Valdības vadītāja Evika Siliņa paudusi, ka lepojas ar valdības komandu un ir liels gandarījums par to, ka "Ministru kabinets pirmās 100 dienas mērķtiecīgā komandas darbā paveicis jaunās valdības noteiktos neatliekamos uzdevumus", tostarp ir vienošanās arī par galvenajiem uzdevumiem nākamajā gadā.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādījis, ka izvirzīt konkrētus darbus un mērķus, ko sasniegt līdz gada beigām, ir laba prakse. Tāpat viņš pozitīvi vērtēja, ka ir pieņemts 2024. gada valsts budžets, valdība spējusi vienoties par pagaidu atbalsta pasākumiem elektrības tarifu pieaugumam un drīzumā tiks pabeigts darbs pie Baltkrievijas robežas žoga izbūves.
Saeimas deputāts un frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka "kopumā jaunās koalīcijas un valdības darbu raksturo tas, ka tiek izvirzīti konkrēti mērķi, un, lai gan tos nav viegli sasniegt, tie ir izdarīti noteiktajā termiņā".
"Būtiski ir tas, ka tie neatliekamie darbi, kas tika uzlikti, kas ir jāizpilda līdz jaunajam gadam, visi tika izdarīti. Gan tie, kas attiecas uz cilvēktiesību jautājumiem – ratificēta konvencija par vardarbību pret sievietēm, pieņemta partnerības likumprojekta pakotne, arī valsts budžets pieņemts, kur ir daudz svarīgu sociālu jautājumu, un arī ļoti svarīgs solījums, kas tika dots sabiedrībai – noregulēt un sakārtot tarifu jautājumu, un arī atbalsts kredītņēmējiem."
Biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" vadītāja Inese Tauriņa uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes – veselība, izglītība un drošība – esot atbilstošas šā brīža situācijai un ka drošība, Latvijas ekonomikas stiprināšana, izglītība un veselības aprūpe esot vērsta uz cilvēku.
"Mēs jau varam gudrus plānus sarakstīt, jautājums: vai konkrētās iestādes, ministrijas, ierēdņi vispār spēj tos īstenot? Nākamais ir valdības rīcības plāns, un vai tiešām tur būs atbildīgie, konkrēti termiņi un darbi, kas palīdzēs to visu īstenot un ieceres izpildīt?
Svarīgi, ka sen jau iekavētie darbi izdarīti – šai valdībai ir bijusi drosme un spēja saorganizēties un pieņemt Stambulas konvenciju, partnerattiecību regulējumu," pauda Tauriņa.
"Valdība savā deklarācijā ir minējusi arī tiesībsargājošo iestāžu stiprināšanu, korupcijas mazināšanu – tās ir lietas, kas mūs interesē, tāpēc gaidām nākamo darbu sarakstu," turpināja Tauriņa.
Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens atzīmēja, ka Siliņas valdībai ir izdevies pieņemt dažus likumprojektus, kas ir neviennozīmīgi vērtēti sabiedrībā, tostarp arī koalīcijas iekšienē radījuši domu dažādību, piemēram, Stambulas konvencija vai partnerības regulējums. Tāpat esot būtiski, ka normatīvie akti pieņemti, saturot kopā valdošo koalīciju, ko varot atzinīgi vērtēt no politikas vadīšanas viedokļa.
"Ir pieņemts budžets, bet nu diez vai tur ir īpašs pamats ar kaut ko lepoties un par kaut ko priecāties, ja nu vienīgi pats fakts, ka budžets ir pieņemts, jo šajā budžetā ir liels uzsvars uz tērēšanu,
bet tas nerada sajūtu, ka tiek ieguldīts pietiekami daudz līdzekļu arī attīstībā. Un par šo runā gan uzņēmēji, gan faktiski arī Valsts prezidents," norādīja Ikstens.
Līdzīgi valdības paveikto vērtēja arī "Titava laboratorijas" vadītājs, politisko procesu komentētājs Dans Titavs. Viņaprāt, šī ir nevis jauna valdība, bet gan uzlabota "Jaunās Vienotības" valdība, kas ir jau piecus gadus, tāpēc runāt par to, ka valdība ir daudz laba izdarījusi, nevarot.
"Viņi ir tehniski atstrādājuši to, kas bija jau sen strādāts, vienkārši valdība veica visus iepriekš pieteiktos darbus.
Nekādas jaunas reformas, politiskas idejas, jauna politiska attīstība nav veikta.
Ir pieņemts vēl viens tehnisks budžets, reformas vēl pēc tam kaut kad varbūt sekos, bet tas nav nekas tāds revolucionārs vai kaut kas tāds, ko varētu politiski atzīmēt," sacīja Titavs.
Runājot par to, vai Evikas Siliņas vadītā valdība veiksmīgi pārdzīvos nākamo gadu, eksperti gan norādīja, ka Latvijas politika tādā veidā nav prognozējama – valdība varot veiksmīgi darboties līdz pat nākamajām vēlēšanām vai arī krist jau nākamā gada sākumā.
