Pie RAKUS piebrauc divstāvīgs pasažieru autobuss ar Ukrainas numurzīmēm. Tas pielāgots pacientu pārvadāšanai, bet slimnīcā jau sagatavota rinda gultu, nestuves un riteņkrēsli; gatavi uzņemt jaunos pacientus ir vairāki ārsti un palīgpersonāls. No autobusa pa vienam sāk kāpt ārā ievainotie ukraiņu karavīri. Tie, kuri var paiet paši vai pārvietojas ar kruķiem, slimnīcā lēnām ieiet paši, bet smagāk cietušos ieved riteņgultās.
Saša, viens no šoferiem, pastāstīja vairāk par mēroto ceļu: "Ceļš bija labs. Slapjš, bet bez sala. Normāli, esam pieraduši. Četras stundas braucam, četras atpūšamies – kā pienākas. Pārnakšņosim šeit un… Nē, tagad vēl cilvēkus uz Jūrmalu vedīsim, tur pārnakšņosim, savāksim tos, kuri jau izveseļojušies, un vedīsim mājās."
Kā ievainotie izturējuši garo ceļu, pastāstīja ukraiņu ārste Olga Rezaka: "Brauciens bija ļoti garš laika ziņā, tāpēc bija nedaudz sarežģīts, bet puiši ir fiziski spēcīgi, viss ir labi.
Ievainojumi viņiem ir dažādi – ir gan amputācijas, gan ievainojumi no šķembām, galvas smadzeņu traumas, bet tagad viņi ir labā stāvoklī, tāpēc braucienu izturēja."
Starp šodien uzņemtajiem pacientiem arī kāda sieviete no Mariupoles, leģendārās brigādes "Azov". Viņa gadu bijusi Krievijas armijas gūstā. Pārējie ir gados jauni vīrieši ar dažādām traumām. Genādijs karojis Doneckā, Luhanskā, arī Harkivas apkaimē.
"Uzdūros uz mīnas, braucot ar mašīnu. Kreiso kāju daļēji amputēja, labā kāja ir lauzta. Gribētos pēc iespējas ātrāk atpakaļ uz mājām. Kā būs, tā būs," sacīja Genādijs, kuru mājās gaida bērni. Viņš ļoti cer, ka viņa ģimene varēs atbraukt un kopā Rīgā sagaidīt Jauno gadu.
Ievainotie nenonāk Latvijā taisnā ceļā no frontes. Viņi apārstēti jeb stabilizēti klīnikās Ukrainā, bet šeit ierodas uz papildizmeklējumiem, padziļinātu ārstēšanu vai rehabilitāciju, pastāstīja RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs:
"Pacienti, kuri paliks Austrumu slimnīcā, ir tie, kuri praktiski visi ir pēc sprādziena ievainojumiem. Arī šautiem ievainojumiem. Ir pacienti, kuriem ir smaga psiholoģiska trauma. Šeit, slimnīcā, viņiem ir pārsvarā paredzēta gan padziļināta diagnostika, gan tālāk asinsvadu, nervu, kaulu atjaunojošās operācijas."
Cik ilgi būs jāārstējas, iepriekš nevar pateikt. Piemēram, karavīrs Andrijs, kurš smagi ievainots kaujās Ukrainas austrumos, šeit ir jau vairākus mēnešus:
"Man draudēja kreisās rokas amputācija. Bija sašķaidīti kauli, sarauti audi. Ievainojumi apdzija, bet iekšēji visi bojājumi palika, jo pie mums tagad valstī ir milzīga smagi ievainotu un vienkārši ievainotu cilvēku plūsma, tāpēc medicīniskā sistēma vienkārši netiek galā.
Līdz ar to jūsu valsts palīdzība ir ne tikai vajadzīga – tas ir glābšanas riņķis daudziem tādiem vienkāršiem puišiem kā es."
Tikmēr Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norādīja, ka šeit redzamas kara sekas: "Ir svarīgi apzināties, ka katram no šiem cilvēkiem ir arī ģimene. Es redzu, ka šie drosmīgie karavīri, kas ir smagi cietuši, sirdī aizvien ir karotāji, un viņu ģimenes ir cīnītājas."
Labdarības projekta "M-Help.com" darbības laikā kopš pagājušā gada augusta Latvijā ārstēties vai rehabilitēties atvesti jau 200 ukraiņu kareivji. Veselības aprūpes izdevumus apmaksā valsts, bet visu pārējo – transportu, dokumentu pārbaudi un sagatavošanu – organizē projekta autori Arvis Rekets un Mārtiņš Mednieks. Viņi stāstīja, ka pa šo laiku process kļuvis raitāks, un sagatavošanās darbi no trim mēnešiem saīsinājušies līdz vienam, ļaujot katrā reizē ārstu rokās nogādāt arvien vairāk ievainoto.
