Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši 10 gadi, un divas tiesu instances prokuroriem nepiekrīt. No tiesas prokurori saņēmuši arī kritiku, ka darbs pirmstiesas izmeklēšanā bijis nekvalitatīvs. Prokurori pārmetumus noraidīja jau toreiz un arī tagad savas domas nav mainījuši.
"Darbi tika organizēti jau no pirmās stundas, var teikt. Pēc atmiņas varu pateikt, uzreiz iesaistījās dežurējošais prokurors notikuma vietā, pēc tam nākošajā dienā arī pa dienu turpināja dalību, tad jau nomainīja nākamais dežurējošais prokurors. Diezgan ātri tika izveidota darba grupa kā policijā, tā arī prokuratūrā. Kaut kas tamlīdzīgs, nu neteiksim, ka nekad, bet ļoti sen nebija bijis. Atjaunotās Latvijas vēsturē man liekas, ka nebija bijis tāda gadījuma. Sākumā tika domāts, kā vispār, kādā veidā organizēt šo izmeklēšanu. Prokuratūrā notika regulāras sanāksmes, tai skaitā, protams, ar Valsts policiju, bet arī ar Iekšlietu ministrijas iesaisti. Tika piesaistīti visi nepieciešamie dienesti. Ja kāds jautājums skāra kaut ko, teiksim, kas ir Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta kompetencē, tad arī šis dienests tika piesaistīts. Regulāri nācām uz sanāksmēm, visus šos jautājumus izrunājām. Sākumā bija, protams, apjukums, kā to visu darīt, bet tas bija diezgan īslaicīgs," atceras prokurors Cakuls.
"Ar izmeklētājiem visu laiku bija kontakts. Jebkuri gadījumi, jautājumi, kuri bija jārisina, vai nu braucām pie viņiem, vai viņi pie mums, vai arī telefoniski risinājām," stāsta Cakuls.
Prokurori piedalījušies arī izmeklēšanas darbībās, stāsta Kušakova. Skradailis piebilst, ka centušies apgūt arī ārvalstu kolēģu pieredzi Polijā, kur bija notikusi izmeklēšana 2006. gadā, kad sabruka tirdzniecības centra jumts Katovicē.
Vai, no šodienas skata punkta raugoties, kaut ko Zolitūdes lietā prokuroriem būtu vajadzējis darīt citādi? Neviens no trijotnes neko tādu nenosauc. "Tas, kas ir izdarīts, tas ir izdarīts un izdarīts no sirds," saka Skradailis.
Prokurori ir iesnieguši protestu, jo uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedums, ko šogad janvārī pasludināja Rīgas apgabaltiesa, ir nelikumīgs. Prokurori uzstāj uz maksimālo sodu Ivaram Sergetam un protestē pret pārējo apsūdzēto attaisnošanu.
"Katrs savā jomā ar savu parakstu apliecina, ka konkrētais būvniecības posms ir uzbūvēts atbilstoši projektam, atbilstoši normatīvajiem aktiem. Mēs uzskatām, ka, savā ziņā, uzliekot savu parakstu... Nevis savā ziņā, bet viennozīmīgi – pati persona apliecina, ka tas tā arī ir un tā tam būtu jābūt. Savukārt mēs redzam no ekspertu atzinumiem, no ekspertu liecībām pavisam citu ainu, ka šie normatīvi nav ievēroti.
Ja visas iesaistītās apsūdzētās personas godprātīgi būtu pildījušas savus pienākumus, tad, visticamāk, šī traģēdija tiktu novērsta.
Tagad grūti prognozēt, kā būtu, ja būtu. Bet, visticamāk, būtu pamanīta šī jumta konstrukciju deformācija un šī traģēdija nenotiktu," uzskata Cakuls.
Prokurori savā protestā ir lūguši nosūtīt krimināllietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancē.
"Gaidīsim galarezultātu. Cīnīsimies," saka Skradailis, "turpināsim cīnīties par taisnīgumu. Lai to saņemtu ne tikai cietušie, kuri joprojām izjūt sāpes pēc šīs traģēdijas, bet arī lai iegūtu visa sabiedrība, kas līdzi juta, atbalstīja dažādos veidos.
Jo jāatbild tomēr ir visām tām personām, kurām bija iespējas novērst šīs sekas... Es domāju, ka taisnīgums uzvarēs."
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Gan pirmās, gan otrās instances tiesa par vainīgu atzina vienu apsūdzēto – būvinženieri Ivaru Sergetu – un pārējos attaisnoja.
