šādu ministrijas parlamentārā sekretāra rīcību viņam neesot. LSM.lv noskaidroja, ka nekādu tiešu aizrādījumu Švinkam nebija arī pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sarunas ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunās Vienotības") un prezidenta norādes, ka Latvijai ir skaidra pozīcija Izraēlas un palestīniešu konflikta jautājumā, un valsts amatpersonām, īpaši izpildvarā, pie tās būtu jāpieturas, rūpīgi izvērtējot, kādos pasākumos piedalīties. 

"Valsts amatpersonas nemainīgi ir paudušas atbalstu Izraēlai," ar preses sekretāres Edītes Matusevičas starpniecību LSM.lv uzsvēra premjere SIliņa, norādot, ka augstākās amatpersonas jau vairākkārt publiski komentējušas Švinkas dalību pasākumā un par viņa rīcību lemj aizsardzības ministrs. "Izmaiņas kārtībā, kādā valsts augstākās amatpersonas apmeklē pasākumus, netiek plānotas."

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Daugulis sarunā ar LSM.lv vērtēja, ka Švinkas dalība minētajā pasākumā iekļāvās šīs valdības "politiskās brīvības" rāmjos: "Viens tāds signāls par to, ka sabiedrībā satraukums par šo jautājumu ir lielāks nekā valsts oficiālo pozīciju paudējos, ir tas, ka nekādas darbības no premjeres puses nebija."

LSM.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka saistībā ar Švinkas rīcību no ārvalstu vēstniecībām Rīgā nav saņemti jautājumi vai cita veida reakcija.

Švinka LSM.lv apliecināja, ka gan pirms, gan pēc pasākuma ticies ar Izraēlas vēstnieci Latvijā un "nesalasīju nevienu tiešu uzbrukumu man. Izraēlas vēstnieces uzbrukums drīzāk bija tiem, kas rīkoja šo pasākumu." 

Vienlaikus Švinka lika noprast, ka nebija gaidījis šādu "publisku pērienu", un šis atgadījums licis padomāt, vai Latvijā šobrīd ir "domas un vārda brīvība".

Jāatgādina, ka Latvijā ir bijis precedents, kad izpildvaras pārstāvis zaudē amatu pēc dalības pretrunīgi vērtētā pasākumā. 2014. gadā toreizējam pašvaldību lietu ministram Eināram Cilinskim (Nacionālā apvienība) piedalīšanās 16. marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu Latvijas leģionārus, bija svarīgāka par amatu valdībā. Toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Jaunā Vienotība") Cilinski gan bija jau iepriekš brīdinājusi par sekām, jo valdības lēmums aizliedza amatpersonām piedalīties šajā pasākumā. Cilinski no amata atbrīvoja. Jāatgādina, ka tas bija gads, kad Krievija okupēja Krimu un tieši 16. martā notika nelikumīgais referendums par Krimas pievienošanu Krievijai. Latvijas sabiedrībā tobrīd bija nokaitēta gaisotne.

Švinkas dalība Palestīnas civiliedzīvotāju piemiņas pasākumā gan nav tāda līmeņa notikums. Uz to viņš LSM.lv norādīja arī pats. Tāpat viņš apliecināja – attiecībā uz Izraēlu valdībā nav nekādu priekšrakstu, kādos pasākumos drīkst un kādos nevajadzētu piedalīties.

Tomēr LSM.lv rīcība esošā neoficiālā informācija liecina, ka Švinka piedalījies pasākumā arī tādēļ, lai mazinātu iekšējās nesaskaņas partijā ap šo jautājumu.

Labāk nerunāt

Zane Pūpola partiju pameta pēc īsa ieraksta sociālajā tīklā "X", Izraēlu pielīdzinot Krievijai. Taču tas, noprotams, nebija spontāns lēmums – neapmierinātība ar procesiem partijā bijusi jau kādu laiku. Viņa LSM.lv pastāstīja, ka "Progresīvo" ārlietu un aizsardzības darba grupa vēl krietni pirms 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai bija vērsusies pie valdes ar piedāvājumu partijas pozīcijai Palestīnas valstiskuma jautājumā.

"Līdz šim partija nebija šos piedāvājumus uztvērusi pietiekami nopietni, un man pašai par kaunu jāatzīst, ka arī pati esmu bijusi valdē, kas šos piedāvājumus ignorēja," piebilda Pūpola.

Partijas mājaslapā šā gada aprīlī publicētā nostāja "Par taisnīgu un ilgtermiņa mieru Izraēlā un Palestīnā" esot "mierīgāka versija" tam, ko piedāvājusi darba grupa. "Ļoti vispārīga apelēšana pie starptautiskajām tiesībām un atgriešanās pie līgumiem, kuri kādreiz bijuši parakstīti [..] Mazliet pielāgojām valodu un atļāvāmies to beidzot arī publicēt," stāstīja Pūpola.

Vaicāta, vai bija vēlme iekļaut pozīcijā arī tādus vārdus kā "genocīds" vai "teroristiska valsts" Izraēlas virzienā, Pūpola atzina – daļai biedru noteikti, bet nebija prasības partijas vadībai ar šādu paziņojumu nākt klajā. "Ir saprašana, ka tā tas ir, visi piekrītam, bet ir skaidrs, ka neviens nesagaida no valdes tādu drosmi, ka pēkšņi notiks kādi lieli paziņojumi."

Partijā ierasti tiekot rīkoti diskusiju vakari par dažādiem jautājumiem, bet ne par šo. "Valdē un partijā bija sarunas par to, ka vajadzētu mazliet mierīgāk mesties apgalvot, ka Izraēlai ir visas tiesības izmantot jebkādus līdzekļus sevis aizstāvībai, un mēģinājumi pierunāt cilvēkus pieprasīt pamieru, kas arī nebija tik vienkārši," turpināja Pūpola.

Līdz šim maksimālais, ko bija izdevies panākt, – Andra Šuvajeva atziņa intervijā Latvijas Televīzijā 2023. gada oktobra beigās, ka Izraēlas un Palestīnas situācija nav tik viennozīmīga. "Tas jau bija diezgan liels sasniegums, jo kopumā bija nerakstīta vienošanās par to publiski partijas vārdā nekomunicēt vispār," piebilda bijusī biedre.

Tiesa, tas nenozīmēja, ka biedri par Izraēlu nevarētu izteikties katrs pēc saviem ieskatiem, jo "tāda veida cenzūra [partijā] līdz šim nekad nav bijusi", turpināja Pūpola. Arī Švinka LSM.lv uzsvēra – partijas viedoklis ir atrodams tās mājaslapā, taču tas neizslēdz, ka var būt personiski uzskati. 

Jautāta, vai vairīšanās paust publisku viedokli ir maksa par dalību koalīcijā, Pūpola pauda: "Drīzāk tās ir milzīgas bailes par pēdējo ietekmi, kāda ["Progresīvajiem" vēl] ir palikusi šajā koalīcijā."

Pūpola gan nedomā, ka "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" veidotā koalīcija ir gatava izjukt, taču ir skaidri redzams, ka "Progresīvajiem" grūti sokas ar savu iniciatīvu virzīšanu. Viņasprāt, ir izdevies panākt tikai divas lietas – Stambulas konvencijas un Partnerattiecību likuma pieņemšanu, turklāt konvencija šobrīd esot tikai "papīrs", tā jāievieš dzīvē.

"Pēc tam nekas vērā ņemams partijai nav īsti izdevies, ir kādi sīki solīši, mazās uzvariņas, bet nekas tāds, ka varētu teikt, ka "Progresīvie" īsteno savu programmu," secināja Pūpola. "Ir bijis tik daudz kompromisu šobrīd. Partija lielākoties strādā pie tā, lai novērstu sliktākus likumprojektus, kas būtu pavisam pretēji partijas pozīcijai."

Partija arvien vairāk atkāpjas no saviem principiem

Ne tikai domstarpības Izraēlas–Palestīnas jautājumā vainojamas pie tā, ka Pūpola pameta partiju. Spriedze partijā bijusi jau ilgāku laiku. Viss sācies aptuveni šā gada sākumā, kad valde pieņēmusi lēmumus, kurus nav varējusi atbalstīt. Piemēram, Mārtiņa Staķa izvirzīšana par otro numuru Eiroparlamenta vēlēšanu sarakstā pretēji partijas biedru vēlmēm.

"Biedru balsojumā viņš nebija nonācis tik augstā pozīcijā, bet tas bija valdes lēmums virzīt viņu kā otro numuru. Un jau tobrīd bija skaidrs, ka Elīna Pinto, pat būdama pirmais cilvēks sarakstā, nekādi nevar sacensties ar Mārtiņu Staķi, kuram jau ir uzbūvēta persona," paskaidroja Pūpola. Tajā brīdī bijusi sajūta, ka partija atkāpusies no saviem principiem – virzīt cilvēkus no sava vidus.

Jāatgādina, ka Staķis iepriekš bija "Kustības "Par!" biedrs un Rīgas mēra amatā tika ievēlēts no apvienības, kuru veidoja "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie". Pēc šīs frakcijas sašķelšanās Rīgas domē viņš darbu turpināja kā bezpartejisks mērs, bet "Progresīvajos" viņu uzņēma 2024. gada janvārī, īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanu saraksta paziņošanas. "Progresīvie" tika pie viena mandāta Eiroparlamentā, un to ieguva tieši Staķis.

"Bet biedru iesaiste un viedokļu cienīšana pamazām tiek arvien vairāk mazināta. Partijas viedokli veidojam, nevis ņemot vērā to, ko biedri ir izrunājuši, gatavojuši vai plānojuši, bet no tā, ko ir gatavi teikt cilvēki, kas ir ievēlēti amatos. 

Partijas pozīcija veidojas nevis no partijas kopuma, bet no tiem cilvēkiem, kas ir populārāki un ievēlēti, un atrodas varas pozīcijās," pauda bijusī partijas biedre.

Viņa vispirms aizgāja no valdes, bet partiju nolēma pamest brīdī, kad saprata – "mani sodīs publiski par izteikumiem, kas nesaskan vārds vārdā ar partijas nostāju". "Nevaru atrasties partijā, kas nodarbojas ar tāda veida cenzūru un kurā publiskais tēls ir daudz svarīgāks par to, ka mēs faktiski kaut ko darām genocīda novēršanai," aiziešanas iemeslus pamatoja Pūpola.

Viņa gan "silti iesaka" biedriem palikt partijā un pēc 9. novembrī gaidāmā kongresa izlemt, vai šajā politiskajā spēkā saredz nākotni vai ne.

Sarunas noslēgumā, atbildot uz LSM.lv jautājumu, vai Izraēlas–Palestīnas jautājums ir kā īlens, kas spraucas no partijas laukā, Pūpola atzina: "Tas ir simptoms daudzām problēmām, kas tur bija jau iepriekš un kuras ir samilzušas diezgan nopietni. Nezinu, vai tas ir īlens, bet tā noteikti ir pazīme, ka lietas nav okej."

Eksperts: "Progresīvie" ir vēlīnā pieaugšanas stadijā

Vai ir novērojams, ka "Progresīvie" atkāptos no saviem principiem, nepilda programmu un ir spiesti darīt kaut ko tikai tādēļ, lai paliktu koalīcijā? Politikas eksperts Daugulis atzina, ka katra partija sastopas ar tā dēvētājām "politiskā brieduma un augšanas grūtībām". 

""Progresīvo" identitāte, viņu skaidrā ideoloģiskā nostāja bija ļoti spēcīgs dzinulis, iekļūstot parlamentā un valdībā, bet, tiklīdz partija ir valdībā – un tas attiecas uz visām partijām –, tā ir spiesta nodarboties ar kompromisiem, lai varētu virzīt uz priekšu politiskās iniciatīvas un izpildīt savus mērķus. 

"Progresīvie" ir vēlīnā pieaugšanas stadijā, kurā ir spiesti atkāpties no saviem pamatprincipiem, un bieži vien šis ir riskants brīdis partijas nākotnē," pauda Daugulis.

Taču "Progresīvajos" šobrīd nevar novērot šķelšanos, bet var pieļaut "hipotētisku attīrīšanos, saglabājot ideoloģisko kodolu".

Švinka: Vai Latvijā ir vārda un domas brīvība?

Arī Švinka nepiekrita, ka "Progresīvie" būtu sašķēlušies Izraēlas–Palestīnas jautājumā: "Mums ir domas, karstas idejas. Vienlaikus ir novilktas sarkanās līnijas, ko ar ko vajadzētu un nevajadzētu salīdzināt. Esam viena no retajām partijām, kas par to diskutē." 

Jāpiebilst, ka arī kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" noliedza šķelšanos partijā šī jautājuma dēļ. 

Dalība piemiņas pasākumā bijis "dziļi personisks lēmums", nekādas konsultācijas, piemēram, ar Ārlietu ministriju vai savu tiešo vadību nav bijušas, norādīja Švinka. "Man bija izšķiršanās –  vai nu iet un pieminēt civiliedzīvotājus abās pusēs vai arī uz nevienu [pasākumu]. Es aizgāju uz abiem."

Vaicāts, vai piekrīt, ka dalība Palestīnas civiliedzīvotāju piemiņas pasākumā ir pretrunā ar valdības vienoto nostāju, Švinka aicināja "spert soli atpakaļ". "Pieminēt mirušos, cietušos ir tikai un vienīgi cilvēcības pazīme. Te ir runa par to, cik stipra vai vāja ir Latvijas demokrātija šobrīd. Zinot to, kas notika pēc tam [pēc dalības pasākumā], man ir nedaudz dīvaini, ka vēl joprojām – pēc 30 gadiem, kopš Latvija atguvusi neatkarību, – ir jārunā par vārda brīvību [..], par manu domas brīvību," turpināja Švinka. 

"Šī bija viena pusminūte manā dzīvē, kad es aizgāju, iededzu svecīti, pieminēju domās un aizgāju. Man ir jautājums – vai mums šobrīd Latvijā ir vai nav domas un vārda brīvības?

Un te gan es iestāšos, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī ir jābūt domas un vārda brīvībai. Cilvēkiem ir tiesības tā domāt, it sevišķi, ja ir runa par nogalinātu civiliedzīvotāju pieminēšanu," vēlreiz akcentēja politiķis.

Austers: Ja Izraēla pasaka A, kādam jāpasaka arī B

To, kā tapa "Progresīvo" pozīcija Izraēlas un Palestīnas jautājumā, ārpolitikas eksperts, "Progresīvo" ārpolitikas darba grupas biedrs Aldis Austers nevēlējās komentēt, tā esot partijas iekšējā lieta. Atbildot uz LSM.lv jautājumiem par Švinkas dalību piemiņas pasākumā, Austers pauda savu personīgo viedokli: "Gribētu redzēt vairāk amatpersonu piedalāmies šādos pasākumos, jo visu cilvēku dzīvībai ir vienāda vērtība."

"Mums ir jājūt līdzi nevainīgi nogalinātiem ne tikai Ukrainā, bet arī Palestīnā. Tas pats notiek Libānā," norādīja Austers.

Viņš uzsvēra, ka Izraēla par to, kas notiek šajā valstī un Gazā, mēģina stāstīt pati savu stāstu. "Ja Izraēla saka A, tad kādam ir jāsaka arī B.

Ir pārliecinoši pierādījumi, ka notiek šis genocīds, ka tā nav vardarbība no vienas puses, tas ir vardarbību cikls, kurā abas puses pastiprina vardarbību," pauda Austers.

Izraēlai kā demokrātiskai valstij esot jāuzņemas atbildība par tās īstenotajiem starptautisko normu un cilvēktiesību pārkāpumiem. "Ja viņi ir nogalinājuši civiliedzīvotājus kā nejaušus upurus, tad par to jāuzņemas atbildība. Jāpiedāvā kompensācijas un jāizmeklē šie gadījumi. Ļoti daudz jautājumu," paskaidroja Austers.

Arī Latvijas pozīcijai, pēc eksperta domām, būtu jāmainās, jo šobrīd tajā ir "noslīpētas, neko daudz neizsakošas frāzes". Vienlaikus Austers atzina, ka ir saprotama šāda pozīcija, jo mums ir svarīgs ASV atbalsts, taču Latvijas interesēs ir arī starptautisko tiesību normu ievērošana.

"Latvijas valsts pastāvēšana ir ļoti atkarīga no tā, lai citas pasaules valstis respektē starptautiskos likumus.

Nedrīkstam ļaut kādam bradāt starptautiskos likumus ar kājām, pat ja tas ir mūsu nozīmīgs drošības partneris kā Izraēla,"

pauda Austers.

Vai esam gatavi būt kritiskāki savā nostājā?

Pēc Austera domām, arī Latvijas valsts nostājai būtu jākļūst kritiskākai pret Izraēlu. To gan esot apliecinājis Latvijas atbalsts šā gada septembrī pieņemtajai ANO rezolūcijai, kas pieprasīja Izraēlai 12 mēnešu laikā atstāt okupētās palestīniešu teritorijas.

"Mums arī iekšējā retorikā ir jābūt atvērtākiem, lai ieklausītos arī palestīniešu viedoklī. Starp citu, arī palestīniešiem saskaņā ar atkārtotām ANO rezolūcijām ir tiesības uz aizsardzību, jo tā ir okupēta un apspiesta tauta. Vienīgā problēma, ka metodes, kādas viņi izmanto, ir pretlikumīgas – nedrīkst uzbrukt okupējušās valsts civiliedzīvotājiem. Ja viņi [palestīnieši] īstenotu uzbrukumus Izraēlas militārajiem objektiem, neviens neko nevarētu viņiem pārmest," paskaidroja Austers.

Eksperta skatījumā, arī Latvijas mediju telpā valdošais diskurss ir vērsts uz rasisma pakāpenisku institucionalizāciju. "Pirmais solis šajā virzienā ir pamata cilvēktiesību liegšana gan patvēruma meklētājiem pie Latvijas austrumu robežas, gan palestīniešiem Gazā un Rietumkrastā, un nu jau arī libāniešiem. Nākamais solis ir šo cilvēku dehumanizācija jeb pārvēršana par objektiem, kuri ir pelnījuši sodu un kuru ciešanas nav līdzjūtības vērtas. Tas nav pareizi un arī ne Latvijas ilgtermiņa interesēs," sacīja Austers.

Tikmēr Švinka aicināja pievērst uzmanību, kā tiek pausta Latvijas nostāja: "Kāds to komentē vienā teikumā, ka Izraēlai ir tiesības aizstāvēties. Cits papildina, kas ir arī Latvijas oficiālā pozīcija, par divu valstu principu un uguns pārtraukšanu, civiliedzīvotāju dzīvību saudzēšanu, starptautisko likumu un normu ievērošanu. Bet varam arī runāt par trešo līmeni – kādām rezolūcijām esam pievienojušies. Latvija ir parakstījusies zem ANO 18. septembra rezolūcijas."

Jautāts, vai Latvijas pozīcijai jābūt kritiskākai, piemēram, norādot, ka palestīniešiem arī ir tiesības uz aizstāvību un ka Izraēlai jāatbild par nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu, Švinka atbildēja ar pretjautājumu:

"Ja Latvijas sabiedrībai ir grūti pieņemt to, ka es aizeju iedegt un nolikt svecīti par palestīniešu civiliedzīvotāju upuriem… Tas bija publisks pēriens man... Tad par kādu skarbāku pozīciju varam runāt?

Šis ir pārbaudījuma brīdis vārda un domas brīvībai."