ĪSUMĀ:
- Septembrī no Iedzīvotāju reģistra izslēgti ap 3500 cilvēku – Krievijas pilsoņi, kuri zaudēja uzturēšanās atļaujas.
- PMLP nav datu, cik no šiem cilvēkiem izbraukuši. Tādu statistiku neviens nevar apkopot.
- Šie Krievijas pilsoņi zaudē arī tiesības uz valsts apmaksātu medicīnu, viņiem jāmaksā pašiem.
- Daugavpils slimnīca jau ārstējusi šādus Krievijas pilsoņus, citās slimnīcās statistikas nav.
- Šie Krievijas pilsoņi zaudē arī valsts un pašvaldību pabalstus – tas skāris ap 600 cilvēku.
Mīnus trīsarpus tūkstoši
Septembrī "oficiālais" iedzīvotāju skaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvajiem datiem samazinājās uzreiz par 4,5 tūkstošiem cilvēku, un tikai 811 no tiem "zaudēti" dzimstības un mirstības attiecības dēļ. Acīmredzamais izskaidrojums gandrīz 3,7 tūkstošu cilvēku "pazušanai" ir emigrācija, turklāt tādā mērogā, kāds raksturīgs krīzes laikam – 2010.–2011. gadam.
CSP portālam Rus.LSM.lv apstiprināja – jā, jūsu aprēķini ir pareizi, norādot ne tikai precīzu migrācijas apjomu – mīnus 3656 cilvēki –, bet arī iemeslu: to ietekmēja "pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulēšana Krievijas pilsoņiem, kuri nav pieteikušies valodas eksāmena kārtošanai". Viņus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bija izsvītrojusi no Iedzīvotāju reģistra.
Tomēr neviens precīzi nezina, cik no šiem 3656 cilvēkiem, kuri oficiāli vairs nav iedzīvotāji, turpina šeit dzīvot.
Decembra vidū PMLP vadītāja Maira Roze ar pārliecību runāja tikai par aptuveni 1000 cilvēkiem, kuri ir zaudējuši uzturēšanās atļaujas un nav neko darījuši, lai oficiāli reģistrētos. Viņiem nāksies pamest valsti, teica Roze. Taču viņa piebilda, ka kopējais skaits varētu būt pat 2200. Vēl gandrīz 3000 cilvēku ir iesnieguši pieteikumus pagaidu uzturēšanās atļaujām.
"Nelegāļi" un "tie, kuri tiek apstrādāti". Kas (ne)skaita viņus
Ja Latvijā dzīvojošam ārvalstniekam anulēta gan uzturēšanās atļauja, gan personas kods, bet cilvēks joprojām šeit fiziski uzturas (piemēram, ir termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas procesā vai tiesājas, vai gatavojas izbraukt, vai arī neko nedara un mierīgi dzīvo šeit), kā šādi ārvalstnieki parādās PMLP Iedzīvotāju reģistrā? Kādi dati valstij vispār ir par šiem cilvēkiem?
"Mēs šādus datus neapkopojam," Rus.LSM.lv atbildēja PMLP preses pārstāve Madara Puķe.
Bet kurš apkopo? Visticamāk, neviens, "ja personai nav likumiska pamata vairs uzturēties Latvijā, tad uzturēšanās atļauja un viss, kas ar to saistīts, tiek anulēts. Likums paredz, ka šīm personām noteiktā termiņā valsts labprātīgi jāatstāj," norādīja PMLP.
PMLP nav zināms, cik daudz šādu cilvēku ir pametuši ne tikai reģistru, bet arī valsti. "Šī robežšķērsošana notiek arī pār Eiropas Savienības un Šengenas zonas iekšējām robežām, līdz ar to totāla iedzīvotāju kontrole nav iespējama – tāda var notikt tikai valstīs, kurās visas robežas ir slēgtas un katrs robežšķērsošanas fakts tiek reģistrēts," skaidroja pārvaldes preses dienests.
Robežsardze veic regulāras šādu personu pārbaudes, piebilda PMLP, skaidrojot, ka katrai personai bieži vien ir individuāls risinājums, piemēram, statuss reģistrā ir "pasīvs", bet ir dots laiks savu statusu atkal legalizēt, iesniedzot jaunu uzturēšanās atļaujas pieteikumu. Citiem vārdiem sakot, persona šeit oficiāli neatrodas, bet tā tiks oficiāli reģistrēta vēlāk un atkal oficiāli parādīsies.
PMLP darbinieki personīgi neapmeklē konkrētas Krievijas pilsoņu ar anulētām uzturēšanās atļaujām dzīvesvietas adreses: "Mēs nosūtīsim vēstules ar lūgumu pamatot savu rīcību pēdējā dzīvesvietā. Ja šīs vēstules nesasniegs savu mērķi un atgriezīsies atpakaļ, mēs lūgsim Valsts robežsardzei pārbaudīt, vai šīs personas tiešām vairs neuzturas valstī."
Robežsardze uz Rus.LSM.lv jautājumiem neatbildēja.
Kā tagad ārstē "bijušos iedzīvotājus"
Viena no personas koda zaudēšanas sekām ir personas izslēgšana no "pacientu reģistra" – veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes, kuru uztur Nacionālais veselības dienests (NVD). Ja cilvēks nav reģistrā, tad
visa ārstēšana, sākot no neatliekamās palīdzības izsaukumiem un beidzot ar neatliekamām operācijām, viņam ir par maksu.
NVD preses pārstāve Sintija Gulbe informēja, ka septembrī no reģistra tika izslēgti 3534 Latvijā dzīvojoši Krievijas pilsoņi, kuriem tika anulētas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Tagad ātrās palīdzības izsaukšana šādiem cilvēkiem izmaksās 191,68 eiro. Palīdzība gan ieradīsies un palīdzēs neatkarīgi no tā, vai ir nauda.
Arī ārstēšana būs par maksu. Piemēram, Rīgā, Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, personas koda īpašniekam ārstēšanās vai rehabilitācijas diena maksā 5–10 eiro, bet pārējās izmaksas sedz valsts. Savukārt citiem tas maksās no 42 līdz 507 eiro dienā (pēdējā summa ir par ārstēšanās dienu slimnīcā pēc insulta, intensīvajā terapijā u.c.). Par dažādām operācijām (neņemot vērā uzturēšanās slimnīcā izmaksas), spriežot pēc centrālo slimnīcu cenrāžiem, var saņemt rēķinu tūkstošiem eiro apmērā.
Kas notiek, ja cilvēks, piemēram, izslēgts no reģistra ķīmijterapijas kursa vidū vai pirms vitāli svarīgas operācijas?
Ārstēšanu nepārtrauks, bet būs jāsamaksā, norādīja NVD.
Savukārt, ja ir plānota operācija, jāsazinās ar ārstniecības iestādi un jāvienojas gan par pakalpojuma saņemšanas kārtību, gan par samaksu, norādīja NVD.
Veselības dienests nezina, cik šādu gadījumu ir bijis ar Krievijas pilsoņiem un kā šīs situācijas ir atrisinātas. Cik daudz cilvēku atteicās no ārstēšanās, saprotot, ka to nevarēs atļauties, nav iespējams noskaidrot.
Kā tas ir praksē lielajās slimnīcās?
Daugavpils Reģionālajā slimnīcā no 1. septembra līdz 1. decembrim ārstējās septiņi cilvēki "ar uzturēšanās atļaujas problēmām", viņiem par aprūpi bija jāmaksā, "vairākos gadījumos šādā veidā tika sniegta arī ambulatorā medicīniskā palīdzība", informēja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Inta Vaivode.
Kurzemē šādi gadījumi stacionāros nav bijuši, par ambulatorajiem pakalpojumiem nav datu. Liepājas Reģionālās slimnīcas pārstāve Indra Grase skaidroja, ka
Liepājas slimnīcā var saņemt arī maksas pakalpojumu un nav datu, kuri cilvēki tiem piesakās.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca neatbildēja, vai ir bijuši pacienti – Krievijas pilsoņi, kuri zaudējuši uzturēšanās atļaujas.
Rīgas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pacientu reģistrā neiekļauto ārzemnieku ārstēšana ir ierasta prakse, kas saistīta arī ar tūristiem.
Slimnīca nav novērojusi šādu pacientu skaita pieaugumu, tiesa, nav atsevišķas statistikas par pacientu pilsonību, norādīja Stradiņa slimnīcas preses pārstāve Janita Veinberga.
Viņa arī stāstīja, ka slimnīca neatsaka ārstēšanu cilvēkiem, kuri izslēgti no pacientu reģistra ārstēšanas procesa, piemēram, ķīmijterapijas kursa, vidū, "mēs palīdzam visiem, tā ir mūsu atbildība", paliek tikai jautājums par samaksu. Un tur viss ir atkarīgs no steidzamības – ja ir steidzami, vispirms ārstē, tad prasa samaksu, ja nav steidzami – vispirms runā par naudu.
Ja palīdzība ir nepieciešama ļoti steidzami, kad cilvēku atved ar ātro palīdzību, slimnīca pat neskatās pacientu reģistrā. Ja ir jāmaksā pēc tam, "pacients saņem pilnu informāciju par paredzamajām izmaksām, un viņš var izvērtēt, vai spēj samaksāt, vai var vienoties [ar slimnīcu] par maksājumu pa daļām", skaidroja Veinberga.
Slimnīca cenšas piedzīt parādus pati – zvanot un sūtot īsziņas. Kādreiz izmantoja parādu piedziņas uzņēmumus, bet to vairs nedara, jo nevēlas pārāk traumēt jau tā slimos cilvēkus. Tomēr lielākā daļa parādnieku nav ārzemnieki, bet gan Latvijas pilsoņi, kuriem ir neapmaksāti medicīnas rēķini līdz 100 eiro.
Naudas nav, bet jūs turieties
Tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem septembrī anulētas uzturēšanās atļaujas un kuri nemēģināja legalizēt savu statusu, kopš oktobra pārtrauca maksāt pensijas un citus pabalstus (invaliditātes, apgādnieka zaudējuma, bezdarba, slimības, komunālo maksājumu, bērnu pabalstu u.c.).
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informāciju tas ir skāris aptuveni 600 cilvēkus.
Sociālie dienesti dažkārt var tikai ieteikt meklēt palīdzību pie brīvprātīgajiem. Piemēram, Daugavpils Sociālajā dienestā ir aptuveni pusotrs ducis klientu, kuriem ir Krievijas pases, bet vairs nav pabalstu saņemšanai nepieciešamo dokumentu.
"Mēs viņiem dodam četrus mēnešus, lai pabeigtu reģistrācijas procesu – tiklīdz tas tiks pabeigts, viņi uzreiz saņems nepieciešamo statusu un palīdzību, bet pagaidām viņi ir tādā "apturētā" stāvoklī un palīdzību no dienesta nesaņem. Ja situācija ir absolūti kritiska, var vērsties pie sabiedriskās organizācijas ["Rūpes"], viņiem ir brīvprātīgie, pārtikas pakas u.c. Diemžēl, ja cilvēks saņems galīgo uzturēšanās atļaujas atteikumu, mēs viņam palīdzēt nevarēsim," Rus.LSM.lv pastāstīja Daugavpils Sociālā dienesta vadītāja Marina Gerasimova.
Liepājas Sociālās palīdzības pārvaldes vecākā sociālā darbiniece Inga Šukste savukārt pastāstīja, ka "mums ir bijuši vairāki šādi cilvēki", un
"bija viens cilvēks, kurš ieradās pēc 1. septembra, viņam bija "pasīvais" statuss, bet viņš neko negribēja darīt..."
Šukste sacīja, ka vairāki cilvēki ar "pasīvo" statusu nav izslēgti no palīdzības programmas, jo "viņi kaut ko dara, uzlabo valodas zināšanas, cenšas nokārtot eksāmenu". "Pēdējā laikā tādu ir ļoti daudz, un mēs viņiem varam sniegt visus savus pakalpojumus, un mēs to darām," sacīja Šukste.
Pēc Šukstes teiktā, Liepājā nav bijušas situācijas, kad būtu bijis jāpārtrauc sociālo pabalstu izmaksa kādai personai ar anulēto uzturēšanās atļauju.
Savukārt pansionātā, pēc viņas teiktā, visi iemītnieki ir vecāki par 75 gadiem, līdz ar to viņiem nav jākārto valodas eksāmens, lai saglabātu uzturēšanās atļauju.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. Bet pērn septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz šī gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz 2 gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
PMLP informācija liecina, ka 3541 persona līdz šā gada 1. septembrim nebija iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos valsts valodas pārbaudes atkārtotai veikšanai. Līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
Ja šīs personas tomēr vēlējās turpināt uzturēties Latvijā un tām bija tiesības pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, varēja iesniegt atbilstošu pieteikumu PMLP.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
