Dienā, kad finanšu ministrs Saeimā iesniedza nākamā gada valsts budžeta projektu, Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" un atbildīgās komisijas vadītājs Jānis Reirs žurnālistiem sacīja, ka varētu atjaunot tā sauktās deputātu kvotas:
"Tātad deputātu kvotas – es neredzu neko sliktu šajā lietā."
Deputātu kvotas ir noteikta naudas summa, ko tautas priekšstāvji pēc saviem ieskatiem sadala dažādiem projektiem un organizācijām. Ik gadu kritizēta, šī sistēma pastāvēja līdz pat 2017. gadam. Deputātu kvotas atjaunoja arī 2022. gadā, tad atkal pārtrauca. Arī Valsts kontrole vairākkārt norādījusi, ka tādā veidā papildu līdzekļi tiek piešķirti bez prioritāšu un izmaksu lietderības izvērtēšanas un tas neatbilst labiem budžeta veidošanas principiem. Citi piebilst, ka politiķi ar šādiem piešķīrumiem attiecīgajās kopienās faktiski zvejo balsis nākamajām vēlēšanām.
Taču Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs Reirs kvotu sistēmu aizstāv un kā argumentu izmanto nevalstisko sektoru, kas tādā veidā tiekot pie līdzekļiem. Lūk, kā viņš to pamatoja:
"Protams, budžetā nav paredzētas deputātu kvotas, bet mēs koalīcijā un frakcijā par to vēl nedaudz spriedīsim, bet arī ļoti rūpīgi izvērtēsim priekšlikumus. Gribu atgādināt, ka vairāk nekā 90% no visām deputātu kvotām, tā saucamajām, tiek novirzītas nevalstiskajam sektoram."
Reirs kā piemēru minēja organizācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām "Sustento" un "Apeironu". Viņš neredzot nekā slikta, ja tām piešķirtu naudu.
Vai tiešām vairāk nekā 90% kvotu naudas deputāti novirza nevalstiskajam sektoram? Tā nav taisnība.
Pēc 2017. gada budžeta pieņemšanas Latvijas Radio ziņoja:
"Tad arī debatēs parādījās vairāk savstarpēju apvainojumu, jo starp šiem priekšlikumiem bija tā sauktās deputātu kvotas, kas ļauj deputātiem sev izredzētiem projektiem piešķirt nodokļu maksātāju naudu. Šogad tādā veidā deputāti sadalīja 20 miljonus eiro sporta būvēm, baznīcām un dažādiem pašvaldību projektiem."
Vēlāk izrādījās, ka 2017. gada budžetā šādi sadalītā summa bija vēl lielāka – 28 miljoni eiro. Kvotu piešķīrumus izanalizēja žurnāls "Ir". Toreiz žurnālisti secināja, ka "caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām". Visdāsnāko finansējumu toreiz ieguva Ventspils un citas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītās vietvaras.
Par to stāstīja arī Latvijas Televīzija (LTV):
"Virknei sporta infrastruktūras projektu Ventspilī, Liepājā, Valmierā un citās pilsētās piešķirti kopumā pieci miljoni eiro (..) No pilsētām īpaši dāsni atbalstīta Ventspils – bez jau minētā pusotra miljona eiro atbalsta Ventspils Olimpiskajam centram apstiprināts arī deputātu Augusta Brigmaņa un Imanta Parādnieka ierosinājums piešķirt vēl pusotru miljonu Ventspils mūzikas skolai."
Arī LTV tolaik secināja, ka deputāti priekšroku devuši konkrētām pašvaldībām:
"Redzams, ka īpaši dāsni deputāti budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem dalījuši tieši tām pašvaldībām, kurās pie varas ir pašu pārstāvētās partijas."
Žurnāls "Ir" sarēķināja, ka
Reira minētajam nevalstiskajam sektoram togad novirzīja tikai 630 000 eiro jeb nedaudz virs diviem procentiem kopējās kvotu summas.
Kā minēts, kvotas atkal parādījās 2022. gada budžetā. Toreiz gan sadalīja daudz mazāk – nepilnus divus miljonus. Arī tad sporta būves, rotaļu un stāvlaukumi, kā arī citi projekti saņēma lielu daļu naudas – vairāk nekā 40%. Tāpat deputāti atbalstīja vairāku valsts iestāžu vajadzības un baznīcas. Naudu piešķīra arī nevalstiskajām organizācijām, taču, kā ierasts, šīs summas bija salīdzinoši nelielas un kopumā neveidoja ne tuvu 90%, kā apgalvoja deputāts.
"Re:Check" centās sazināties ar Reiru, lai noskaidrotu, kā viņš nonācis līdz šādam skaitlim, bet deputāts sarunai neatsaucās.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pēc partijas biedra izteikumiem paziņoja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās kvotas neatjaunot.
