Lai norma stātos spēkā, Saeimai izmaiņas likumā vēl jāapstiprina trešajā, galīgajā lasījumā. Iecerēts, ka likums stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Plānots pēc 2023. gada 31. augusta dzimušos suņus "aizliegt turēt piesietus, izņemot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos minētus gadījumus."
Atbildīgas komisijas pārstāvis Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka tas nenozīmē, ka suni nevarēs piesiet uz brīdi, piemēram, kamēr saimnieks ieiet veikalā vai kādās līdzīgās situācijās, bet nevarēs turēt piesietu "tādā izpratnē, ka visu mūžu pavada pie ķēdes".
Grasbergs arī skaidroja, ka noteikumi attieksies uz suņiem, kas dzimuši pēc 31. augusta, jo jau šobrīd likums aizliedz kucēnus turēt piesietus.
"Šis ir signāls sabiedrībai, ka, ja grib turēt suņus ierobežotus, tad jāveido voljērs, bet suņus pie ķēdes mēs Latvijā vairs neturam," uzsvēra Grasbergs.
Gadījumus, kad suņus varēs piesiet, noteiks valdības noteikumos, paredz izmaiņas likumā.
Tāpat likumā ir paredzētas izmaiņas, ļaujot pašvaldībām turpmāk noteikt nevis vietas, kur ir aizliegts uzturēties ar suni vai atrasties ar suni bez pavadas, bet gan paredzēt teritorijas, kur tas ir atļauts.
Saeima arī atbalstīja priekšlikumu fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ir sodītas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, obligāti noteikt arī dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem. Pašlaik šādu liegumu var arī nepiemērot.
Tāpat parlaments atšķirībā no komisijas balsojuma tomēr nepalielināja gadā atļauto kaķēnu metienu skaitu,
atstājot līdzšinējo ieceri, ka audzētavās: "mājas (istabas) dzīvniekam – suņa, kaķa vai seska mātītei nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens".
Lielākas prasības arī dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem
Likuma grozījumu mērķis ir veicināt dzīvnieku aizsardzību, novērst nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazināt klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu, informēja Saeimas Preses dienests.
"Šobrīd dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, atšķirībā no patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, nav noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku labturībai," norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
"Komisija turpinās strādāt ar likumprojektu, to pilnveidot. Lūkosim, lai trešā lasījuma redakcijā tas būtu kvalitatīvs, taču nebūtu pārlieku detalizēts un neradītu nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei," sacīja Ābrama.
Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku pārdošanu. Iecerētie grozījumi paredz, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, ievietojot sludinājumus par dzīvnieku pārdošanu, būtu jānorāda Ministru kabineta noteikumos prasītā informācija par dzīvnieku, tostarp šķirni, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju.
Pārdevējam dzīvnieka nākamajam īpašniekam būtu jāsniedz rakstveida informācija arī par dzīvnieka uzvedības un turēšanas īpatnībām.
Plānots, ka dzīvnieka īpašniekam, kurš pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to mazuļus, jābūt apmācītam mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
Arī specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam būtu jānodrošina, ka vismaz viens darbinieks ir apmācīts mājdzīvnieku labturības jomā. Izņēmums būtu personas, kas ieguvušas augstāko izglītību veterinārmedicīnā, studijās apguvušas padziļinātas zināšanas mājdzīvnieku labturības un aizsardzības jomā vai noteikumos noteiktajam saturam un apjomam pielīdzināmas zināšanas.
Ar grozījumiem iecerēts aizliegt iegādāties, turēt nebrīvē vai pārdot arī ziloņu, degunradžu, žirafu dzimtas, vaļu un nīlzirgu apakškārtas, kā arī indīgus un invazīvu sugu dzīvniekus. Šobrīd šāds aizliegums attiecas uz plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekiem, primātiem, jūras zīdītājiem, krokodilu kārtas dzīvniekiem un čūskveidīgajiem.
Ceturtdienas rītā pie Saeimas notika pikets pret bezatbildīgu mājas dzīvnieku pavairošanu, ko rīkoja biedrība "Dzīvnieku policija". Protesta mērķis ir pievērst uzmanību pārmērīgajiem dzīvnieku vairošanas apjomiem, kas noved pie dzīvnieku pamešanas vai nogalināšanas.
Biedrības valdes locekle Daina Celitāne Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka, viņasprāt, lielākais trūkums Dzīvnieku aizsardzības likumā ir tas, ka dzīvnieku audzētāju un pavairotāju darbība arvien nav regulēta.
"Neviens viņus neuzrauga, neviens viņus nekontrolē. Neseko līdzi tam, kādos apstākļos šie dzīvnieki dzīvo, aug, kādos apstākļos tiek pavairoti. Tā ir galvenā problēma, ka nav dzīvnieku audzētāju uzraudzības sistēmas valstiskā līmenī," sacīja Celitāne.
