Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.
Par likumu pirmajā lasījumā nobalsoja 73 deputāti, pret bija "Stabilitātei!" frakcija, bet "Latvija pirmajā vietā" un vēl daži deputāti balsojumā nepiedalījās.
Likuma preambulā skaidrots, ka tā sauktais Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas īstenotiem un pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem.
Tas ir Krievijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo rīcību attaisnojošu propagandu un prokremliskas ievirzes vēstures interpretācijas.
"Neviens nedrīkst vērsties pret demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci. Šādos apstākļos Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošas demokrātijas principam atbilstošus pasākumus, un personām ir jābūt gatavām, ka dažas no to tiesībām var tikt ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un stiprinātu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti," teikts likuma preambulā.
Ar likumu plāno noteikt, ka nekustamais īpašums Rīgā, Marijas ielā 7, ir Latvijas valsts īpašums, un pēc likuma spēkā stāšanās Satiksmes ministrija šo īpašumu nekavējoties ierakstīs zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Ēka nonāks Satiksmes ministrijas īpašumā, lai nodrošinātu īpašuma nedalāmību, jo zeme zem ēkas jau pieder ministrijai.
Deputāti viedokļi par likumprojekta izskatīšana steidzamības kārtā dalījās. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") norādīja, ka, viņaprāt, ēka nekādus draudus nerada: "Es labi saprotu, ka šī retorika, karš Ukrainā un tā tālāk... bet ēka pati par sevi nerada draudus. Tā radīs izdevumus pusmiljona apmērā, un mums šodien, laikā, kad mēs nezinām, ko darīt ar citiem nekustamajiem īpašumiem, vēl vienu īpašumu apsaimniekot, maksājot komunālos maksājumus un tērējot pusmiljonu, tam nav nekāda sakara ar drošību."
Savukārt deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) aicināja par likumprojektu balsot steidzamības kārtā "kaut vai tāpēc, lai mēs nedotu Krievijas propagandai iespēju malt bez apstājas šo jautājumu par to, kādi "pseido", un es šo vārdu lieku pēdiņās, pārkāpumi notiek Baltijas valstīs".
Ēka pāries valsts īpašumā brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām – tiek dzēstas visas zemesgrāmatā ierakstītās parāda saistības, ķīlas un citi apgrūtinājumi un uz nomas līgumu pamata nostiprinātās tiesības.
Personām, kurām piederoša kustama manta atrodas šajā ēkā, būs pienākums septiņu dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās atbrīvot telpas no šīm mantām, ja to neizdarīs, tad namā palikusī manta būs uzskatāma par bezsaimnieka mantu un nonāks Latvijas valsts īpašumā, un par rīcību ar šo mantu lems valdība.
Juridiskajām personām, kuras reģistrētas šajā adresē, trīs dienu laikā pēc likuma stāšanās spēkā būs jāpiesaka Uzņēmumu reģistrā adreses maiņa.
Līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija pārņems ēku savā valdījumā, Valsts policija nodrošinās nama apsardzību, kā arī kārtību namā un tam piegulošajā teritorijā.
Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam būs jāiesniedz Saeimai ziņojums par plānoto turpmāko rīcību ar šo namu.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Iepriekš izskanēja, ka ēku iecerēts izmantot palīdzības sniegšanai Ukrainai vai ukraiņiem. Īpaši uzsvērts, ka Latvijai nav nolūka gūt kādu materiālu labumu no šī nekustamā īpašuma.
KONTEKSTS:
Rīgā, Marijas ielā 7, joprojām ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (Latvijas Krievu savienība) piederošā SIA "Pagors" un citas.
Dati zemesgrāmatā liecina, ka ēka Marijas ielā 7 joprojām pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam, turklāt īpašumam pērn pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
"Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
