Ločmele norādīja, ka cietušie nevar pieņemt, ka par vienīgo vainīgo divās tiesu instancēs atzīts būvinženieris Ivars Sergets, "kurš pieļāvis aritmētisku kļūdu". Cietušo ieskatā pie vainas ir valsts izveidotā būvniecības uzraudzības un kontroles sistēma, kas ļāva Sergeta pieļauto kļūdu nepamanīt. Līdz ar to, viņuprāt, atbildīgajiem ir jābūt daudz vairāk.
Tikmēr bijušais politiķis Imants Burvis, kurš Zolitūdes traģēdijā zaudēja dēlu, šo dienu nosauca par "Latvijas valsts pārvaldes absolūtās bezatbildības desmito gadadienu": "Sergets, protams, ir vainīgs, bet, ja tā būtu bijusi vienīgā vaina, šī katastrofa, šī nelaime, šī slepkavība – nenotiktu. Tā māja būtu čīkstējusi, drupinājusi, ātrāk nogājusi no ierindas – tā nebūtu sabrukusi."
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir pārsūdzējis prokurors, apsūdzētais un 30 cietušie.
Tāpat jau vēstīts, ka biedrība "Zolitūde 21.11." pēc Zolitūdes traģēdijas lietas tiesvedības plāno vērsties tiesā ar civiltiesisku prasību pret valsti saistībā ar to, ka traģēdijas brīdī Latvijā nebija izveidota efektīva būvniecības uzraudzības un kontroles sistēma.
Tagad Ločmele norādīja – ja Augstākā tiesa Zolitūdes traģēdijas lietā lems līdzīgi pirmajām instancēm, tuvinieki valsti sūdzēs arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Runājot par biedrības paveikto, Ločmele norādījusi, ka tā kopā ar sabiedrību un žurnālistiem 10 gadu laikā darījusi visu, lai izpildītu trīs pamatuzdevumus.
Pirmais pamatuzdevums esot izmaiņas Latvijas normatīvos būvniecības, būvuzraudzības un drošības jomā, lai šādas traģēdijas neatkārtotos. Esot pastiprināti arī sodi un atbildība par kļūdām un pārkāpumiem būvniecībā. Tāpat Ločmele skaidroja, ka biedrības biedru ieskatā nav pieņemamas runas par būvniecības jomas liberalizāciju, kas ik pa laikam parādoties.
Otrais pamatuzdevums, kas esot izpildīts, bijusi palīdzība cietušajiem, norādīja Ločmele: "Lauvas daļu no visām kompensācijām samaksāja nevis tie, kuri tiešām ir vainīgi par notikušo, bet būvniecības objektu pasūtītāji un "Maxima". Visu pārējo, ko kā palīdzību dabūja cietušie – tie bija brīvprātīgie ziedojumi no fiziskām un juridiskām personām."
Cilvēku ziedojumi ļāvuši 24 nepilngadīgiem bērniem, kuri palika bez viena vai abiem vecākiem, nodrošināt kontos naudu, ko viņi var saņemt, iestājoties pilngadībai.
Savukārt kā trešo pamatuzdevumu Ločmele sauca piemiņas iemūžināšanu, izdodot piemiņas grāmatu "21.11. Atceries Zolitūdi", izveidojot pagaidu pieminekli un strādājot pie piemiņas dārza izveides.
Savukārt labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte Inese Voika, kas traģēdijas laikā bija sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja, Latvijas Radio intervijā teica, ka tiesvedība liek domāt par trūkumiem būvuzraudzībā, un tie arvien nav novērsti. Viņa norādīja, ka 10 gadus pēc Zolitūdes traģēdijas var secināt, ka mācības mūsu valsts guva pārāk lēni, jo pat būvniecības normatīvu uzlabojumi bija jāgaida vairākus gadus.
Tikmēr bijušais iekšlietu ministrs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ģenerālis Kristaps Eklons Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja: "Būvniecības process kā tāds ir šajos 10 gados diezgan būtiski mainījies un uzlabots. Vai tur ir sasniegts maksimālais līmenis, lai mēs justos pilnībā droši? Tur noteikti vajadzētu diskusiju ar jomas profesionāļiem, kas varētu analizēt, vai patiešām viņi ir izdarījuši visu. (..) Ja lielāko daļu pārējo ministriju infrastruktūras sasummētu kopā, būtu mazāk nekā vienā Iekšlietu ministrijā infrastruktūra. Mums bija pāri par 600 objektiem. (..) 80% joprojām atrodas padomju mantojuma līmenī ar viegliem kosmētiskiem remontiem."
Bet par glābšanas darbu bijušais ugunsdzēsējs – glābējs Romāns Doroņins saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, un arī invaliditāti, un tiesas atteikumu izmaksāt kompensācijas ugunsdzēsējiem, kas traģēdijā guva traumas.
"Ugunsdzēsēji gāja iekšā, pildot savus pienākumus. Glābt cilvēkus, palīdzēt cilvēkiem. Jā. Mēs darījām savu darbu. Mūs sadalīja. Ugunsdzēsējus vienā malā. Parastos cilvēkus otrā malā. Vieniem kaut kas pienākas, bet ugunsdzēsējiem nē, jo viņi pildīja savu darbu," norādīja Doroņins.
Tas Doroņina ieskatā nav taisnīgi.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori.
Arī otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina tikai būvinženieri Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
