Ideja par rajona robežzīmes restaurāciju radusies diviem organizācijas "Jaunieši Latvijai" biedriem. Viņu ieskatā iepriekš novārtā pamestais simboliskais pieturas punkts neesot saistāms ar padomju režīmu.
Viens no robežzīmes atjaunošanas idejas iniciatoriem Edijs Jakubausks stāstīja: "Man, kā jau neatkarīgā Latvijā dzimušam cilvēkam, tas vārds "rajons" nav ar tādu negatīvu nozīmi. Es to jau no bērnības asociēju ar to, ka tūlīt būs Liepāja, ka esmu jau klāt ciemos pie radiem. Tā tomēr ir mūsu vēstures daļa."
Savukārt otrs idejas iniciators Mārcis Veits piebilda: "Pareizākais jau būtu Liepājas apriņķis. Bet katrā ziņā to būvēja latvieši, liela daļa Līvānu māju ir būvētas tajā pašā laikā – tad jau liela daļa Latvijas būtu jānograuj, ja mēs tā skatāmies, kas no okupācijas laikiem ir bijis."
Līdzīgās domās ir arī iedzīvotāji. 1983. gadā uzstādītā robežzīme, lai arī tai nav nekādas vēsturiskās vai mākslinieciskās vērtības, esot savdabīgs māju tuvuma simbols un tādam esot jāpaliek arī turpmāk.
Durbes iedzīvotājs Vilnis Veilands pauda: "Tieši 1983. gadā es, atnākot no armijas, sāku strādāt par šoferi, un tā sakritība bija tāda, ka neviens Rīgas brauciens neiztika bez tās taurēšanas [pie robežzīmes] – tā tradīcija, kas tajā laikā jau bija aktuāla."
Savukārt liepājniece Nataļja Vecvagare sacīja: "Kad man bija 17 gadu, es iepazinos ar liepājnieku, un tad es bieži braukāju pie viņa ciemos ar autobusu. Un meitenei no Dobeles tas ceļš ar autobusu – tu skaties pa logu un rēķini, kad būs Liepāja. Un šī zīme bija tas lielais atskaites punkts."
Teritorija, kas šobrīd jau trešo gadu nes Dienvidkurzemes novada nosaukumu, vēl līdz 2009. gadam bija Liepājas rajons.
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: "Tas "rajons" ir tik mīļš nosaukums, jo pie tā mēs esam vairāk nekā 30 gadu dzīvojuši, un šis veidojums, ko mēs saprotam kā novadu… kā novadu cilvēki uztver dižo Rīgu, un senos etnogrāfiskos novadus. Un tad liekas – kas ir kas. Novadam būtu jāskan tā svarīgāk."
Robežzīmi pēc toreizējās Liepājas rajona padomes pasūtījuma izgatavoja un uzstādīja Ceļu remonta un būvniecības pārvaldes darbinieki. Laikraksta "Ļeņina Čeļš" 1983. gada gada 26. februāra numurā teikts: "Uz robežas ar Kuldīgas rajonu pie Ilzika ezera izveidos glītu, modernu robežzīmi, sakārtos laukumu ar atpūtas soliem un zaļumiem."
Robežzīmes atjaunošanu jaunieši iepriekš saskaņojuši ar uzņēmumu "Latvijas Valsts ceļi".
